Putra – tradīcijām bagāts ēdiens

Var apgalvot, ka putras ir leģendārs un tradīcijām bagāts ēdiens. To ēduši gan slaveni valstsvīri un karavadoņi, gan parastie ļaudis un zemnieki. Putra jau gadsimtiem ilgi ir iecienīta kā pilnvērtīgs spēka un enerģijas avots.

Putras vēsture ir ļoti sena, izrādās jau pirms 8000 gadiem mūsu senči gatavoja putrai līdzīgu ēdienu, saulē izžāvētus kviešus graudus aplēja ar karstu ūdeni. Foto autors: Mārtiņš Plūme.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Putras vēsture ir ļoti sena, izrādās jau pirms 8000 gadiem mūsu senči gatavoja putrai līdzīgu ēdienu, saulē izžāvētus kviešus graudus aplēja ar karstu ūdeni. Foto autors: Mārtiņš Plūme.

Putras dienas tradīcijas pasaulē
Putras dienas tradīcijas pasaulē ir ļoti dažādas, tomēr tās visas vieno kopīgs mērķis, aktualizēt sabiedrībā diskusiju par putrām kā veselīgu un vitamīniem pilnvērtīgu uzturu. Piemēram, Īrijā, katru gadu, saistība ar putras dienām tiek aizsāktas dažādas labdarības akcijas, kurās savāktie līdzekļi tiek atvēlēti, trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuri veselīgu pārtiku ikdienā nevar atļauties. Francijā tiek organizēti dažādi pavāru konkursi, kuros tiek atjaunotas sendienu putru pagatavošanas tradīcijas. Visatraktīvāk putras dienas svin Skotijā, tur putras cienītāji piedalās sacensībās, kurš noteiktu putras daudzumu apēdīs visātrāk, savukārt to uzvarētāji tiek godāti nacionālā līmenī. Arī Latvijā putru ēšanai ir senas tradīcijas. Diemžēl nereti vecāki, kuri paši uzauguši ēdot putras, mūsdienu saspringtajā ikdienas ritmā, par to ir aizmirsuši un jaunai paaudzei neskaidro, piemēram, auzu pārslu putras veselīgās īpašības. Kā uzsver uztura speciālisti, visbiežāk ar nepareizu un nesabalansētu uzturu grēko tieši skolas vecuma bērni. Tāpēc šogad, par putras dienu galveno tēmu Latvijā ir izvēlēts bērnu uztura jautājums, kā pozitīvu alternatīvu dažādiem našķiem piedāvājot vitamīniem bagātas putras.

Arī citu valstu pasakās, tautasdziesmās un ticējumos putras ieņem īpašu lomu, piemēram, krievu tautas pasaka par dzērvi un lapsu, kuri viens otru aicināja ciemos un cienāja ar putru, vai arī stāts par zaldātu, kurš pagatavoja putru no cirvja kāta.

Reklāma
Reklāma

Pirmā putra pirms 8000 gadiem
Putras vēsture ir ļoti sena, izrādās jau pirms 8000 gadiem mūsu senči gatavoja putrai līdzīgu ēdienu, saulē izžāvētus kviešus graudus aplēja ar karstu ūdeni. Kaltētie kvieši sausā vietā bija ērti uzglabājami cauru gadu, līdz ar to arī pati putra bija ļoti viegli pagatavojama jebkurā laikā. Šāds ēdiens, pateicoties arī tā barojošajām īpašībām, bija iecienīts visā antīkajā Vidusjūras reģionā. Savukārt zināšanas, kā pareizi kviešu graudus kaltēt un uzglabāt, kā arī pirmās putras pagatavošanas receptes tika nodotas no paaudzes paaudzē.

Par putrām sacer stāstus un pasakas
Pateicoties putras spēcinošajām īpašībām un salīdzinoši ērtai pagatavošanai, šī tipa ēdieni, ar dažādiem nosaukumiem: putra, biezenis, aizdars, grūdenis, ķempe (bieza putra), pļepenīca (šķirda putra) ātri kļuva populāri un tiek bieži minēti dažādu valstu folklorā, piemēram, labi zināmais bērnu skaitāmais pantiņš „Vāru, Vāru putriņu” vistiešākajā veidā atspoguļo mūsu senču ēšanas paradumus, kā arī to, ka putru ēda ne tikai pieaugušie, bet āri bērni.
Arī citu valstu pasakās, tautasdziesmās un ticējumos putras ieņem īpašu lomu, piemēram, krievu tautas pasaka par dzērvi un lapsu, kuri viens otru aicināja ciemos un cienāja ar putru, vai arī stāts par zaldātu, kurš pagatavoja putru no cirvja kāta. Savukārt angļiem ir stāsts par trīs lāčiem, kuru putra tika apēsta, ģimenes prombūtnes laikā. Šajā sakarā jāmin arī leģendāro brāļu Grimmu pasaku par burvju putras podu, kurš putru vārīja pats no sevis. Šie stāsti un pasakas ir reāls piemērs tam, kā mūsu senči saviem bērniem skaidroja putru kvalitatīvās īpašības un audzināja tos putru ēst arī ikdienā.

Ticējumi no senatnes līdz mūsdienām
Laika gaitā, putras ēdieniem nostiprinoties cilvēku ikdienas ēdienkartē, par tās ēšanu un pagatavošanu ir izveidojušies ticējumi, sadzīviski sakāmvārdi un pat tradīcijas, kuras zināmas arī šodien. Nereti gados vecākās kundzes lieto sakāmvārdu – vārās kā putras katls, savukārt kādā Āfrikas ciltī, uzsverot agresijas negatīvās īpašība, populārs esot teiciens – karš nav putra. Zināms, ka senie romieši vārījuši putru bērna piedzimšanas dienā, bet Krievijā putra bija būtiska kāzu mielasta sastāvdaļa. Savukārt auzu pārslu putras dzimtenē Skotijā putra ir nacionālais ēdiens, bez kura jebkuru svētku mielasts nav iedomājams.

Putra mūsdienu sniegumā
No bērnības labi atceramies vecmātes gatavotās auzu tumes, taču laiks ir gājis uz priekšu un tagad ir pieejams daudzveidīgs graudaugu putru piedāvājums – nav vairs tikai auzu pārslu putra, bet ir arī miežu, rīsu, griķu un vēl dažādi veidi, pat ar ogu un augļu piedevām. Turklāt ražotāji padomājuši arī par mūsdienu steidzīgā cilvēka vajadzībām – var iegādāties dažāda veida ātri pagatavojamās biezputras, pat tādas, kas ir tikai pārlejamas ar karstu ūdeni kaut vai birojā. Svarīgi, ka ātri pagatavojamās biezputras joprojām ir bagātas ar uzturvielām, jo mehāniskajā apstrādē jeb smalcināšanā graudi nezaudē vitamīnus, cieti un citas vērtīgās vielas.