Par sevi es vairs nekaunos!

Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk un vairāk var dzirdēt runas par izskata uzlabošanu, sevis iekšēju sakārtošanu un galvenais — sevis mīlēšanu. Jā, sevis mīlēšana… Pieļauju, ka tas ir klupšanas akmens daudziem. Pirms kāda laika tāds tas bija arī man. Taču tagad ir citādāk.

Modele attēlā nav stāsta autore.

FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/

Modele attēlā nav stāsta autore.

Lasi topošās māmiņas Rasmas pieredzi!

Pirms daudziem gadiem, kad sāku satikties ar nu jau vīru, es biju vienkāršs lauku meitēns, kas pavisam nesen sācis iepazīt lielās pilsētas brīnumus. Mans puisis, lai arī tikai divus gadus vecāks par mani, savā dzīvē jau tik daudzas lietas bija piedzīvojis — neskaitāmus ceļojumus, dažādus ekstrēmus pasākumus un ekspedīcijas, piedalījies aizraujošās bezceļu braukšanas sacensībās, iemēģinājis dažādus restorānus un vēl neskaitāmas lietas. Arī viņa draugi bija izbaudījuši līdzīgas lietas. Savukārt manā pieredzes bagāžā bija vien daži studentu tusiņu apmeklējumi, dzīvošana kojās un brauciens vienai no laukiem uz pilsētu ar vilcienu.

Viņa man pajautāja, ar ko vēl es nodarbojos brīvajā laikā. Bet man īsti nebija ko teikt. Tusiņi? Grāmatu lasīšana?

 

Reklāma
Reklāma

Pavisam neveikla situācija izveidojās kādā nelielā puiša organizētā ekstrēmās izklaides pasākumā. Kādā brīdī paliku divatā ar puiša drauga draudzeni. Sākām runāt dažādus niekus, līdz viņa man pajautāja, ar ko vēl es nodarbojos brīvajā laikā. Bet man īsti nebija ko teikt. Tusiņi? Grāmatu lasīšana? Kas gan tas ir pretī slēpošanai, ceļošanai ar stopiem, izpletņlēkšanai?! Jutos ļoti neveikli un nožēlojami. Atceros, ka stostīdamās kaut ko izmetu par teātru apmeklēšanu.

Pēc šī notikuma iegrimu pārdomās par to, kādai būtu jābūt manai dzīvei un ikdienai, lai es nekaunētos par sevi. Atbilde neradās uzreiz. Tikai ar laiku sapratu, ka ikviena lieta, kas sagādā man prieku, ir liela vērtība, katra lieta, kas sagādā man prieku, ir tā vērta, lai ar to lepotos. Nav jēgas kļūt par aktīvu kartinga braucēju tikai tāpēc, lai citiem tas liktos nozīmīgi. Nav vērts regulāri doties uz kino tikai tāpēc, ka visi tā dara. Tomēr sapratu arī to, ka ir vērts turēt acis plati vaļā, lai atrastu tieši man piemērotas lietas. Un, ziniet — laika gaitā šīs lietas arī atradās! Tā es atklāju spēli Katanas ieceļotāji, kas tolaik vēl draugu lokā nebija zināma. Atklāju kādu orientēšanās spēli, ar ko tagad saslimuši daudzi draugi. Turklāt es vairs nekautrējos, ka grāmatu lasīšana man joprojām ir ļoti mīļš laika pavadīšanas veids.

Iesūtījusi Rasma, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā lietotāja