Patiesība par krūšu operācijām

„Ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē krūšu korekcijas no visām plastikas operācijām tiek veiktas visvairāk. Klientes, kuras izvēlējušās krūšu palielināšanas, pacelšanas vai kombinētās operācijas, nosacīti iedalāmas trijās grupās,” stāsta plastikas ķirurģe Evija Rodke.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Trīs sieviešu grupas
Pirmajai sieviešu grupai krūtis kā orgāns vispār nav attīstīts. Krūšu orgāni veidojas no 12 līdz pat 19 gadu vecumam. Meitenēm, kurām mēnešreizes sākušās ļoti agri (aptuveni 11 gadu vecumā) vai vēlu (ap 14–15 gadiem) ir dažāds laiks arī kā sievietei pilnīgai krūšu izveidei. Citām krūtis neattīstās hormonālu iemeslu dēļ. Šī ķermeņa daļa sievietes identitātei, sava dzimuma, seksualitātes un lomas apziņai ir viena no svarīgākajiem faktoriem, tāpēc jaunas sievietes, kurām to nav vispār, par piemērotu kādreiz atzīst nevis kuplu, bet pat A vai B izmēru.
Otrajā grupā ir sievietes, kuras pārcietušas pārmaiņas citādi pilnīgi adekvātajās krūtīs (vai vēdera daļai) pēc dzemdībām un bērna barošanas. To piedzīvojušās teic, ka sajūtas ir kā zaudējot kādu sava ķermeņa daļu! Šīs sievietes nevēlas neko vairāk, kā atgūt identitāti. Viņas vēlas atgūties no kompleksiem, kuri tik pēkšņi un negaidīti radušies. Kompleksi „parāvuši” līdzi attiecību problēmas, jo sievietes vairs nespēj atvērties, parādīties un pilnībā atklāties savam vīrietim, kuru mīl.
Trešā grupa ir sievietes ar ļoti lielām krūtīm, kas ierobežo viņu fiziskās aktivitātes, rada sāpes un deformāciju plecos, mugurkaulā, stājā un arī pašas krūts dziedzeraudos.
Tāpēc arī visas krūšu operācijas tiek iedalītas trīs lielās kategorijās: krūšu palielināšana, krūšu formas korekcija (pacelšana) un krūšu samazināšana. Citreiz dažas no metodēm tiek kombinētas, kā arī dažām sievietēm dzīves laikā tiek veiktas pat vairākas krūtis koriģējošās operācijas.

Krūšu palielināšana
Krūtis koriģēt drīkst no 18 gadu vecuma un pēc dzemdībām tikai piecus sešus mēnešus pēc bērna barošanas beigām, kad hormonālais līmenis ļauj audiem un dziedzeriem normāli reaģēt uz atveseļošanos.

Kur ievieto implantus? 

Implantus ievieto gan zem dziedzera, gan zem muskuļa. Tomēr visizplatītākā ir pasaules prakse, kuru atbalstu arī es — likt implantu zem muskuļa. Tas tāpēc, ka, ievietojot zem dziedzera, jo sevišķi, ja sieviete ir vāja, implants ir pārāk tuvu ādai. Ar laiku un pēc bērnu barošanas, kad dziedzeris kļūst arvien plānāks, implants ir gan saskatāms, gan sataustāms, kā arī labāk paļaujas gravitācijai. Tādēļ noteikti labāk izvietot implantu zem muskuļa, kas kalpo kā papildu sega un dod dabīgāku un ilglaicīgāku rezultātu!

Kā implantus ievieto? Vai rēta būs saskatāma?
Ūdens implantus var ievietot arī caur nabu, savukārt silikona implantus ievieto no paduses, zem krūts krokas, kā arī no areolas. Ja dzīst labi, rēta (3–4 cm) ir gandrīz nesaskatāma, tā padusē „iekārtojas” kā viena no paduses krociņām, zem krūts atrodas tieši krociņā zem paša pacēluma, savukārt ap areolu nemanāmību garantē tumšās un gaišās ādas robeža. Jāpiebilst: ja vajadzīga tikai krūšu palielināšana (bez pacelšanas), ievietojot implantu caur areolu, nākas virzīties cauri dziedzerim. Tas ir traumatiskāks process nekā tad, ja tiktu veikts no paduses vai krūšu apakšdaļas.

Vai mūža laikā implants jāmaina?
Lielākās implantu ražotājfirmas visā pasaulē jau kādus divus trīs gadus saviem produktiem dod mūža garantiju. Tomēr joprojām interneta vidē tiek kultivēts mīts, ka implanti ir jāmaina. Tiesa, dažādi ražotāji vēl pirms gadiem desmit ieteica implantus pēc noteiktiem gadiem nomainīt. Sievietes, kuras implantus ievieto tagad, var droši ar tiem pavadīt visu dzīvi.

Cik ilgi kalpos implants?
Lielākie un ilglaicīgākie pētījumi implantu jomā veikti ASV. Amerikā ūdens implantus līdz šim varēja ievietot anonīmi, savukārt pacientēm, kuras vēlējās silikona implantus, bija jāstājas valsts uzskaitē. Valsts daudzu gadu (aptuveni 40) garumā veica apmaksātus pētījumus, veicot analīzes un biopsijas pētījumus, ievācot datus, kā organisms laika gaitā reaģē uz implantu. Nu jau divus gadus ierobežojums ievietot silikona implantus atcelts, jo pierādījies, ka tas neizraisa ne autoimūnās slimības, ne vēža veidošanos, ne alerģijas, proti, implants organismā ir neitrāls. Tas nozīmē, ka implants nespēj nedz izārstēt mastopātiju, nedz arī to radīt! Līdz ar to arī atcelts 25 gadu garantijas ilgums, atzīstot, ka implants sekmīgi var kalpot visu savas īpašnieces mūžu.

Ko labāk ievietot — ūdens vai silikona implantus?

Patlaban pasaulē jau minēto iemeslu dēļ dominē silikona implanti, kaut gan līdztekus pastāv arī ūdens implanti, kurus izmanto arvien mazāk, taču pacienti joprojām par tiem interesējas un jautā. Jāteic, abi implanti ir visai atšķirīgi. Pirmkārt, tie atšķirami pēc taustes. Ūdens implants ir līdzīgs ar ūdeni piepildītam polietilēna maisiņam, tādējādi tas ne sevišķi labi tur formu un nav tik maigs un vienmērīgs kā ar silikonu pildītais. Otrkārt, implantus atšķir tehnoloģijas. Ūdens implanti ir uzpildāmi, un uzpildes laikā, kaut minimāli, tajos nokļūst arī gaiss, tāpēc pirmās dienas pēc operācijas kustoties iespējama šļakstēšana. Ūdens implanti mēdz nedaudz zaudēt tilpumu, turpretī silikona implanti gadu gaitā tilpumu nemaina. Taču mani pašu visuzskatāmāk silikona implantu labā pārliecināja to vizuālā izskata pārmaiņas. Pie izcilā 75 gadus vecā profesionāļa Toma Bigsa, kas ir viens no slavenākajiem plastikas ķirurgiem Amerikā (viņa kontā ir 40 prakses gadi!), strādāju un mācījos arī es. Uz ārsta galda stāv 25–40 gadus veci implanti, līdz ar to savām acīm varēju redzēt, kas ar tiem, laikam ritot, noticis. Silikona implants nav mainījis ne apjomu, ne formu, tikai nedaudz krāsu — no bālgana vērties nedaudz dzeltenīgāks, savukārt ūdens implants bija pilns ar staipīgu, spilgti zaļu gļotveida masu kā no sastāvējušas ūdenstilpes! Tas pielika punktu mani izvēlei!

Vai implants ir izturīgs?

Lai ražotājs saņemtu sertifikātu, implants tiek testēts ar spiedi, proti, to tūkstošiem reižu ar milzīgu spiedienu sapresē plakanu. Tādu slodzi cilvēka ķermenī neiztur pat ribas! Tas nozīmē, ka pat vissmagākajā autoavārijā implants paliktu neskarts. Tas par spiedienu, bet ko skeptiķim iebilst, piemēram, par ribas asā gala ieduršanos implantā? Arī šai gadījumā ražotājs garantē, ka implants neizlīs ķermenī...

Kas notiktu, ja silikons izplūstu?
Implanti pildīti ar neizlīstošu gelu. Tas nozīmē, ka tas nav šķidrs, bet gan želejveida. To vislabāk novērot, ja implantu pārgriež — no tā nekas netek! Pildījums ir kā galerts — mīksts, taču viendabīgas konsistences!

Pirts, lidmašīnas un niršana — vai tas nebūs liegts?

Vai silikona implants neierobežo dzīvi, liedzot apmeklēt saunu vai lidot, — to pacienti jautā bieži. Sauļošanās un peldēšanās ir liegta tikai pirmo mēnesi pēc operācijas, bet pēc tam sievietes dzīvē vairs ierobežojumu nav. Pilnīgi brīvi apmeklējamas krievu, somu, turku pirtis un kriosaunas. Infrasarkano staru pirts anotācijās gan pieminēts, ka ar implantiem tās apmeklēt nevajadzētu. Tas tāpēc, ka stars iekļūst četru centimetru dziļumā, uzsildot audus, arī želeju. Manas prakses laikā esmu redzējusi pacientes, kuras apmeklē infrasarkano staru pirtis, un tādas, kas šo aizliegumu ievēro. Jāteic, atšķirību nav! Tāpēc parasti savām klientēm saku: nepērciet pirti lietošanai mājās, neejiet tajā katru dienu, taču droši varat kompānijā to apmeklēt, jo sildošais režīms tām ir pārāk niecīgs (ne vairāk kā 38ºC), lai sabojātu implantu! Lidot drīkst tad, kad pēc operācijas zudusi tūska, un tas notiek apmēram pēc desmit dienām, citādi operācijas apjoma dēļ var rasties sāpes. Bet ar implantu spiediena maiņas dēļ gan pilnīgi nekas nenotiek.
Niršana neietekmē implantus — manā paziņu lokā ir dziļūdens nirējas ar silikona implantiem!

Vai implanti neietekmēs zīdaiņa barošanu?
Implanti nekādi neietekmē grūtniecību un bērniņa barošanu. Implantus izvieto vai nu zem krūšu dziedzera, vai muskuļa, un tam nav nekādas ierobežojošas ietekmes uz piena vadiem un izvadkanāliem. Pēc barošanas krūtis var mainīties vien tajos gadījumos, ja sievietei fizioloģiski ir paliela ādas kroka ap dziedzeri jeb krūts kabata. Pēc barošanas, dziedzerim saplokot, āda var nedaudz saslīdēt. Ja vajadzīga korekcija, pēc barošanas veic tikai ārējus ādas labojumus, pašus implantus neskarot. Sievietēm, kurām ir mazas krūtis, nekādas pārmaiņas nenotiek un korekcija nav vajadzīga. Kopsavilkumā varu teikt — implants nevis apgrūtina, bet uzlabo sievietes dzīvi.

Kas vēl jāzina par implantiem?

Implanti ir dažādi pēc izmēra, struktūras, formas, projekcijas, profila, mērķa. Tos vislabāk katrai sievietei individuāli palīdzēs izvēlēties speciālists, ņemot vērā pacientes vēlmes, gaumi, iespējas, krūšu sākotnējo izskatu, krūtsgalu atrašanās vietu un augstumu, kā arī krūškurvja izmēru un auguma proporcijas. Ir pieejami gan apaļie, gan anatomiskie (pilienveida) implanti. Apaļos implantus parasti izvēlas sievietes, kuras vēlas savām krūtīm pēc iespējas izteiksmīgāku dekoltē. Savukārt anatomiskos izvēlas sievietes, kuras vēlas pēc iespējas dabiskāku krūšu izskatu. Bieži dzirdēts, ka anatomiskie (tātad asimetriskie) implanti varot rotēt. 10 prakses gados vēl ne reizi neesmu redzējusi rotētus, tātad sagriezušos anatomiskos implantus. Ja tos ieliek pareizi, izveidojot tiem adekvātu kabatu audos — un ne par lielu, tad tie ļoti labi kalpo visu mūžu, bez nekādām problēmām. Vaina ir nevis implantos, bet par lielu izveidotā kabatā. Implanti ir gan ar gludu, gan ar teksturētu apvalku. Anatomiskos implantus ražo tikai teksturētus. Tiem ir labāka saķere ar audiem un minimāla iespēja slīdēt. Implanti ir dažādu profilu, augstuma un pat dažādu izmēru (ar vienu un to pašu tilpumu) dažāda garuma sievietēm. Cena nemainās pēc izmēra, bet gan pēc implanta veida un tā, kas jāpaveic operācijā.

Kas jāzina par pašu operāciju un pēcoperācijas periodu?
Operācija notiek vispārējā anestēzijā. Pēc operācijas viena nakts jāpavada klīnikā, nedēļa jāpavada ar elastīgo saiti, mēnesi jāvalkā speciālā pēcoperācijas veļa. Pēc nedēļas var iet dušā. Pirts, baseini, vanna, solārijs, sports ierobežoti apmēram četras nedēļas. Diegu galus noņem apmēram desmitajā dienā. Masāža, ko iemācām, jāsāk no desmitās dienas. Būtu labi vienu nedēļu būt brīvai no darba, bērniem, mājas pienākumiem.

Krūšu pacelšana
Ja sievietei ir labs krūšu apjoms, bet nav forma — krūtis ir saslīdējušas (krūtsgaliņi un areolas atrodas ļoti zemu vai pat zem zemkrūts krokas), var veikt tikai krūšu pacelšanu, izmantojot pašas pacientes audus, lai iegūtu labu formu, projekciju un izskatu. Parasti pēc šīs operācijas nav īpaša diskomforta vai sāpīguma un krūšu izmērs nemainās, bet krūtis ir kompaktas, savā vietā, no veļas nelien nekur ārā liekā āda. Ja krūtis ir saslīdējušas un tām nav apjoma (tautā sauktās „spaniela ausis”), var kombinēt krūšu pacelšanu un palielināšanu. Atkarībā no liekā ādas daudzuma un areolas novietojuma var iztikt ar rētiņu tikai ap areolu vai arī, ja apjoms ir lielāks, papildus izveidot apgriezto „T” uz leju. Ja rētiņa ir tikai ap areolu, to var padarīt pilnīgi neredzamu — apmēram pusgadu pēc operācijas, sastrādājoties ar mikropigmentācijas meistariem, to var iekrāsot areolas pigmenta krāsā.

Krūšu samazināšana

Parasti šī operācija tiek veikta ne tikai estētisku un dziļi psiholoģisku iemeslu dēļ, bet galvenokārt — medicīnisku apsvērumu dēļ. Tāpēc pasaulē šī operācija ir valsts apmaksāta divu iemeslu dēļ (diemžēl Latvijā vēl ne):
•    lielas, smagas krūtis ar laiku veido deformāciju mugurkaulā, plecos, stājas defektu, sāpes mugurā un krūtīs iestiepto dziedzeraudu dēļ,
•    ap menopauzes laiku — pēc 45 gadiem — krūšu samazināšanu veic, lai samazinātu dziedzera apjomu un tādējādi krietni samazinātu ļaundabīgu procesu veidošanos tajā svārstīgo hormonālo procesu dēļ.
Parasti šī operācija sniedz neizsakāmu atvieglojumu pacientei jau uzreiz pēc procedūras. Pirmais, ko sievietes saka pēc šīs operācijas: „Vai, dakter, cik man ir viegli!” Operācija notiek vispārējā anestēzijā. Pēc operācijas viena nakts jāpavada stacionārā, nedēļu jāvalkā elastīgā saite, tad var pāriet uz parastu krūšturi. Parasti pēcoperācijas periodā pacientes neizjūt īpašu diskomfortu. Viņas saka: „Jūtu, ka kaut kas ir darīts, bet nemaz nav sāpīgi!”

Ja vēlies uzdot jautājumu speciālistiem,  !

www.rodke.lv

Reklāma
Reklāma