Kas ir alopēcija un vai tā var izpausties ikvienam? "Oskara" ceremonija gaismā cēlusi slimību, par ko vairumam nav zināšanu

Alopēcija (alopecia areata) ir matu perēkļveida izkrišana, kad imūnsistēma veido antivielas pret matu sakņu šūnām. Sākumā parādās atsevišķi laukumi bez matiem, bet ar laiku tie var pārņemt visu galvu, un cilvēks paliek bez matiem.

Tā ir ģenētiska slimība (par to atbild ģenētiski noteikta spēja saražot specifiskus imūno šūnu receptorus un antivielas), taču tā nesākas tāpat vien – ir vajadzīgs palaidējmehānisms. Un tas var būt spēcīgs stress, akūta vai hroniska slimība, kā arī citi faktori, kas negatīvi ietekmē imunitāti. 

Pozitīvā vēsts – aptuveni 80 % cilvēku izveidojas tikai nelieli kaili laukumi un mati 3–6 mēnešu laikā bez jebkādas ārstēšanas ataug.

Papildus matu izkrišanai, cilvēkiem ar alopēciju var būt:

• Nagu izmaiņas: iespiedumi, balti plankumi, raupjums, trauslums un atslāņošanās
• Nieze vai cits diskomforts uz ādas pirms matu izkrišanas vai pēc tas
• Deguna blakusdobumu vai acu kairinājumi, kad tiek zaudētas uzacis vai skropstas

Ir zināms, ka ASV ir vairāk nekā 6.5 milj. cilvēku ar lielperēkļaino matu izkrišanu. Slimība parasti sākas bērna vai pusaugu vecumā, bet tā var sākties arī vēlākos gados. Lielperēkļaina matu izkrišana raksturīga visam cilvēku rasēm, ka arī abiem dzimumiem. Aptuveni 1/5 cilvēku, kuriem ir radinieks ar alopēciju areatu, arī ir šī slimība.