Faktori, kas var izsaukt snaudošu atopisko dermatītu

Kad šķiet, ka slimība – atopiskais dermatīts – jau uzvarēta, var gadīties, ka tomēr tā atgriežas. Kāpēc pēc mierīga vasaras perioda var gadīties, ka bērna vai pieaugušā āda atkal kļūst sausa, niezoša un iekast? Par to, kas var izsaukt snaudošas slimības atkārtotu uzliesmojumu, “Mammamuntetiem.lv” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas veselības centra filiāles “Ķengarags” pediatre, bērnu alergoloģe Dr. Dita Gaidule-Logina.

FOTO: Shutterstock.com

Gadalaiku maiņa var atstāt iespaidu uz ādas stāvokli. Rudenī, ziemā, kad laiks ir vēss, vējš kļūst auksts un ass, atopiskais dermatīts var saasināties.

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar SIA "Swixx Biopharma". Papildu informāciju var skatīt arī Mustela Latvija Facebook.com un Instagram.com kontos. 

 

Atopiskais dermatīts ir hroniski recidivējoša slimība, kurai raksturīga izteikti sausa, iekaisusi un niezoša āda. Saslimšana biežāk novērojama ģimenēs, kur sastopamas arī citas atopiskās slimības – bronhiālā astma, alerģiskais rinokonjunktivīts –, taču ne vienmēr jābūt tādām saslimšanām, lai cilvēkam attīstītos atopiskais dermatīts. Turklāt slimībai raksturīgi miera un uzliesmojuma periodi, tāpēc var gadīties, ka pēc miera perioda simptomi atkal atgriežas.

 

Par to, kā atpazīt atopisko dermatītu, lasi šajā rakstā: Atopiskais dermatīts – vai mūsdienu laikmeta slimība?

 

Faktori un situācijas, kas var izsaukt snaudošu atopisko dermatītu:

 

Laikapstākļu maiņa.

Gadalaiku maiņa var atstāt iespaidu uz ādas stāvokli. Rudenī, ziemā, kad laiks ir vēss, vējš kļūst auksts un ass, atopiskais dermatīts var saasināties. Šādā gadījumā pirms došanās laukā sejas un roku āda noteikti jāieziež ar atbilstošu krēmu vai losjonu, lai tā tiktu pasargāta un atjaunota tās barjerfunkcija.

 

Apģērbs.

Ass, raupjš apģērbs ar izteiktām vīlēm, pārāk ciešs, tāds apģērbs, kas “grauž”, vai arī vilnas apģērbs var radīt ādas kairinājumu – var veidoties apsārtums, nieze. Ja āda ir atopiska, rekomendēts ir kokvilnas apģērbs, kas ir brīvāks, bez izteiktām vīlēm, kas neberzē ādu. Tāpat apģērbam ir jābūt atbilstošam laikapstākļiem, lai nepārkarstu. Svīšana pastiprina niezi un var pasliktināt ādas stāvokli.



Pārmērīga saldumu lietošana. 

Saldumi un tiem pievienotās krāsvielas un E vielas var provocēt atopiskā dermatīta paasinājumu. Pat ja bērnam nav nekādu pierādītu alerģiju, tieši saldumu, krāsaino dzērienu lietošana var vēl vairāk provocēt jutīgo, iekaisušo ādu. Tādā gadījumā vajadzētu samazināt apēsto saldumu un saldo dzērienu lietošanu. 

 

Stress.

Emocionālais faktors ir ļoti svarīgs šīs slimības izpausmēm. Atopisko dermatītu kādreiz dēvē arī par neirodermatītu. Citreiz pat vienīgais vai galvenais provocējošais faktors atopiskā dermatīta paasinājumam ir tieši emocionālais faktors. Var būt gadījumi, kad bērniem, kuri uzsāk bērnudārza vai skolas gaitas vai piedzīvo kādu citu satraucošu notikumu (pārcelšanās, šķiršanās ģimenē), var novērot slimības paasinājumus. Arī pusaudžu vecumā, kad bērnam ir emocionāli pārdzīvojumi, var pasliktināties ādas stāvoklis. 

 

Alergēni.

Ja bērnam ir pierādīta alerģija, sastapšanās ar alergēnu var saasināt ādas stāvokli. Ja vecākiem vai ģimenes ārstam ir aizdomas, ka bērnam varētu būt pārtikas alerģija, noteikti vajadzētu doties pie speciālista – alergologa, lai viņš izvērtē bērna stāvokli un veic diagnostiskos testus, ja tādi ir nepieciešami. Ja bērnam ir pierādīta pārtikas alerģija, tad uz laiku, pēc speciālistu norādēm, var tikt izslēgti alerģiskie produkti. Ārste mierina, lielākoties bērni izaug no dažādām pārtikas alerģijām (piemēram, piens, olas, kvieši) un ar laiku parādās tolerance pret produktiem, kas agrāk bija alerģiski. Protams, ir arī smagi pārtikas alerģiju gadījumi, kad bērnam kāds produkts ir pilnībā jāizslēdz uz ilgāku laiku. 

Ja ir paaugstināta jutība uz inhalācijas alergēniem (piemēram, ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm), palielināta to koncentrācija arī var izsaukt ādas stāvokļa pasliktināšanos. Mājas putekļu ērcīšu koncentrāciju var mazināt, ievērojot vides sanācijas pasākumus – telpu mitrā uzkopšana, gultasveļas nomaiņa uz sintētiku, lai var mazgāt 60 0C temperatūrā, vēlams, lai telpā neatrodas mīkstie paklāji un aizkari. Ziedputekšņu koncentrāciju nevar mazināt, bet var mazināt saskari ar tiem, uzturoties vairāk iekštelpās tajās dienās, kad ziedputekšņu koncentrācija ir visaugstākā.

 

Smaržvielas.

Ādas stāvokli var pasliktināt arī smaržvielas, kas sastopamas dažādās formās – kosmētikas līdzekļos, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļos. Tie var būt kā kairinātājfaktori.

 

Svarīgi!

Ja parādās atopiskā dermatīta iezīmes, pirmais, ar ko jātiek galā, – jāuzlabo ādas stāvoklis, lai mazinātu alerģijas attīstību, jo caur bojāto ādu ķermenī var iekļūt dažādi alergēni un baktērijas, kas var pasliktināt pacienta stāvokli. Pamata terapija atopiskā dermatīta ārstēšanā ir ādas mitrināšana un ādas barjerfunkcijas atjaunošana, taču precīzu ārstēšanu noteiks ārsts katram pacientam individuāli.

 

Ja slimība parādās atkārtoti

Ļoti svarīgi saprast, kas ir provocējošie faktori, kas izsauc slimības uzliesmojumus. Jāatceras, ka atopiskais dermatīts ir multifaktoriāla slimība un parasti tai par iemeslu nav tikai viens faktors, taču to saasināt var kāda no augstākminētajām situācijām. Ja ir bijis ilgstošs slimības miera periods, iespējams, kāds jauns faktors ir nācis klāt, piemēram, paasinājums sākas tieši ziemā vai laikā, kad mazais uzsāk dārziņa gaitas. Lai slimība tiktu labi kontrolēta, ļoti svarīgi ir ne tikai rīkoties un ārstēt ādu tad, kad tai ir saasinājums, bet arī tad, kad āda ir apmierinošā stāvoklī. Ādas kopšana ir jāievieš kā ikdienas paradums, lai izvairītos no paasinājumiem. 

 

Četri soļi ādas barjerfukcijas saglabāšanā:

  1. Kopšana un mitrināšana. Atopiskai ādai nepieciešams likt virsū aizsargslāni. Nevajadzētu baidīties ieziest ādu pēc iespējas biežāk, var nepietikt to darīt tikai 2 reizes dienā. Krēmi un losjoni nodrošina aizsargslāni, āda kļūst mazāk jutīga pret ārējās vides kairinātājiem.
  2. Pareiza mazgāšanās – ūdenim jābūt siltam, bet ne karstam! Tāpat jāseko līdzi mazgāšanās ilgumam – 5–10 minūtes būtu optimāls laiks. Ilgāka mazgāšanās var bojāt ādas aizsargslāni.
  3. Ādas mazgāšanai nevajadzētu izmantot ziepes – arī maigās bērnu ziepes var sausināt gan bērnu, gan pieaugušo ādu. Labāk izvēlēties mitrinošus, pH neitrālus mazgāšanas līdzekļus (piemēram, dušas krēmus vai eļļas), kas īpaši paredzēti atopiskai, jutīgai ādai. Šādi līdzekļi nesausinās ādu.
  4. Ja āda ir īpaši sausa, vannai var pievienot kādu līdzekli, piemēram, speciālu vannas eļļu, kas palīdzēs ādai saglabāt mitruma līmeni. Vislabāk ādas kopšanas līdzekļus izvēlēties tādus, kam nav pievienotas smaržvielas un citas sastāvdaļas, kas var kairināt ādu.





 

Saistītie raksti