Pastāvīgs aizkaitinājums, cinisms, nogurums, kas nepāriet arī pēc brīvdienām vai atvaļinājuma – tā izskatās izdegšana

Izdegšana ir izplatīta – ar to saskaras teju katrs otrais darbinieks. Pētījumu kompānijas “Kantar” pērn publicētie dati liecina, ka 44 % strādājošo Latvijā darbā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes, visbiežāk – pastāvīgu fizisku vai emocionālu nogurumu un nevēlēšanos uzņemties jaunus pienākumus. 

Kā izrādās, vārds “izdegšana” ir visai trāpīgs, jo cilvēka smadzenes patērē aptuveni 20 vatus jaudas – apmēram tikpat, cik vajadzīgs nelielai LED spuldzei. “Ja mēs šo procesu iedomājamies tehniski, ir mazliet vieglāk pieņemt, ka tā gaitā iespējama pārslodze,” norāda “Bigbank” Latvijas filiāles personāla vadītāja Agnese Saukuma.

Pirmie signāli: nogurums, emocionāls izsīkums, cinisms

Sertificēta mākslas terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja un grupu psihoterapeite apmācībā Inga Bitēna norāda, ka zinātniskajā literatūrā izdegšanu parasti raksturo trīs galvenās pazīmes – emocionāls izsīkums, atsvešināšanās vai ciniskāka attieksme pret darbu un cilvēkiem, kā arī sajūta, ka profesionālie sasniegumi vairs nav pietiekami.

“Sākumā cilvēks bieži pamana, ka nogurums nepāriet arī pēc brīvdienām vai atvaļinājuma. Samazinās koncentrēšanās spējas, pieaug aizkaitināmība, kļūst grūtāk pieņemt lēmumus un rodas sajūta, ka darbs prasa arvien vairāk enerģijas, bet gandarījuma kļūst arvien mazāk,” stāsta speciāliste.

Kas veicina pārslodzi?

Pārslodzi var veicināt vairāki faktori – neskaidras prioritātes, pārāk liels darba apjoms, pastāvīga steiga, konflikti, pārmaiņas, nepietiekams atbalsts vai sajūta, ka cilvēkam nav kontroles pār savu darbu.

Saukuma norāda, ka, piemēram, finanšu sektorā darba vidi bieži raksturo intensitāte, augstas prasības un nepārtrauktas pārmaiņas. Tās pašas par sevi nav problēma, ja organizācijā ir skaidri procesi, saprotamas prioritātes un atbalsta mehānismi, tomēr risks pieaug brīdī, kad intensitātei pievienojas neregulēta slodze un darbinieks ilgstoši nejūt, ka var par to runāt.

Vienlaikus viņa uzsver, ka darba vietā izmaiņas uzvedībā ir vieglāk pamanīt, jo tajā tiek sagaidīta konkrēta rīcība un rezultāti. Taču cilvēks neeksistē tikai darba kontekstā, un vienlaikus pastāv pienākumi ģimenē vai sabiedrībā. Satiekoties dažādām lomām, ir grūti izslēgt to savstarpējo ietekmi, tāpēc ir svarīgi vairot izpratni, kas palīdz novērtēt sevi, kā arī pamanīt un atbalstīt citus.

Kā darba devējs un kolēģi var pamanīt, ka kļūst par grūtu?

Darba devējam vai kolēģiem pārslodze bieži kļūst redzama caur izmaiņām darbinieka uzvedībā – mazinās iesaiste, pieaug kļūdu skaits, pasliktinās darba kvalitāte, parādās biežākas prombūtnes vai cilvēks sāk izvairīties no uzdevumiem, kurus iepriekš paveica bez grūtībām.

Tomēr, kā uzsver Saukuma, šīs pazīmes bieži jau ir sekas. Tāpēc izšķiroša ir darba vide, kurā par grūtībām var runāt savlaicīgi, nevis tikai tad, kad situācija kļuvusi kritiska. “Jautājums nav tikai par to, kā pamanīt, bet arī – kurš pamana. Te liela nozīme ir uzņēmuma kultūrai, savstarpējai sadarbībai un uzticībai,” viņa norāda.

“Bigbank” Latvijas filiāles personāla vadītāja norāda, ka vadītājam šajā procesā ir svarīga loma. Viņš ne tikai organizē darbu un nosaka prioritātes, bet arī ar savu attieksmi parāda, vai runāt par pārslodzi ir droši. Ja komandā šādas sarunas tiek uztvertas kā vājuma pazīme, darbinieki visbiežāk klusēs līdz brīdim, kad problēmu vairs nav iespējams ignorēt.

Soli pa solim: ko darīt, ja izjūti pārslodzi?

Bitēna uzsver, ka pirmais solis ir neignorēt situāciju. Bieži cilvēks cer, ka “vēl tikai šī nedēļa” vai “pabeigšu projektu, un tad būs vieglāk”. Taču, ja slodze pēc viena projekta tiek aizstāta ar nākamo, atjaunošanās nenotiek.

Eksperte iesaka vispirms sev godīgi pajautāt: kas šobrīd visvairāk izsmeļ? Vai tas ir darba apjoms, neskaidras prasības, konflikti, atbildība, termiņi vai nespēja atslēgties arī pēc darba? Jo precīzāk izdodas saprast cēloni, jo vieglāk meklēt risinājumu.

Nākamais solis ir saruna ar vadītāju ar mērķi meklēt risinājumus. To vēlams sākt savlaicīgi, nevis tad, kad cilvēks jau ir uz izdegšanas robežas. Vienlaikus jāatceras, ka vadītājs ne vienmēr redz visu – ja darbinieks par grūtībām nerunā, vadītājs var pieņemt, ka situācija tiek kontrolēta un viss norit veiksmīgi.

Saukuma uzsver, ka ir būtiski nepalikt ar grūtībām vienatnē. Ja saruna ar tiešo vadītāju nesniedz nepieciešamo atbalstu vai risinājumu, ir vērts iesaistīt personāla vadību vai izmantot citus darba devēja piedāvātos atbalsta mehānismus. Savukārt situācijās, kad nepieciešamo palīdzību nav iespējams saņemt darba vidē, nevajadzētu vilcināties meklēt profesionālu atbalstu pie speciālista.

Ar atvaļinājumu vien nepietiks

Bitēna uzsver – atpūta ir svarīga, taču, ja darba vide ilgstoši ir pārslogota, trūkst skaidru prioritāšu, autonomijas vai atzinības, izdegšanu parasti nevar atrisināt ar jogu, meditāciju vai dažām brīvām dienām.

Ir jārīkojas profilaktiski – gan individuālā, gan organizācijas līmenī. Darbiniekam svarīgi rūpēties par miegu, fiziskām aktivitātēm, atpūtu, sociālajiem kontaktiem un robežām starp darbu un privāto dzīvi. Savukārt darba devēja pusē būtiska ir saprātīga slodzes plānošana, skaidras prioritātes, vadītāju prasmes pamanīt pārslodzi un pieejami atbalsta mehānismi.

Saukuma stāsta, ka “Bigbank” Latvijas filiālē darbinieku labbūtības jautājumi tiek risināti sistemātiski. Gan vadītājiem, gan darbiniekiem tiek nodrošinātas mācības, regulāri tiek veikti darbinieku iesaistes un apmierinātības pētījumi, pieejams psiholoģiskais atbalsts, kā arī veicinām līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, nodrošinot elastīgākus darba organizācijas nosacījumus.

Kur meklēt profesionālu palīdzību?

Ja jūti pārslodzi vai izdegšanas pazīmes, ir svarīgi nepalikt ar tām vienam. Palīdzību var meklēt pie psihologa, psihoterapeita, psihiatra, mākslas terapeita vai ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā palīdzēs izvēlēties piemērotāko turpmāko atbalstu.

Akūtas emocionālas krīzes gadījumā var palīdzēt saruna ar kādu uzticamu līdzcilvēku. Tāpat šādos gadījumos var zvanīt uz vienoto bezmaksas krīžu tālruni 116 123, kas darbojas visu diennakti. Arī krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” nodrošina diennakts krīzes tālruni (67222922 vai 27722292).

Savukārt neatliekamos gadījumos, ja cilvēkam ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, vai pastāv tūlītējs apdraudējums veselībai vai dzīvībai, nekavējoties jāzvana uz tālruni 113 vai 112.