Lamāšanās nav nemaz tik slikta, kā tiek domāts. Pieci rupekļiem glaimojoši fakti

"Ir daudz priekšrocību, ko sniedz lamāšanās," stāsta Masačūsetsas Brīvās mākslas koledžas psiholoģijas profesors Timotijs Džejs, kurš studē lamāšanās paradumus vairāk nekā 40 gadu.

"Priekšrocības tikušas atklātas pēdējo 20 gadu laikā, pateicoties daudzajiem smadzeņu un emociju pētījumiem, kā arī modernajām tehnoloģijām, kas ļauj padziļināti izpētīt smadzeņu anatomiju," stāsta profesors.

Lamāšanās var būt paaugstinātas inteliģences pazīme

Kā atklāts kādā 2015.gadā veiktā pētījumā, augstāk izglītoti ļaudis ar plašāku valodas lietojumu zināja arī vairāk iespējamu lamuvārdu nekā tie, kuru vārdnīca bija šaurāka.

Pētījuma dalībniekiem tika lūgts vienā minūtē uzskaitīt pēc iespējas vairāk vārdu, kas sākas ar burtiem F, A un S. Pēc tam viena minūte tika veltīta tikai lamuvārdiem, kas sākas ar šiem burtiem.

Secināts, ka tie, kuri izdomāja visvairāk vārdu, kas sākas ar noteiktajiem burtiem, spēja atcerēties arī visvairāk lamuvārdu.

Kā norāda pētījuma autors, iepriekš minētais profesors Džejs, lamāšanās ir inteliģences pazīme "tādā mērā, ka valoda ir saistīta ar inteliģenci".

"Cilvēki, kuri labi pārvalda valodu, prot izveidot arī lamu vārdu vācelīti," viņš saka, piebilstot, ka lamāšanos var saistīt ar sociālo inteliģenci.

"Stratēģiju izmantošana, nosakot, kur un kad ir lietderīgi pielietot lamu vārdus, un kad nē, ir sociāli kognitīva prasme, tāpat kā pareizā apģērba izvēle noteiktiem gadījumiem," viņš papildina.

Lamāšanās var liecināt par godīgumu

Zinātne ir radusi arī pozitīvu saikni starp rupjībām un godīgumu.

Cilvēki, kuri bieži lamājas, mazāk melo, atklāts trīs pētījumu sērijā, kas publicēta 2017. gadā.

"Kad jūs godīgi paužat savas emocijas ar spēcīgiem vārdiem, jūs arī tiekat uztverts kā godīgāks," stāsta Džejs, kurš pats gan šajā pētījumā nav iesaistījies.

Pētījuma autori gan brīdina, ka, lai arī augstāks rupjību izmantošanas līmenis tika saistīts ar lielāku godīgumu, pētījuma datus "nevajadzētu interpretēt tā, ka, jo vairāk persona lieto rupjības, jo mazāka iespēja, ka viņš vai viņa izcelsies ar neētisku vai amorālu rīcību".

Rupekļiem ir paaugstināts sāpju slieksnis

Kādā interesantā pētījumā secināts, ka brīžos, kad cilvēks lamājas, viņš spēj sakopot vairāk spēka.

Pētījums tika veikts ar velotrenažieri. Cilvēki, kuri pētījuma laikā lamājās, spēja pārvarēt lielāku pretestību, nekā tie, kuri izmantoja neitrālus vārdus. Tāpat ļaudis, kuri lamājās, ilgāk un stiprāk varēja saspiest rokas skrūvspīles.

Vēl kāds pētījums veikts, liekot cilvēkiem turēt roku ledainā ūdenī. Rupekļi aukstumu spēja izturēt ilgāk.

"Secinājums ir tāds, ka lamāšanās palīdz pārvarēt sāpes," stāsta pētnieks un psihologs Ričards Stefens. Stefens ir pasniedzējs universitātē Stafordšīrā, Anglijā, kur vada arī Psihobioloģijas pētījumu laboratoriju.

Stefens šo fenomenu skaidroja sekojoši - lamāšanās rada stresa stāvokli, kā rezultātā ķermenis rada aizsardzības refleksu.

Adrenalīna pieplūdums paātrina sirdsdarbību un elpošanu, sagatavojot muskuļus cīņai. Stress arī paaugstina sāpju slieksni.

Tomēr, kā norāda Stefens, nevajag iedomāties, ka, piemēram, lamājoties izdosies pagarināt fizisku treniņu ilgumu. Lamu vārdi zaudē spēku pār sāpēm, ja tie tiek lietoti pārmērīgi daudz, pierādīts pētījumā.

Lamāšanās ir radošuma pazīme

Laikā, kad cilvēks lamājas, tiek nodarbināta labā smadzeņu puslode, kas tiek dēvēta arī par "radošo smadzeņu puslodi"

"Ir zināms, ka pacienti, kuri piedzīvojuši insultu labajā pusē, parasti kļūst mazāk emocionāli, zūd viņu spējas saprast un stāstīt jokus, un viņiem ir tendence vienkārši pārtraukt lamāties pat tad, ja viņi iepriekš to darījuši diezgan daudz," stāsta grāmatas "Lamāšanās jums nāk par labu" autore Emma Bairnsa.

Senākie pētījumi par lamāšanās paradumiem datēti ar Viktorijas laikmetu, kad ārsti atklāja brīnumainu parādību - pacienti, kuri zaudējuši spējas runāt, joprojām spēja lamāties.

Rupji vārdi sitienu vietā

Kāpēc cilvēki vispār lamājas? Varbūt tāpēc, ka tādējādi cilvēks var aizstāt fizisku kaitējumu, saka Džejs.

"Suns vai kaķis tev uzbruks un kodīs, ja būs nobijies vai dusmīgs," norāda pētnieks.

"Lamāšanās ļauj mums mutiski izteikt emocijas tā vietā, lai pielietotu spēku. Citiem vārdiem sakot, ja mani kāds sadusmo, es varu viņam parādīt vidējo pirkstu vai nolamāt viņu, man nav jāiet ar viņu kauties." Tādā gadījumā lamāšanās kļūst par agresijas veidu.

"Lamāšanās mērķis ir skaidri paust emocijas. Ar to ļoti efektīvi var apkārtējiem izrādīt savu emocionālo stāvokli - ātri un skaidri," stāsta Džejs.

Kā norāda pētnieki, augstākminētie fakti gan nenozīmē, ka cilvēkiem vajadzētu lamāties ikreiz, kad viņi to vēlas, neizvērtējot situāciju un citu cilvēku jūtas. Tomēr tie var sniegt mierinājumu un atslābumu gadījumos, kad kāds lamuvārds izsprūk netīšām.