Pirmsnāves pieredzes pētnieks: "Smadzenes darbojas kā nebeidzamas apziņas uztvērējs. Pēc nāves nebeidz savu eksistenci."

“Kas notiek, kad nomirstam? Kurp mēs dodamies? Vai ar to viss beidzas?”Šādus un līdzīgus jautājumus katrs no mums reiz sev ir uzdevis. Nereti tajos brīžos, kad kāds no mūsu mīļajiem atstāj šo pasauli...

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Šī gada maijā Latvijā, Jelgavā, HELSUS festivāla 2016 ietvaros ikvienam būs unikāla iespēja dzirdēt vienu no nedaudzajiem pētniekiem pasaulē, kurš nodarbojas ar pirmsnāves pieredzes pētīšanu. Kardiologs no Nīderlandes, Dr. Pims van Lommels (Pim van Lommel) pirmsnāves pieredzes pēta jau 30 gadu garumā.
 

Sirds ir apstājusies, elpošanas nav... Diagnoze: klīniskā nāve. Vai šādā stāvoklī cilvēks ir spējīgs  kaut ko uztvert?
Jā! Miljoniem cilvēku, kuri šādu stāvokli ir piedzīvojuši, stāsta par pirmsnāves (near-death experience - NDE) pieredzi.

Daudzu cilvēku pieredzes izpēte apliecina, ka līdzšinējie zinātnes pieņēmumi ir liekami zem jautājuma zīmes.   Smadzenēm vairs nefunkcionējot, cilvēks tomēr var saglabāt skaidru apziņu – tas ir atklājums, kas ikvienam liek apdomāt līdz šim zināmo par par dzīvību un nāvi. 

Atklājumi pierāda, ka apziņa nav piesaistīta ķermenim. Smadzenes darbojas tikai kā nebeidzamas apziņas uztvērējs, un šī nebeidzamā apziņa pēc nāves nebeidz savu eksistenci. 
 

Vai Jūs ticat dzīvei pēc nāves?
Es šo teicienu “dzīve pēc nāves” neizmantoju, jo dzīve ir tikai kaut kas, kas eksistē šajā zemes, fizikālajā dimensijā ar no jauna rodošām un mirstošām šūnām, ar dzimšanu un sairšanu. Ja mēs paskatamies uz dažādiem pētījumiem par pirmsnāves pieredzi, nāve ir tikai mūsu fiziskās eksistences beigas. Mēs nevaram izvairīties no secinājuma, ka  bezgalīgā apziņa eksistē neatkarīgi no ķermeņa un vienmēr eksistēs. Tāpēc mums nopietni  jāapsver iespēja, ka nāve, tāpat kā dzimšana, ir tikai pāreja no viena apziņas stāvokļa citā un, ka ķermenis dzīves laikā kalpo kā rezonanses vieta.  

"Mūsu priekšstats par nāvi nosaka to, kā mēs dzīvojam savu dzīvi. Tik ilgi kamēr ticam, ka nāve ir beigas visam, kas esam, mēs savu enerģiju ieliksim savas dzīves pārejošajos un materiālajos aspektos,” saka zinātnieks Dāgs Hammaršelds (Dag Hammarskjöld).


Vai cilvēkiem būtu jāmaina skatījums uz lietām un pasauli, kurā esam?
Mums jāaptver, ka mūsu skatījums uz pasauli ir nepareizs, jo nespējam atpazīt, ka pasaule, kādu to redzam, izriet no mūsu apziņas subjektīvās realitātes. Tikai un vienīgi mūsu apziņa ir tā, kas nosaka to, kādu mēs redzam pasauli. 

 

Reklāma
Reklāma

2016. gada 21. maijā plkst. 12.00 lekcijā Jelgavas pilī Dr. Pims van Lommels runās par pētījumu,  kurš tika uzsākts 1988. gadā Nīderlandē. Lekcijā detalizēti tiks apskatīti dažādi universāli elementi, kas var tikt piedzīvoti pirmsnāves pieredzes brīdī un to ietekme uz konceptu - kā apziņa un atmiņas var tikt piedzīvotas, esot ārpus ķermeņa, brīdī, kad smadzenes nefunkcionē. 

Pima van Lommela grāmata “Apziņa viņpus dzīves” šogad ir iznākusi arī Latvijā. ”Ārsti redz nāvi un neko par to negrib zināt. Zinātnieki zina par nāvi un, tāpat kā 17.gs, neko nezinot, skaidri pasludina, ka viss ir ķīmija. Mēs pat nesaprotam, ka patiesībā neko nesaprotam…,” tā Dr. Pēteris Kļava izsakās  grāmatas recenzijā.

Lekcija būs angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā. Lekciju atklās Dr. Pēteris Kļava.
Papildus informācija ŠEIT.