Jāliek žņaugs un jāizsūc inde. Ko NEDARĪT, ja iekož čūska

Latvijā katru gadu čūskas sakož vidēji 40 līdz 60 cilvēkus, kas nav daudz, turklāt tikai viena no šeit mājojošajām čurkām ir indīga. Tomēr vairs nedzīvojam noslēgtā pasaulē, daudz ceļojam, tāpēc pārzināt rīcību, ko darīt, ja tas tomēr noticis, par skādi nenāks ne sēņotājiem, ne ogotājiem, ne arī, protams, ceļotājiem.
Čūskas kodums

FOTO: Shutterstock.com

Čūskas kodums

“Manuprāt, lai sāktu atbildēt uz jautājumu, ko darīt, ja iekodusi čūska, vispirms ir skaidri un gaiši jāpasaka, KO NEDARĪT,” uzsver neirologs “Veselības centru apvienībā” (VCA) Jānis Mednieks. “Latvijā kā neapgāžamas patiesības ir pamatīgi iesakņojušies mīti par rīcībām šajos gadījumos un vairums no tiem ir ne tikai nepatiesi, bet pat kaitējoši.” Neesot ne vides speciālists un ne biologs, ārsts aicina “neatriebties” uzbrucējai, čūsku nositot, jo šī radība ir būtiska ekosistēmas sastāvdaļa un pati par sevi cilvēkam neuzbrūk – drīzāk vairās no tā. Visticamāk, čūska ir tikusi iztraucēta un pareizākā rīcība ir – likt tai vienkārši doties prom drošībā. 

3 greizas rīcības, kas balstās nepatiesos mītos

“Ar steigu jāuzliek žņaugs!”

Diemžēl žņaugs patiesībā pasliktina iznākumu un palielina iespējamību zaudēt roku vai kāju, jo tas saglabā visu toksīnu vienuviet un dod tam vairāk laika nodarīt bojājumus, vienlaikus pārtraucot asins piegādi veselajiem audiem. Pētījumi liecina, ka indes ierobežošana ekstremitātē, kur noticis kodums, nodara lielāku kaitējumu šai zonai, nesniedzot nekādu labumu. Visticamāk odzes koduma dēļ ekstremitāte tādēļ nebūs jāzaudē un dati ar klīniskajiem gadījumiem ir saistīti ar daudz indīgāku čūsku kodumiem, tomēr šis skaidrojums labi ilustrē žņauga nederīgumu. 

 

“Inde no koduma vietas jāizsūc.”

Indes izsūkšana var izplatīt indi mutē, kur praktiski vienmēr ir kādas mikroplaisiņas, lai tā sekmīgi izplatītos tālāk asinsritē. 

“Izsūkšana būs efektīvāka, ka koduma vietā veiks iegriezumu.”

Pavisam nederīgs ieteikums! Tā lietderība ir pamatīgi atspēkota. Pat citās valstīs iegādājamajos komerciālajos čūsku kodumu komplektos atrodamie ekstraktori nedarbosies labāk. Pētījumos atklāts, ka viens no visizplatītākajiem ekstraktoriem izsūca asiņainu šķidrumu, bet praktiski neizsūca indi. Griešana tikai radīs vēl lielākus audu bojājumus un asins zudumu.

Kāpēc griešana ir neefektīva? Tas tādēļ, ka inde parasti izplatās caur limfātisko sistēmu, nevis tieši caur asinsriti. Tādējādi persona, kas mēģina izsūkt indi, pati riskē saindēties (skat. arī iepriekšējo mītu!).

 

Secinājums? 

Slikta “pirmā palīdzība” ir kaitīgāka nekā nekāda palīdzība!

Tāpat nelīdzēs arī čūsku vārdi, ledus vai sildīšana.

Bet ko tad darīt, ja šīs plaši izplatītās “gudrības” izrādās “negudrības”? 

Reklāma
Reklāma

Pareiza rīcība soli pa solim

Neirologs “Veselības centru apvienībā” (VCA) Jānis Mednieks atgādina situācijai atbilstošas noderīgas rīcības. Tātad – ko vajadzētu darīt?

    • Negaidiet simptomus; nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.

    • Nomazgājiet koduma vietu ar ziepēm un ūdeni. 

    • Pārklājiet to ar tīru, sausu pārsēju. 

    • Apgulieties vai apsēdieties ērtā pozā.

    • Nolieciet blakus trauku ar ūdeni un dzeriet. 

    • Sagatavojieties varbūtībai, ka var būt vemšana (bļoda, mitrs dvielis, ar ko apslaucīties). 

    • Noņemiet gredzenus, rokassprādzes un pulksteņus, pirms sākas pietūkums. 

    • Atzīmējiet pietūkuma (un sāpju, ja tādas ir) malu uz ādas un pierakstiet laiku blakus tai. 

    • Atkārtojiet ik pēc 30 minūtēm, kamēr ierodas palīdzība. 

    • Nekādā gadījumā nesēdieties pie stūres, lai pašrocīgi dotos pēc palīdzības – ar ļoti lielu varbūtību var tikt piedzīvots nelabums, reibonis un pat samaņas zudums, kā dēļ jūs varat apdraudēt ne tikai sevi, bet arī citus. 

 

Pēc indīgas čūskas koduma tieši analīzes palīdz ārstam novērtēt, vai inde ir izraisījusi sistēmisku ietekmi uz organismu. “Atkarībā no situācijas tiek analizēta pilna asins aina, asins recēšanas un nieru funkcijas rādītāji, elektrolīti, un, ja nepieciešams, tiek veikti arī citi testi , kas palīdz novērtēt iespējamu audu vai orgānu bojājumu. Būtiski ir tas, ka daļa nevēlamu izmaiņu, piemēram, asins recēšanas traucējumi, var attīstīties pakāpeniski, laika gaitā, tādēļ ārsts var nozīmēt atkārtotus izmeklējumus,” neirologa sacīto papildina laboratorijas ārste Jana Osīte, “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja.

Zināšanai, ja čūska iekodusi ceļojuma laikā ārvalstīs – lielāko daļu čūsku kodumu var diagnosticēt un ārstēt pēc simptomiem un smaguma pakāpes, nenorādot sugu. Tādēļ nav jātērē laiks, lai vaininieci notvertu vai nosistu, lai varētu parādīt palīdzības sniedzējam. 

Galu galā – visticamāk čūskas kodumu piedzīvot nenāksies, bet ir labi zināt viegli prātā paturamus padomus pareizai rīcībai, lai nenodarītu sev gauži. 

Saistītie raksti