Kāds apģērbs vislabāk pasargā no UV starojuma? Stāsta fizikas un materiālzinātnes profesors

Fizikas un materiālzinātnes institūta direktors profesors Juris Blūms uzsver, ka jebkurš necaurspīdīgs apģērba slānis ādu pasargā no UV starojuma, tomēr, dodoties garākās pastaigās, ilgstoši sportojot saulē vai vienkārši esot ilgāku laiku pie dabas, var valkāt speciālo UV apģērbu, kas pasargā vēl efektīvāk. Īpašais sintētisko šķiedru audums ir veidots blīvāks un papildus apstrādāts, līdz ar to UV stari tam nevar izkļūt cauri. Šāds apģērbs arī ļoti ātri izžūst.

No UV starojuma jāaizsargājas

Profesors Blūms norāda – kad runājam par jebkādu starojuma iedarbību, viss sākas ar UV starojumu. Tieši tas ir pirmais, kas, iedarbojoties uz šūnām, var izraisīt ķīmiskas reakcijas. “Tas nozīmē, ka tas var ierosināt šūnu atomu veidojošo atomu pārtapšanu par joniem, var jonizēt vielu. Tas var notikt pat nekontrolēti. Kad kāds no atomiem pārtop par jonu, tam veidojas elektriskā aktivitāte, un šīs aktivitātes rezultātā tas var nekontrolēti veidot ķīmiskās saites ar citiem atomiem citās molekulās. Tālāk tas izraisa dažādas izmaiņas jeb mutācijas šūnās. Šīs mutācijas var būt nekontrolējamas, un tas arī ir viens no iemesliem, kas var kaitēt cilvēka un citu dzīvo organismu šūnām,” detalizēti izskaidro profesors.

Tāpēc speciālisti nemitīgi skaidro un atgādina, ka aizsargāties no ultravioletā starojuma ir pat ļoti būtiski, jo rada ādas vēža risku, kas palielinās tieši sauļojoties. “Protams, var arī nebūt nekādu papildu mutāciju, bet notikt tikai ātrāka novecošanās,” piebilst Blūms.

Kā zināms, saules iedarbība mēdz būt intensīva ne tikai vasaras karstākajos mēnešos. “Ir jāskatās tieši uz UV starojuma indeksu, kas varbūt ir pietiekami augsts arī ziemā vai agrā pavasarī. Informāciju par UV indeksu var iegūt jebkurā laika prognozē. To vienmēr papildus uzrāda kopā ar skaidrojumu,” uzsver profesors. Pats svarīgākais, kas jāievēro – jo augstāks indekss, jo mazāk vajadzētu uzturēties tiešos saules staros. 

Kas apģērbu padara drošu?

Juris Blūms skaidro, ka patiešām jebkurš necaurspīdīgs apģērba auduma slānis aiztur ultravioleto starojumu. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēkam, ejot saulē, mugurā būtu apģērbs. Tas var būt plāns un viegls, bet galvenais, lai tam nespīd cauri. “Ja tekstila slānis ir ļoti plāns un pa pusei caurspīdīgs, tad kaut kas noteikti izies tam cauri – tāpat kā redzamās gaismas. Un tādā gadījumā iedarbība noteikti būs,” profesors brīdina. 

Lai pastiprinātu auduma ultravioletā starojuma absorbcijas īpašības, tiek izstrādāti dažādi impregnēšanas līdzekļi, ar kuriem pārklāj apģērbu. To tad arī sauc par drošajiem UV apģērbiem, un vispirms tos sāka ražot Austrālijā.

Viens no veidiem, kā padarīt apģērbu par drošu, – palielinot absorbējošā materiāla daudzumu. “Tas, kas tiek uzklāts virsū, daudzos gadījumos ietver ļoti mazas parastā stikla daļiņas. Tas ir silīcija oksīds amorfā stāvoklī. Šīs bumbiņas ir mikroskopiskā izmērā, bet ļoti stipri palielina absorbētā starojuma daudzumu,” skaidro profesors. Tas darbojas tāpat kā logu stikls, kas faktiski ir UV starojuma necaurlaidīgs. Juris Blūms smaidot bilst, ka tāpēc sauļoties stikla siltumnīcā ir bezjēdzīgi. “Siltumu mēs jūtam, saules starus redzam, bet iedegums neveidojas.”

Tādu pašu materiālu iestrādā arī visos aizsargkrēmos, kas būtībā pilda to pašu funkciju – absorbēt starojumu. Līdzīgi kā saules aizsargkrēmiem, arī UV apģērbam ir vairākas klases. Tās apzīmē ar UPF – šķiedras spēju aizsargāt pret UV stariem. 1. klasei ir viszemākais UPF (15–40), un šāds apģērbs aiztur līdz 93 % saules staru. 2. klasei ir vidēji augsts UPF (25–40), aizturot 96–97 % saules staru. 3. klasei ir visaugstākais UPF (40–50 vai vairāk), un šāds apģērbs aiztur līdz 98% saules staru.

Kāpēc apģērbs izbalē?

Ja ir nodoms iegādāties UPF apģērbu, svarīgi, lai tas nav par mazu. Ja izmērs nav atbilstošs un apģērbs ir par mazu, auduma šķiedras izstiepjas un starp tām veidojas spraugas, caur kurām saules stari var piekļūt valkātāja ādai. Jo blīvāks audums, jo mazāk starojums tiek tam cauri.  Pārlieku izstaipīts vai nesaudzīgi mazgāts apģērbs ātrāk nolietosies, līdz ar to samazināsies tā blīvums un pārklājuma drošums.