No cik gadu vecuma bērni var patstāvīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus? Likumā nepilnības

Pētījuma autore Liene Rācene-Riekstiņa norāda, ka būtu lietderīgi aktualizēt un precizēt bērna tiesības patstāvīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus no 14 gadu vecuma, bērna tiesības ietekmēt informācijas par viņa veselības stāvokli izpaušanu likumiskajiem pārstāvjiem un regulējumu tādām situācijām, kad domstarpības rodas starp 14 gadus sasniegušu bērnu un viņa pārstāvi attiecībā uz informācijas neizpaušanu vai bērna tiesībām liegt pārstāvja klātbūtni.

Tas pats attiecoties arī uz 14 gadus sasnieguša bērna tiesībām patstāvīgi pārstāvēt sevi dažādās iestādēs un procesos, kā arī bērna tiesībām un iespējām patstāvīgi izvērtēt saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus un izteikt viedokli par veselības aprūpi, sniegt ierosinājumus, kā arī saņemt atgriezenisko saiti.

Ārstniecības persona izvērtē nepilngadīgā briedumu

Patlaban Pacientu tiesību likums nosaka, ka no 14 gadu vecuma bērns var pats pārstāvēt sevi un informēti piekrist ārstēšanai. Ārstniecības persona izvērtē nepilngadīgā pacienta briedumu, spēju sniegt ārstniecībai nepieciešamo informāciju un spēju dot informēto piekrišanu, un nepietiekama brieduma gadījumā piekrišanu sniedz likumiskais pārstāvis.

Regulējums arī nosaka, ka ārstniecības personas sniedz pacientam informāciju viņam saprotamā veidā, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi, bet vienlaikus pacientam ir tiesības atteikties no informācijas saņemšanas.

Rācene-Riekstiņa pētījumā norāda, ka, lai gan veselības aprūpes speciālistiem ir pienākums nodrošināt bērna līdzdalību lēmumu pieņemšanā, praksē tas nereti ir problemātiski, jo Latvijā brieduma izvērtēšanas kārtība un kritēriji nav skaidri un vienoti regulēti, tādēļ tas ir katra veselības aprūpes profesionāļa iekšējs izvērtēšanas process.

No 14 gadu vecuma bērniem ir tiesības ietekmēt informācijas izpaušanu trešajām personām par viņu veselības stāvokli. Normatīvajos aktos nav skaidru norāžu par iespējām ierobežot bērna likumisko pārstāvju vai vecāku tiesības saņemt informāciju par bērnu. Nacionālais veselības dienests uzskata ārsta lēmumu par datu sniegšanu par instrumentu, ar kura palīdzību nepilngadīgais pacients var ietekmēt savu veselības datu pieejamību likumiskajiem pārstāvjiem.

Pētījumā pausts, ka praksē gan nav vienas konkrētas pieejas šāda lēmuma pieņemšanai, un galvenokārt sniegtās informācijas konteksts attiecas uz situācijām, kad ir pamats uzskatīt, ka bērns varētu būt cietis no vardarbības, nevērības vai cita veida tiesību pārkāpuma.

Konkrēti regulējumi minēti Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas nosaka, ka pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ir pienākums informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni, turklāt minēts, ka, ja pacientei saistībā ar izlemjamiem jautājumiem rodas strīds ar likumiskajiem pārstāvjiem, nepieciešama bāriņtiesas iesaiste. Pētniece izceļ, ka Pacientu tiesību likumā nav iekļautas tiesību normas, kas regulētu citas situācijas, ja rodas domstarpības starp 14 gadus vecu bērnu un viņa likumisko pārstāvi.

Aptaujātie bērni uzskata, ka viņu viedoklis tiek pietiekami uzklausīts

Pētījumā atklājās arī nepieciešamība uzlabot situāciju jaunāku bērnu veselības aprūpē. Pētniece norāda, ka 2022. gadā kādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nodaļā veiktā pētījumā atklājās, ka visi 12-17 gadus veci bērni jutās, ka viņu domas un viedoklis tika uzklausīts, bet 27% 5-11 gadus veci bērni nejutās uzklausīti. Tikai 27,3% jaunākās grupas bērnu saprata visu, kas viņiem stāstīts par viņu veselību, un viņu veselības aprūpes speciālists iepazīstināja ar sevi. Savukārt vecākie bērni saprata, kas viņiem stāstīts, 94,1% gadījumu un tika iepazīstināti ar veselības aprūpes speciālistiem 88,2% gadījumu.

Rācene-Riekstiņa pētījumā norāda, ka būtu lietderīgi skolēnu mācību saturā iekļaut informētās piekrišanas sniegšanas un atsaukšanas aspektus ārstniecības procesā, tiesības uz pilnvērtīgu iesaisti, cieņpilnu dialogu un līdzvērtīgu informācijas apmaiņu starp bērnu un veselības aprūpes profesionāli, nepilngadīga pacienta viedokļa nozīmi un ietekmi, sūdzību iesniegšanas kārtību un savu interešu aizstāvību, kā arī nepilngadīgā pacienta lemtspējas un autonomijas aspektus.

Pētījumu "Cik vecs ir pietiekami vecs? Ietvars bērnu līdzdalībai ar viņu veselības aprūpi saistīto lēmumu pieņemšanā Latvijā" pēc deputātu pasūtījuma izstrādāja Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Rācene-Riekstiņa.