Partnerim depresija: kā saprast, ka tiešām ir, un kā viņu motivēt vērsties pēc palīdzības

Tā vietā, lai savam partnerim pārmestu kādas neizdarības vai, piemēram, intereses trūkumu par ģimeni, ieteicams pavērtēt, vai pie vainas nav depresija.
Lai patiešām palīdzētu, svarīgi ir rīkoties ar iejūtību un būt patiesi atbalstošam.

FOTO: Shutterstock.com

Lai patiešām palīdzētu, svarīgi ir rīkoties ar iejūtību un būt patiesi atbalstošam.

Rakstu sērija "Depresija ģimenē" tapusi ar "Formula Vitale" atbalstu. 

 

Kā saprast, vai partneri nav piemeklējusi depresija

Lai pamanītu un saprastu, vai partneri varētu būt piemeklējusi depresija, ir svarīgi zināt depresijai raksturīgos simptomus:

 

Enerģijas trūkums un pastāvīgs nogurums

Ja partneris ir pastāvīgi noguris, pat tad, ja viņam nav bijusi ne fiziska, ne intelektuāla slodze un tas nav saistīts ar fiziskajām saslimšanām, tad ir vērts aizdomāties par depresiju. Nereti nogurums rodas, pat visu dienu sēžot mājās un patērējot mediju vai televīzijas saturu. Un šis nogurums neilgst pāris dienas, bet ir jau nedēļas vai pat mēnešus.

 

Intereses un prieka trūkums

Ar nogurumu roku rokā iet arī intereses un prieka trūkums – pēdējā laikā partneris ir nomākts, kā arī zaudē interesi un prieku aktivitātēs, kas viņu kādreiz iepriecināja. Vai arī redzams, ka partneris nav motivēts vairs praktiski nekam.

 

Mainīgs garastāvoklis

Depresijas gadījumā cilvēkam ir biežas un ilgstošas skumju, tukšuma vai nomāktības izjūtas. Citos gadījumos var būt ik pa brīdim pastiprināta aktivitāte, kas mijas ar nomāktību. Depresijā cilvēkam ir grūti vadīt savas emocijas, jo īpaši nepatīkamās. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ rodas jau minētais patīkamo emociju – intereses un prieka – trūkums.

 

Koncentrēšanās un lēmumu pieņemšanas grūtības

Depresijai ir raksturīgas arī grūtības koncentrēties, atcerēties informāciju vai pieņemt lēmumus. Domāšana kļūst lēnāka un haotiskāka. Nereti cilvēki, kas cieš no depresijas, apgalvo: “Man šķiet, ka esmu dumjš cilvēks.” 

Patiesībā visbiežāk tas liecina par depresiju, nevis intelekta traucējumiem.

 

Pašnovērtējuma zudums vai nepamatota vainas izjūta un pastiprinātas domas par nāvi

Cilvēkam ar pašvērtējuma problēmām ir pastiprināta paškritika – viņi izteikti asi sevi kritizē un jūtas  vainīgi par lietām, situācijām, kas nemaz nav viņu atbildība. Tam līdzās nāk izjūta, ka “esmu tikai apgrūtinājums citiem”.

Tas var arī radīt domas – “labāk būtu, ja manis te nebūtu” vai “dažreiz gribētos vienkārši pazust no šīs pasaules”. Ir biežas domas par nāvi vai pat pašnāvību.

 

Bezmiegs un ķermeņa masas izmaiņas

Reklāma
Reklāma

Depresija izpaužas ne tikai emocijās un domās, bet arī fiziskos simptomos:

  • Miega traucējumos – var būt grūtības iemigt, pamošanās nakts vidū vai agri no rīta ar nespēju aizmigt vai pārmērīga miegainība. 
  • Ēšanas paradumos, kas rada svara izmaiņas – tā zudumu vai pieaugumu.

 

Kā viņu motivēt vērsties pēc palīdzības

Ja ir aizdomas, ka jūsu partnerim varētu būt depresija, svarīgi ir rīkoties ar iejūtību un atbalstu. Vērtīgi būtu ieteikt profesionālu palīdzību – psihoterapiju, bet nedarīt to agresīvā tonī.

 

Būt atbalstošam un iejūtīgam

Izrādiet mīlestību un atbalstu. Esiet gatavi ieklausīties. Piedāvāt emocionālu atbalstu var būt ļoti nozīmīgi. Atcerieties, ka depresijas ārstēšana prasa laiku un cilvēka līdzdalību, tāpēc vērtīgi ir būt pacietīgam, nevis jautāt: “Kad tu beidzot tiksi galā ar savu depresiju?”

 

Izglītoties par depresiju

Dažreiz ir grūti saprast, kam otrs iet cauri un kā tas ir – būt depresijā. Tāpēc, lai labāk varētu izprast partneri, palasiet informatīvus materiālus par depresiju no uzticamiem avotiem.

 

 

Atceraties rūpēties par sevi

Atbalstīt kādu ar depresiju var būt emocionāli nogurdinoši, jo tas prasa daudz resursus. Tāpēc ir svarīgi parūpēties par savu emocionālo labklājību un iejūtīgi novilkt savu spēju robežas, piemēram, sakot otram: “Es jūtu un saprotu, ka tev šobrīd ir grūti, bet man pašlaik nav spēka palīdzēt.”

 

Piedāvājiet palīdzību meklēt speciālistu

Nereti depresijas gadījumā nepietiek ar tuvinieku atbalstu, tāpēc vēlams partnerim ieteikt psihoterapiju. Tomēr zinot, ka depresijas brīdī saņemties jebkam ir grūti, var palīdzēt atrast piemērotu speciālistu un pierakstīties pie viņa. Ja nav finansiālu līdzekļu psihoterapijai, var vērsties pie psihiatra vai lūgt palīdzību ģimenes ārstam.

 

Ir pieejami dažādi terapijas veidi: individuālā psihoterapija, atbalsta grupas vai medikamentoza terapija. 

 

Jāatceras, ka partnerim var būt pretestība pārmaiņām – nevēlēšanās apmeklēt terapiju vai vēlme to pāragri pārtraukt vai izlaist vizītes. Šajā situācijā ieteicams atbalstīt partneri un mudināt sistemātiski strādāt ar savu problēmu, piemēram, sakot: “Es zinu, ka darbs ar savām nepatīkamajām  izjūtām nav vienkāršs, bet tas ir ceļš, kā tās pārvarēt.” 

Nereti depresijas ārstēšanai vajadzīgs vismaz pusgads psihoterapijā, tāpēc pacietība būs ļoti noderīga.

 

Ja domājat, ka pastāv risks, ka partneris var veikt pašnāvību vai nopietni kaitēt sev, nekavējieties un mudiniet otru vērsieties pēc profesionālas palīdzības vai vērsieties neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā.

Saistītie raksti