5 iemesli, kāpēc skolēns var negribēt svinēt izlaidumu; PLUS kāpēc svarīgi tos neignorēt

Biežākie iemesli, kas bērnos rada nevēlēšanos svinēt izlaidumu

1. Kauns. Jaunietim var būt kauns par sevi, savu izskatu, par saviem vecākiem un citiem radiniekiem, kauns par savām sekmēm, kauns no klasesbiedriem, no vecākiem. Dziļa, patoloģiska kauna cēloņi sākas agrīnā pieredzē, kas bērnam liecina, ka esmu slikts un nepareizs. Šādu izjūtu provocē kritizējoša attieksme, arī sociālas un finansiālas grūtības. Daudziem bērniem ir kauns par finansiālo situāciju – citi varēs atļauties dārgas, jaunas lietas, bet mums ģimenē nav tādu finansiālu iespēju. Labāk tad nesvinēšu. Var būt kauns par savu ģimeni, īpaši, ja kādam no vecākiem ir atkarību problēmas, piemēram, alkoholisms. Kāds būs mans prestižs citu acīs? Īpaši grūti šis aspekts var būt tiem bērniem, kas skolā izveido bravūrīgu, drosmīgu, it kā pašpārliecinātu tēlu, kompensējot to, kā viņi jūtas mājās. Vai otrādi, mājās esmu drošs, bet ģimene un radi redzēs mani skolā – vidē, kur es nejūtos labi.
2. Finansiālās iespējas. Bieži vien vecāki pārspīlē ar izlaiduma nozīmīgumu un izvēlas “samesties” pārspīlēti lielas naudas summas. Un reizēm bērni, redzot, ka runa ir par lielām naudas summām, un zinot, ka vecāku rocība ir ierobežota, grib pasargāt viņus no papildu izmaksām. Īpaši, ja ģimenē ir strīdi par finansēm vai citas finansiālas grūtības. Pieredzēti stāsti, kad klases kolektīvā lielākā daļa bērnu ir vecāku pirmās atvases un viņi var plānot lielākus izdevumus, turpretī citi vecāki vairākus mēnešus atliek naudu, jo nevēlas, lai viņu bērns “izkrīt” no šā pasākuma.
3. Dusmas un vēlme nostāties opozīcijā. Bērns var iespītēties, ka neies. Īpaši, ja attiecības ar vecākiem ir saspīlētas un vecāki ļoti gribētu, lai bērns piedalās izlaidumā. Dusmas izpaužas ar opozicionāram raksturīgu uzvedību. Pierādīšu, ka es varu izvēlēties, un jūs tur neko neizmainīsiet. Šāds mehānisms lielākoties rodas kontrolējošās attiecībās ar vecākiem, skolotājiem. Tas atstāj vecākus un skolotājus bezspēcīgus – tieši tik pat, cik bērns pats ir juties kādās situācijās. Diemžēl, šķietami uzvarot vecākus, bērns tāpat jūtas vientuļš un nesaprasts, un šāda uzvedība tikai pastiprinās, jo dziļākajā būtībā viņam ir vēlme pēc saprotošiem, pieņemošiem un brīvību dodošiem vecākiem.
4. Depresija. Pusaudži, kuriem ir depresija, piedzīvo ne tikai nomāktu garastāvokli, bet arī dzīvesprieka trūkumu, enerģijas samazināšanos un vēl citus simptomus. Depresijas pazīmes ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības izjūta, nespēks, enerģijas izsīkums, nespēja priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu, ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. Bieži ir miega traucējumi – vai nu ir grūtības aizmigt, vai nespēja izgulēties, un miegs nāk visu laiku. Parādās apetītes izmaiņas, kurām seko svara izmaiņas – tas var gan kristies, gan pieaugt. Mainās komunikācija gan reālajā, gan virtuālajā dzīvē – retāk notiek sazināšanās ar draugiem, kas var beigties ar pilnīgu izolēšanos. Šā iemesla dēļ pusaudzis var nevēlēties doties ārpus mājām, satikties un svinēt svētkus.
5. Trauksme. Tā ir nepatīkama emocija, kas rodas, ja paredzam nepatīkamu iznākumu un emocijas. Trauksmes rezultātā ir izvaires uzvedība. Trauksme var izpausties dažādos veidos:
    

• SOCIĀLĀ TRAUKSME. Bērna galvā tā skan šādi – VISI MANI REDZĒS UN UZ MANI SKATĪSIES. Tā ir trauksme atrasties vidē ar citiem cilvēkiem, bailes no tā brīža, kad izsauks vienu pašu saņemt diplomu, un tad visi skatīsies. Bērns iztēlojas, ka, piemēram, pakritīs utt. Man būs kauns, kad tas notiks.
• PANIKAS LĒKMES. Ja bērnam jau bijušas panikas lēkmes līdzīgās situācijās, viņš var nobīties, ka tas var atkārtoties. 
• VESELĪBAS TRAUKSME. Dažiem cilvēkiem trauksmes dēļ rodas, piemēram, vēdera izejas problēmas, un viņi izvairās no pasākumiem un vietām, lai it kā nebūtu vēdera problēmu, tomēr, raugoties dziļāk, tās ir bailes no sociālās vides un emocijām, kas tajā rodas. 
• BAILES. No pašām svinībām un strīdiem, kas būs ģimenē. Īpaši, ja bērns ir jūtīgs, depresīvs, trauksmains. Bērns būtībā skumst, ka nav iespējas piedzīvot priecīgus svētkus, tāpēc atsakās no šīs idejas, lai nebūtu jāskumst par nesasniedzamo veidu, kā atzīmēt dzīves notikumus.

Kā šajās situācijās rīkoties? 

Pavērojiet, kas ar bērnu notiek skolā, kāda ir komunikācija ar skolotājiem, klasesbiedriem, citiem draugiem. Kas notiek pulciņos. Varbūt viņam ir romantiskas attiecības un ir kāds sarežģījums tajās. Pavērojiet, kas notiek mājās – kā parasti svinat svētkus, kā jūsu bērns tajos jūtas utt. Aprunājaties ar bērnu, sākot sarunu ar novērojumu, piemēram, esmu pamanījis, ka tu saki, ka negribi iet uz izlaidumu. Un tad jāmēģina izpētīt, kas rada šo izjūtu. Iespējams, ar vienu sarunu nebūs līdzēts, taču jābūt pacietīgiem un neatlaidīgiem.
Depresijas un trauksmes gadījumā svarīgi vērsties pēc profesionālas palīdzības pie ārsta – bērnu psihiatra, ārsta psihoterapeita vai ģimenes ārsta.

Vairāk par to, kāpēc ir svarīgi svinēt izlaidumu, lasi šajā rakstā.