Skolas ziņo par kašķa uzliesmojumu. Ko var darīt kašķa profilaksei un kā nepatīkamo slimību ārstēt

Kas ir kašķis

Kašķis (scabies) ir infekcioza parazitāra ādas slimība, ko izraisa kašķa ērce (Sarcoptes scabiei) un pavada ādas niezēšana naktīs un raksturīgie izsitumi. Par kašķa simptomiem, ārstēšanu un profilaksi stāsta ārste, Rīgas Stradiņa universitātes 3. gada rezidente pediatrijā, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asistente Svetlana Ince. 

Inficēšanās

Inficēšanās notiek tiešā kontaktā, saskaroties ar slimnieka ādu (turklāt kontaktam jābūt ilgstošam!), un sadzīves kontakta ceļā (ar drēbēm un sadzīves priekšmetiem), turklāt slimības pārnešanai nepieciešami atbilstīgi temperatūras un mitruma apstākļi. Kašķa ērce uz slimnieka drēbēm, gultasveļas spēj izdzīvot ne ilgāk par 72 stundām.

Klīniskā aina

Kašķa ērce slimniekam rada mehāniski kairinošu iedarbību un izsauc alerģisku reakciju uz ērču antigēniem un to dzīves produktiem, sekmē sekundāras infekcijas attīstību. Pirmo reizi inficējoties, nieze rodas vidēji pēc 2–3 nedēļām, bet atkārtotas inficēšanās gadījumā jau pirmajās 24 stundās.

Tipiskās lokalizācijas vietas: 

• roku pirkstu starpas;
• plaukstu locītavas un apakšdelma ieloku virsmas;
• elkoņu ieloku virsmas;
• paduses;
• vēdera āda;
• sēžas apvidus;
• augšstilbu iekšējās virsmas;
• plaukstu un pēdu āda.

Kašķa ārstēšana

Ārstēšanu un novērošanu ir jāveic ārstam!

Ārstējot kašķa slimniekus, ir nepieciešams ievērot šādus noteikumus:

• vienlaikus ārstēt visus saslimušos un aizdomīgos ģimenes vai kolektīva locekļus;
• jāapstrādā visa āda, nevis tikai skartie apgabali. Preparāts jāuzziež plānā, vienmērīgā kārtā. Īpaša uzmanība jāpievērš roku, kāju pirkstu starpu, padušu, sēklinieku, starpenes apstrādei;
• preparāta daudzumam nav jābūt pārāk lielam. Vienlaikus ar pretkašķa preparātiem nav ieteicams lietot citus lokālos līdzekļus;
• ielaista kašķa gadījumā ar komplikācijām sākumā jāapstrādā ādas bojājumu vietas. Sekundāras infekcijas ārstēšanai izmanto lokālos antiseptiķus vai sistēmiskus antibakteriālās terapijas līdzekļus (atkarīgs no infekcijas smaguma pakāpes).

Profilakse

Kašķa profilakse balstās uz saslimšanas epidemioloģijas īpatnībām un sevī ietver:

• obligātu saslimušā ārstēšanu;
• kontroli pēc izārstēšanas;
• saslimšanas avota noteikšanu;
• personu, ar kurām pacientam ir bijis sadzīves vai dzimumkontakts, apskati un novērošanu;
• slimnieka apģērba un gultasveļas dezinfekcija.

Ārstēšanās sākumā un beigās lietotās drēbes, gultas veļa jāmazgā 60 ºC temperatūrā un jāgludina vai jānoliek un nav jālieto piecas dienas. 

Slimnieka istabā ir nepieciešams katru dienu veikt mitro uzkopšanu ar 12% ziepju sodas šķīdumu, ieskaitot grīdas mazgāšanu un iekārtas priekšmetu apslaucīšanu.

Avots: žurnāls "Vecākiem par bērniem"