Daktere: "Starojums no mamogrāfijas ir tikpat niecīgs kā viena lidojuma uz Frankfurti laikā gūts"

Tikai 42 % sieviešu šogad atsaukušās uzaicinājumam veikt mamogrāfijas pārbaudi, taču “tā joprojām ir vienīgā efektīvā metode, kas ļauj atklāt krūts vēzi pavisam agrīnā stadijā”, norāda radioloģe, virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele.
Krūts vēzis nešķiro – tas var skart ikvienu sievieti. Un mamogrāfija palīdz atklāt slimību agrīni.

FOTO: Shutterstock.com

Krūts vēzis nešķiro – tas var skart ikvienu sievieti. Un mamogrāfija palīdz atklāt slimību agrīni.

Krūts vēzis joprojām ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm, tostarp darbspējīgā vecumā. Katru gadu par šādu diagnozi uzzina aptuveni 1200 sieviešu, un diemžēl ne vienmēr saslimšana atklāta agrīnā stadijā, kad tā ir daudzkārt vieglāk ārstējama un ar lielu varbūtību saglabāt krūti. Ne velti krūts vēzis ir arī viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm vecumā virs 35 gadiem. Taču, kā norāda speciālisti, situācija būtu cita, ja sievietes atsauktos valsts apmaksātajam skrīningam – mamogrāfijas pārbaudei.

 

Sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi, taču atsaucība joprojām ir maza. 
 

Ilze Eņģele norāda, ka pārbaude netiek veikta arī izplatītu mītu dēļ, ka, piemēram, mamogrāfijā tiek saņemts starojums. 

“Patiesībā tas ir niecīgs. Viena lidojuma laikā uz Frankfurti vai astoņās nedēļās, kas pavadītas, dzīvojot kalnos, radiācija ir tikpat liela kā mamogrāfijas pārbaudes laikā,” norāda speciāliste un uzsver, ka ieguvums gan ir nesalīdzināms – dzīvības vērts. Tieši mamogramas attēlos redzami tā sauktie mikrokalcināti jeb sīki sakaļķojumi dziedzeru audos. Šie kalcināti var liecināt par sākotnējām izmaiņām dziedzeru audos, arī par ļaundabīgu audzēju, kas sācis attīstīties. Iegūstot šādus attēlus, speciālists analizē gan sakaļķojumu izplatību, gan to formu, kas ir niansētas, bet ļoti būtiskas detaļas, lai pavisam agrīnā stadijā atklātu audzēju. Piemēram, ultrasonogrāfijā pavisam mazus sakaļķojumus neredz.

 

Reklāma
Reklāma

Turklāt jaunākie pētījumi apliecina mamogrāfijas efektivitāti krūts vēža skrīningā sievietēm jau no 40 gadu vecuma.


Oktobris tradicionāli tiek pasludināts par krūts veselības mēnesi, un tā ietvaros jau 12 gadu notika kampaņa “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”, ko organizē Latvijas Onkologu asociācija un atbalsta biedrība krūts vēža pacientēm “Vita”.  
 

Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja Alinta Hegmane uzsvēra, ka krūts vēža skrīninga izmeklējumos mamogrāfijas rezultātus kopš šā gada apraksta divi radiologi, sniedzot precīzāku rezultātu. 

Viņa piebilst: “Krūts vēzis nešķiro – tas var skart ikvienu sievieti. Katra paša izvēle ir rūpes par savu un tuvinieku veselību, lai atklātu slimību agrīni. Valsts atbildība ir nodrošināt efektīvu ārstēšanu, kas pagarina dzīvi.“

 

 

Saistītie raksti