Tikai krākšana vien nav jāārstē. Ir jāārstē smakšana miegā

Krākšana ir traucēklis blakusgulētājam vai medicīniska problēma? Dažādi! Pati par sevi tā organismam īpaši nekaitē, bet, neārstēta un kombinējoties ar citiem faktoriem, tā var kļūt par iemeslu tādām smagām saslimšanām kā insults un infarkts, stāsta miega ārsts, anesteziologs, reanimatologs Juris Svaža.
Sūdzības par laulātā skaļo gulēšanu apmēram vienā trešdaļā gadījumu ir cilvēka subjektīvs viedoklis.

FOTO: Shutterstock.com

Sūdzības par laulātā skaļo gulēšanu apmēram vienā trešdaļā gadījumu ir cilvēka subjektīvs viedoklis.

Miega medicīnas novirziens pasaulē sācis attīstīties 20. gs. 50. gados, kad ārsti pamanīja sakritību – pacienti, kuri skaļi krāca, nereti bija diezgan slimi, viņi cieta no liekā svara, paaugstināta asinsspiediena un diabēta. Pagāja vairāk nekā pusgadsimts, un tika atrasta saistība starp trokšņaino gulēšanu un dažādām organisma saslimšanām.


Krākšanas cēlonis visiem ir viens – sašaurināti elpceļi deguna, mutes, rīkles un mēles saknes rajonā. Esot nomodā, elpceļus vaļā notur muskulatūras tonuss, savukārt aizmiegot, muskulatūra atslābst un elpceļi sašaurinās. Tā tas notiek ar visiem, bet problēma ir tiem, kam elpceļi jau nomoda stāvoklī ir šauri – naktī tie pavisam saplok un it kā salīp. Jo šaurāki elpceļi, jo gaisa plūsma ir skaļāka un sākas krākšana. To sauc par obstruktīvu miega apnoju, kas faktiski ir smakšana miegā. Ja krākšana var būt gan dziļajā, gan seklajā miegā, tad miega apnoja notiek tikai dziļajā miegā.

Miega laboratorijā var veikt miega procesa pierakstu un analīzi, un 

smagākos miega apnojas gadījumos cilvēkam vienas nakts laikā fiksētas pat 300 – 400 neelpošanas epizodes. 

Šajos periodos smadzenes nesaņem skābekli un sūta signālu organismam, ka ir jāelpo. Ar milzu stresu organisms izrauj cilvēku no dziļā miega fāzes, kuras laikā notiek krākšana, un elpošana atjaunojas. Stress, skābekļa trūkums smadzenēm un fragmentēts, saraustīts miegs atstāj nopietnas sekas uz organismu. Cilvēks jūtas miegains dienā, jo naktī nav varējis pilnvērtīgi atjaunoties dziļā miega fāzē – muskuļu tonizēšanās elpošanas funkciju atjaunošanai liek smadzenēm pāriet uz seklo miegu.

Neliela krākšana, kas dažreiz sākas vēl jauniem cilvēkiem un pat nav kaitīga, sagrauj organismu apmēram 10 – 20 gadu laikā. Sasniedzot 50 – 60 gadu vecumu, var būt jau smagas miega apnojas izpausmes, kas noved pie diabēta, hroniska noguruma un miegainības, agrīniem insultiem un infarktiem. Tā kā smadzenēm skābeklis ir nepieciešams ik sekundi, tad smagos gadījumos skābekļa bada dēļ var sākties encefalopātija vai hipoksiskā encefalopātija.


Fakti:

  • Miega apnoja vīriešiem ir divas reizes biežāk nekā sievietēm.
  • Vecumdienās krāc gandrīz visi, jo ar gadiem samazinās audu un muskuļu tonuss un tas ietekmē arī elpceļu stāvokli.
  • Krākšanu veicina alkohols un miega zāles, kas atslābina muskulatūru, gulēšana uz muguras, saaukstēšanās, angīna un iekaisumi elpceļos, kas ietekmē elpošanas procesus.
  • Pacientiem ar neārstētu miega apnoju kopējais veselības stāvoklis tik ļoti pasliktinās, ka blakusdiagnožu dēļ katrus 5 gadus kļūst 7 reizes dārgāka šo cilvēku ārstēšana, proti, B lapas, izmeklējumi, kompensējamās zāles, darba spēju zudums.
  • Tikai krākšana vien nav jāārstē. Ir jāārstē miega apnoja.

 

Krākšanas trīs iemesli

Krākšanu ietekmē trīs faktori. Tikai vienu no tiem var ietekmēt cilvēks pats, bet ir apstākļi, kas cits citu pastiprina.

Sejas skeleta īpatnības. Mazs, šaurs žoklis un citas specifiskas īpatnības, tai skaitā liela mēle un šauri elpceļi ir iedzimts faktors, kuru cilvēks pats izmainīt nevar. Ārsts novērtē sejas skeleta īpatnības, apskata mēles sakni, aukslēju, ūku. Pastāv pat speciāla Malampati klasifikācija, pēc kuras nosaka krākšanas un miega apnojas smagumu, ņemot vērā sejas skeleta formu. Ļoti smagos gadījumos žokli var operēt, bet ārsts Juris Svaža norāda, ka vairumā gadījumu tā ir “šaušana pa zvirbuļiem ar lielgabalu”. Viņš vizītēs saticis sievietes ar smalku, mazu žokli, kas krāc un kas ļoti kaunās no šīm skaņām. 

Tipisks miega apnojas pacients ir vīrietis pēc 50 ar lieko svaru, paaugstinātu cukura līmeni asinīs un augstu asinsspiedienu. Dienā viņš mokās ar miegainumu vienmuļās situācijās, piemēram, vadot automašīnu. 

Visdrīzāk viņam ir aptaukošanās vidukļa rajonā, īss, drukns kakls un liekais svars. 

 

Liekais svars. Tas ir biežākais krākšanas iemesls un mūsdienās kļūst arvien izplātītāka problēma. Attiecīgi arī krācēju skaits arvien pieaug, turklāt liekais svars ir arī jauniešiem. Katram savs lieko kilogramu skaits būs tas apstāklis, kas kombinēsies ar ne pārāk veiksmīgi izveidotu skeletu, lai parādītos krākšanas problēma.

Palielinātas rīkles mandeles. Trešais iemesls, kamdēļ cilvēki krāc, un vairāk gan raksturīgs bērniem pirmsskolas vecumā. Lielas mandeles sašaurina elpceļus, taču šis faktors ir salīdzinoši viegli novēršams.

Reklāma
Reklāma

 

Dažreiz partnerim ar krākšanu jāmācās sadzīvot vai jāārstē pašam savs miegs

Sākumstadijā un gadījumos, kad krākšanas sekas nav miega apnoja (to noskaidro ārsts), krākšana būtībā nav nekas kaitīgs. Pašam gulētājam tā netraucē, bet blakusgulētājam gan. “Ja pie manis atnāk sieviete, kas sūdzas, ka viņas 30 gadus vecais vīrs krāc, man jājautā, vai tad iepriekš viņš nekrāca? Ja nekrāca, tad jādomā, ka sieva vienkārši labi gatavo un vīrs ir pieņēmies svarā,” situāciju stāsta Juris Svaža.
Sūdzības par laulātā skaļo gulēšanu apmēram vienā trešdaļā gadījumu ir cilvēka subjektīvs viedoklis. Var gadīties, ka pats krācējs nav nemaz tik vainīgs, cik slikts miegs ir partnerim, kas guļ blakus. Vai nu jārod kompromiss, vai jāguļ atsevišķi!

 

Pogas uz naktskrekla muguras, bikstīšana un citas metodes

Vecmāmiņu metode bija šāda – sašūt uz naktstērpa muguras pogas, lai cilvēks nevarētu gulēt uz muguras. Tā kā krākšana visbiežāk ir tieši guļot šajā pozā, kādu laiku tas palīdz. Nelaime tā, ka sākumā cilvēks krāc, tikai guļot uz muguras, bet vēlāk krākšana ir arī guļot uz sāniem un beigās jau visās gulēšanas pozās.  
Modināšana brīdī, kad cilvēks krāc, nav labākais risinājums ne krācējam, ne blakusgulētājam. Cilvēks parasti krāc, esot dziļajā miega fāzē. Pamodinot viņš atgriežas seklajā miega fāzē. Krākšana pāriet, jo atgriežas muskuļu tonuss, taču, iemiegot atkal dziļajā fāzē, krāšana atsākas. Bieža modināšana krācēja miegu fragmentē, un cilvēks dienā staigā neizgulējies.

 

Tad kā ārstēt krākšanu? 

Ir trīs metodes, un tās visas virzītas, lai miega laikā paplašinātu elpceļus. 

  • Speciāli izgatavota kape, kas ir līdzīga tai, ko izmanto pret zobu griešanu. Kapes uzdevums ir noturēt apakšžokli mazliet uz leju un mazināt krākšanu.
  • Ķirurģiska ārstēšana, izgriežot palielinātās mandeles vai ārkārtas gadījumā operējot žokli.

Var gadīties, ka pats krācējs nav nemaz tik vainīgs, cik slikts miegs ir partnerim, kas guļ blakus. Vai nu jārod kompromiss, vai jāguļ atsevišķi!

  • Speciāli deguna aparāti CPAP ir pasaulē visizplatītākais un efektīvākais risinājums pret krākšanu. CPAP rada pozitīvu spiedienu elpceļos, noturot tos vaļā. Ārvalstīs apkopotā statistika liecina, ka no 100 pusmūža vecuma cilvēkiem tādu aparātu vajadzētu lietot diviem vai trim. Latvijā tādu cilvēku ir salīdzinoši maz, bet tie, kuriem tas patiešām ir vajadzīgs, jau pēc dažām naktīm sajūt pozitīvo uzlabojumu – labāks miegs, možāks noskaņojums, jo naktī smadzenes patiešām atpūšas. Aparāta cena ir no 600 – 1000 eiro, taču 80% apjomā šīs izmaksas kompensē valsts, ja ir diagnoze “smaga miega apnoja”.

Saistītie raksti