Hroniski nāk miegs. Pavasara nogurums vai tomēr iemesls vizītei pie ārsta?

Bērnu slimnīcas speciālisti ar īpašu video aicina pievērst uzmanību hroniskai miegainībai.

FOTO: Publicitātes foto

Slimības simptomu izpausmes visbiežāk sāk parādīties pusaudžu vecumā.

Mūsdienām raksturīgajā dzīves ritmā miegainība kļuvusi par bieži sastopamu problēmu, tādēļ nereti tiek uzskatīta par normālu vai parastu parādību. Visbiežākie miegainības cēloņi ir nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs, bet daļai cilvēku nepieciešamība pēc miega ir palielināta slimības dēļ.

Bērnu slimnīcas speciālisti vērš vecāku, ģimenes ārstu, neirologu un citu ārstniecības speciālistu uzmanību uz to, ka aizmigšana neparastās situācijās, pēkšņs muskuļu vājums sejā un pārējā ķermenī un halucinācijas, mostoties vai laižoties miegā, var liecināt par reto slimību narkolepsiju. Ārsti - miega speciālisti apliecina: slimību atpazīstot, iespējams būtiski uzlabot tās pacientu dzīves kvalitāti.
 


Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kuras ietekmē smadzenēs netiek izstrādāts pietiekami daudz hormona oreksīna, kas cilvēkam palīdz palikt nomodā. Rezultātā pacients ikdienā var justies kā negulējis vairākas dienas. Viena no tipiskākajām slimības izpausmēm ir aizmigšana pat ļoti neparastās situācijās, piemēram, ēdot, sarunājoties vai pat staigājot. 
Cits narkolepsijai raksturīgs simptoms ir katapleksija – pēkšņs muskuļu atslābums, kas visbiežāk izpaužas pozitīvu emociju ietekmē. Sākotnēji tas var izpausties tikai sejā, bet vēlāk – arī ķermeņa augšdaļā vai visā ķermenī. Tāpat par slimību var liecināt miega paralīze un halucinācijas, laižoties miegā vai mostoties. 
 

 

Reklāma
Reklāma

Pašlaik zinātne vēl nav atklājusi, kā narkolepsiju izārstēt, taču ar ikdienas režīma maiņas un medikamentu palīdzību var būtiski mazināt tās simptomu izpausmes un uzlabot pacientu ikdienu.
 


Slimības simptomu izpausmes visbiežāk sāk parādīties pusaudžu vecumā, retāk – pirms 10 gadu vecuma un, pacientam kļūstot vecākam, pastiprinās. Atpazīstot narkolepsijai raksturīgos simptomus, nepieciešams vērsties pie miega speciālista vai neirologa un veikt miega izmeklējumu. Tajā novēro dažādas miega fāzes dienas un nakts laikā un izvērtē, vai miegainībai nevarētu būt arī kāds cits iemesls. Tiek lēsts, ka narkolepsija ir 5 – 16 no katriem 10 000 cilvēkiem. 

Pašlaik zinātne vēl nav atklājusi, kā narkolepsiju izārstēt, taču ar ikdienas režīma maiņas un medikamentu palīdzību var būtiski mazināt tās simptomu izpausmes un uzlabot pacientu ikdienu. Atbalstot pacientu emocionālo labbūtību, Bērnu slimnīcā izveidota arī īpaša narkolepsijas pacientu atbalsta grupa jauniešiem un viņu vecākiem.