Latvijas ziemā cepure ir jānēsā obligāti! Skaidro neiroloģe

Rudens un ziemas mēnešos vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju vienmēr lieto galvassegas, bet 13% no aptaujātajiem iedzīvotājiem cepures nelieto nekad. Galvassegas lietošanā aukstajā laikā vīrieši ir pat apzinīgāki nekā sievietes.

FOTO: Publicitātes foto

Kā pierunāt pusaudzi uzvilkt cepuri?

Neiroloģe “Veselības centru apvienībā” Dace Bērziņa un farmaceits Vadims Brižaņs stāsta, kāpēc galvu un kaklu no aukstuma sargāt, kā šalle pasargā sprandu, balseni un limfmezglus.  
 

„Ja nevalkājam galvassegu, galvas asinsvadi aukstumā sašaurinās, pasliktinās asinsrite. Staigāšana bez cepures un šalles var ierosināt spēcīgas galvassāpes un citus diskomfortu raisošus simptomus. Protams, daudz atkarīgs no organisma rūdījuma un katra imūnsistēmas. Piemēram, ir cilvēki, kuri ikdienā pārvietojas pārsvarā ar automašīnu, rudens, ziemas garderobē neiekļauj siltāku apģērbu un aksesuārus. Ir situācijas, kad viņi no siltas vides sasvīduši strauji nonāk aukstumā vai nedēļas nogalē pēc ilgākas pastaigas brīvā dabā tomēr iedzīvojas veselības problēmās, jo nav piemēroti apģērbušies,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. 

 

Kāpēc sargāt galvu un kaklu no aukstuma

“Nestaigā ar pliku galvu, meningītu dabūsi!” Tik bieži dzirdēts teiciens, kas gan, šķiet, ir tikai mīts. “Trūkst zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu meningīta saistību ar paradumu rudenī un ziemā staigāt bez galvassegas. Tomēr tas nenozīmē, ka galvu aukstajā laikā nevajag turēt siltumā,” saka neiroloģe Dace Bērziņa. 
 

Saslimt ar meningītu vai encefalītu (otra izplatīta galvas smadzeņu slimība) var tad, ja ir baktērija, piemēram, meningokoks, vīruss, piemēram, ērču encefalīta vīruss vai cits ierosinātājs. Staigāšana bez cepures šīs slimības neizsauc, taču atsevišķos gadījumos var veicināt to attīstību, piemēram, ja ir deguna blakusdobumu iekaisums. 

“Tas, ko var piedzīvot, ja aukstajā laikā staigā bez galvassegas, ir spēcīgas galvassāpes, kas sāpju intensitātes ziņā var līdzināties meningītam. Atšķirība tikai tajā, ka meningīta gadījumā veidojas specifisks iekaisums galvas smadzeņu apvalkos, savukārt, apaukstētas galvas gadījumā sāp sasprindzinātie muskuļi galvaskausa ārpusē esošajos audos. Tā kā stipras galvassāpes ir abos gadījumos, varētu izskaidrot, kādēļ tik spēcīgi iesakņojies ir mīts par cepurēm un meningītu,” stāsta neiroloģe. 

 

Galvassāpes nav vienīgās

“Iesnas, klepus un neliela temperatūra ir biežākie no tiem. Ar iesnām parasti tiekam galā septiņu dienu laikā, taču aukstumā atrodoties bez galvassegas, iesnas var pāriet nopietnākā slimībā, skarot deguna blakusdobumus. Tie atrodas tuvu galvaskausa pamatnei un ir ļoti poraini. Starp porām iekaisums var iekļūt galvaskausa iekšienē un radīt iekaisumu arī smadzeņu apvalkos. Līdzīgi ir ar vidusauss iekaisumu – jo nopietnāks iekaisums, jo lielāks spiediens vidusausī un lielāka iespēja strutām izplatīties arī, piemēram, uz galvaskausa iekšieni,” skaidro „Mēness aptiekas” eksperte Dace Bērziņa un piebilst, ka dažreiz mēdz sāpēt ne tikai galva, bet arī spranda muskuļi. “Sāpes ir tik lielas, ka nevar pieliekt zodu pie krūšu kaula. To sauc par meningeālo sindromu, kas var liecināt par meningītu, tomēr ne vienmēr. Dažreiz tas ir tikai meningisms. Diagnozi nosaka, veicot ikvora (smadzenes apskalojošā šķidruma) analīzes.”
 

Sāpošs sprands ir biežs apaukstēšanās pavadonis. “Muskuļa audos atrodas receptori, kas reaģē uz siltumu. Siltumā muskuļi atslābst, savukārt vēsumā tie saraujas, sargājot dziļāk esošos audus no aukstuma. Muskuļiem saraujoties, biezāks kļūst arī zemādas slānis, kas ir kā termoizolators. Ja aukstums ilgstoši kairina ādu un skar dziļos slāņus, muskuļi visu laiku ir saspringti un, ilgstoši patērējot enerģiju, tajos var uzkrāties pienskābe. Tā kairina muskuļos esošos receptorus un rada sāpju sajūtu. Silta šalle gan izolē siltumu, lai tas neaizplūst no ķermeņa, gan palīdz ātrāk aizvadīt spranda muskuļos radušos pienskābi,” norāda neiroloģe. 

 

Reklāma
Reklāma

 

Tie, kuru mati ir sevišķi biezi, ziemā var atļauties nēsāt plānāku cepuri, taču pārējiem jāizvēlas tāda, kas pasargā galvu no atdzišanas. Toties kaklu un sprandu vajag sargāt no aukstuma pilnīgi visiem. Šalle pasargā ne tikai sprandu, bet arī balseni un priekšā esošos limfmezglus – mandeles. 



 

Neiemidzināt savus kareivjus

Nēsāt vai nenēsāt cepuri un šalli? Kad patiešām vajadzētu sākt? Kā pierunāt uzlikt cepuri jaunāko spītīgu pusaudzi? Droši vien tie ir tikai daži no jautājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas bērnu un jauniešu vecāki. 
„Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte skaidro: “Kopš senseniem laikiem, kad, attīstoties civilizācijai, cilvēka biezais apmatojums samazinājās un klāja vairs tikai galvas mataino daļu, cilvēki sāka nēsāt dažādus apģērbus no ādas, vēlāk – arī no vilnas, lina, kokvilnas. Apģērbs bija gan veids, kā sevi pasargāt no aukstuma, gan atpazīšanas zīme, kas atklāja valkātāja statusu sabiedrībā. Mūsdienās šalles, cepures, cimdi ir kļuvuši par modes aksesuāriem. Tomēr nevajadzētu aizmirst par galveno funkciju – ķermeņa pasargāšanu no atdzišanas. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ, sākoties vēsam laikam, ir nepieciešams nēsāt šos sildošos apģērba gabalus. Tie, kuru mati ir sevišķi biezi, ziemā var atļauties nēsāt plānāku cepuri, taču pārējiem jāizvēlas tāda, kas pasargā galvu no atdzišanas. Toties kaklu un sprandu vajag sargāt no aukstuma pilnīgi visiem. Šalle pasargā ne tikai sprandu, bet arī balseni un priekšā esošos limfmezglus – mandeles. Tās ir kā pirmie vārti, caur kuriem organisms, saskaroties ar vīrusu vai baktēriju, sāk cīņu ar kaitīgo aģentu, cenšoties pasargāt organismu no saslimšanas. Ja šī vieta ir kaila un vēsa (auksta), tajā ir palēnināta asinsrite un tātad – arī specifisko asins ķermenīšu – limfocītu – cirkulācija. Tieši limfocīti ir pirmie, kas metas cīņā ar vīrusiem un baktērijām. Tēlaini izsakoties – ja cilvēks nenēsā šalli, organismam trūkst kareivju, lai uzvarētu kaujā ar iebrucējiem – slimības izraisītājiem. Rezultātā var attīstīties angīna, rīkles iekaisums, faringīts, aizdeguna iekaisums vai cita slimība. Kāds ir secinājums? Sākums šīm slimībām bieži vien meklējams nelāgā paradumā ignorēt šalli vai uzmest ap kaklu gadalaikam neatbilstošu.” 

 

Labākā profilakse – uzturēt normālu imunitāti

Vai tas nozīmē saujām dzert visus iespējamos vitamīnus un uztura bagātinātājus. VCA neiroloģe uzsver: “Jā, laiku pa laikam organismam ir nepieciešams papildu atbalsts, taču nevajag pārspīlēt. Normālu imūnsistēmas darbību palīdz nodrošināt veselīgs dzīvesveids: uzturs, kas ietver daudz augļu un dārzeņu; veselīgs miegs; regulāras fiziskas aktivitātes svaigā gaisā; samērīga rūdīšanās, piemēram, vasarā staigāt basām kājām, rudenī un ziemā – iet kontrasta dušā. No vīrusiem palīdz izvairīties masku nēsāšana sabiedriskās vietās – pagājušā sezonā arī ar gripu saslimoja krietni mazāk cilvēku.”

 

Imunitātes galvenie balsti 

C vitamīns ir viens populārākajiem vitamīniem, ko ņem talkā saaukstēšanās vīrusu sezonā. “Tas uzlabo organisma pretošanās spēju vīrusiem un infekciju slimībām, darbojas arī kā antioksidants, uzlabo asinsvadu elastību, palīdz organismam pastiprināta stresa situācijā, piedalās arī kolagēna sintēzes procesā, kas ir svarīgs stipriem kauliem un locītavām. Tā pat C vitamīns vecina dzelzs uzsūkšanos un var mazināt alerģiskas reakcijas. C vitamīns organismā neuzkrājas, tādēļ tas jāuzņem katru dienu. Daļu no nepieciešamā daudzuma var nodrošināt ar atbilstošu uzturu, taču, ja ar to nepietiek, jāuzņem papildus. Ieteicamā C vitamīna diennakts deva ir 200 – 500 mg. Jāņem vērā, ka iespējamie blakusefekti ir kuņģa kairinājums, dažreiz – caureja, tādēļ vislabāk C vitamīnu uzņemt uzreiz pēc ēdienreizes vai kopā ar maltīti,” norāda farmaceits Vadims Brižaņs.
 

D vitamīna loma normālā imūnsistēmas funkcionēšanā un cīņā ar vīrusiem ir zināma, turklāt tā zinātniski pierādīta arī Covid-19 kontekstā. Skaidrs, ka vasarā ar sauli uzņemtā D vitamīna nepietiks, lai visu ziemu noturētu optimālu tā līmeni organismā. Vairumam cilvēku Latvijā D vitamīns ir noteikti jālieto papildus. “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs pastāsta: “Ir ieteicams D vitamīnu lietot no rīta pēc brokastīm. Aptiekā ir pieejamas dažādas tā devas, un, pirms iegādāties D vitamīnu, vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Ja vien ārsts nav noteicis citādi, pieņemts, ka uzturošā dienas deva ir 2000 IU jeb starptautiskās vienības, savukārt tad, ja nepieciešams paaugstināt šī vitamīna līmeni līdz optimālam, dienā ieteicams lietot 4000 IU. D vitamīns organismā piedalās daudzos vielmaiņas procesos, kalcija absorbcijā kaulos, samazina dažu hronisku slimību izpausmes un ir vajadzīgs imunitātei.”