Vai zinām visu par D vitamīnu? Lielāko mītu atspēkošana!

D vitamīna ķīmiskā struktūra un veidošanās ādā atklāta 1930.-tajos gados, savukārt mencu aknu eļļas nozīme kaulu slimības – rahīta – ārstēšanā zināma jau kopš 19. gadsimta. D vitamīnam ir gara vēsture, un tā izpēte turpinās vēl aizvien. Vai zinām visu par D vitamīnu?
Vai zinām visu par D vitamīnu? Lielāko mītu atspēkošana!

FOTO: Publicitātes foto

Dr. Maija Gureviča skaidro, ka ikdienas praksē ievērojusi, ka sabiedrība ir labi informēta par D vitamīna lietošanas nozīmi, un tas priecē. Bet vienlaikus pastāv arī daudzi mīti par D vitamīna uzņemšanu un papildu lietošanu. Ar kādiem biežākajiem mītiem par D vitamīnu saskaramies? 
 

1.Mīts: “Recepšu D vitamīns ir visdrošākais un efektīvākais”

Recepšu (neaktīvā) D vitamīna preparāti un uztura bagātinātāji satur vienādu D vitamīna ķīmisko vielu – D3 vitamīnu jeb holekalciferolu. Recepšu medikamentā nav lielākas koncentrācijas, specīgāks vai aktīvāks D vitamīns. Recepšu D vitamīnu kontrolē Zāļu Valsts aģentūra, savukārt uztura bagātinātājus – Pārtikas un veterinārais dienests, bet neviena no šīm iestādēm nekontrolē katra iepakojuma saturu. Līdz ar to ir svarīgi izvēlēties to D vitamīnu, kura ražotājs atbild par sava D vitamīna katra iepakojuma kvalitāti neatkarīgi no tā, kas valstī kontrolē tā pārdošanu. 

Secinājums: gan recepšu medikamenti, gan uztura bagātinātāji satur vienu un to pašu ķīmisko vielu, un recepte nav vienīgais kvalitātes rādītājs. 

 

2.Mīts: “D vitamīna devu izvēlē jāpamatojas uz norādēm uz iepakojuma”

Neatkarīgi no formas D vitamīna devas izsaka starptautiskajās vienībās jeb SV (angļu valodā – international units jeb IU). Uz uztura bagātinātāju iepakojumiem un polivitamīniem bieži figurē deva 400 SV (kas atbilst vienai tējkarotei mencu aknu eļļas). Jāsaka, ka šī dienas deva ir ļoti sena un nāk no rahīta profilakses laikiem. Mūsdienās D vitamīna devas ir ievērojami lielākas – pieaugušiem cilvēkiem D vitamīna deficīta ārstēšanai rekomendē 4000–10 000 vienību dienā, savukārt uzturošās un profilaktiskās devas arī ir lielākas – 1000–4000 vienības dienā. D vitamīna deva līdz 4000 vienību dienā, pat nezinot savu aktuālo D vitamīna līmeni asinīs, tiek uzskatīta par drošu ilgstošai lietošanai. 

Secinājums: uz produktu iepakojuma norādītās devas bieži vien ir daudzkārt mazākas nekā nepieciešams. Droša profilaktiskā deva pieaugušajiem ilgstošai lietošanai ir līdz 4000 SV dienā. Vislabāk pārrunāt ar ārstu vai farmaceitu, kādā devā jālieto D vitamīns un kad jākontrolē D vitamīna līmenis asinīs. 

 

3.Mīts: “Labāk un ātrāk uzsūcas D vitamīns spreja veidā” jeb kāda forma labāk?

Pašreiz pasaules tirgū ir ļoti daudz D vitamīnu saturošu uztura bagātinātāju dažādās formās – var iegādāties D vitamīnu eļļas šķīduma jeb pilienu veidā, kapsulu, tablešu, želejvitamīnu un spreja veidā. Vai kādai uzņemšanas formai ir priekšroka? Jāsaka, ka D vitamīns tablešu veidā uzsūcas nedaudz sliktāk nekā citas formas, un tablešu vienīgā priekšroka ir to mazāks izmērs. D vitamīns ir taukos šķīstošs, līdz ar to priekšroka dodama eļļas šķīdumam: kapsulām un pilieniem ar eļļas šķīdumu un sprejiem ar eļļas šķīdumu. Zinātnieki ir salīdzinājuši, kā un cik efektīvi palielinās D vitamīna rezerves organismā un secinājuši – neatkarīgi no tā, kādā veidā tiek uzņemts D vitamīnu saturošs medikaments vai uztura bagātinātājs (piemēram, eļļas šķīdums vai sprejs), D vitamīna līmenis asinīs palielinās vienādi. Papildu ieteicams aplūkot produkta sastāvu, lai izvairītos no liekām pievienotām krāsvielām, aromatizētājiem u.tml. vielām. Svarīgākais ir uztura bagātinātāja kvalitāte, sastāvs un D vitamīna deva.

Secinājums: produkta formai jeb veidam nav būtiska loma pie D vitamīna uzsūkšanās, tas ir individuālas gaumes jautājums.
 

Pastāv vēl daudzi citi D vitamīna lietošanas mīti, bet 3 no tiem ir atspēkoti. Aicinu Latvijas iedzīvotājus neatrasties intensīvos saules staros D vitamīna uzņemšanai, lai samazinātu ādas vēža risku, bet gan lietot D vitamīnu papildu pārbaudītu un kvalitatīvu preparātu veidā. Par devām un labāko uzņemšanos formu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. 

 

Raksta autore:

Dr. Maija Gureviča

Internists, endokrinologs

Veselības Centru apvienības poliklīnika Aura, Latvijas Jūras medicīnas centra Sarkandaugavas Ambulatorās veselības aprūpes centrs