Kamēr nav vakcīnas, spēcīgs profilaktisks līdzeklis pret Covid-19 ir D vitamīns

Drīz jau pusgads būs apkārt kopš pirmajiem Covid-19 reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem Ķīnā, un daudzi farmācijas uzņēmumi, pētniecības institūti un citas organizācijas strādā gan  pie vakcīnas izveides, gan arī efektīvu zāļu līdzekļu atrašanas. 

FOTO: Shutterstock.com

Sagatavoties aukstajai sezonai var laicīgi

Abos virzienos ir sasniegts zināms progress, bet līdz rezultātam vēl tāls ceļš ejams. Tieši vakcīna būtu tā, kas nodrošinātu mūs ar paliekošu imunitāti pret jauno koronavīrusu, bet neatbildēto jautājumu vēl ir daudz: cik strauja būs Covid-19 mutācija jeb mainība? Vai viena vakcīna būs derīga pret visiem Covid-19 paveidiem, vai būs tāpat kā ar gripu, kad katru gadu būs nepieciešama jauna vakcīna? Jautājums ir arī par cilvēkiem, kuri izslimojuši ar Covid-19 - gan ar simptomiem, gan bez - vai pārslimošana nodrošina ar paliekošu imunitāti? Ja jā, tad uz cik ilgu laiku? Zinātnei vēl daudz darba, un visi mēs gaidām atbildes un risinājumus.

Pareiza imūnā atbilde, nevis “stipra imunitāte”
Vai “stipra imunitāte” ir laba? Izrādās, ka ne gluži. Pareizāk sakot, pats jautājums tiek uzdots nepareizi. Tautas valodā runājot, ar “stipru imunitāti” saprot spēju pretoties saslimšanām, bet medicīniski nav tāda vispārēja jēdziena kā “stipra” vai “vāja” imunitāte. Pareizāk ir runāt pa pareizu vai nepareizu, pietiekamu vai nepietiekamu imūno atbildi uz kādu noteiktu slimības ierosinātāju. Un Covid-19 gadījumā situācija ir gluži neparasta, tieši pastiprināta organisma imūnā atbilde ir tā, kas izraisa dažādu audu un orgānu bojājumus: koronavīruss rada tādu imūnās sistēmas kairinājumu, kas izraisa strauju, spēcīgu un ne vienmēr pareizu atbildi: imūnsistēma sāk “mēģināt” dažādus variantus kā cīnīties ar šo vīrusu. Un viens no Covid-19 izraisītajiem imūnsistēmas atbilžu veidiem ir īpaši bīstams: organismā tiek producēts liels daudzums šūnu, kuras ražo proteīnus, sauktus par citokīniem. Tieši šo citokīnu pārāk liels daudzums asinīs, saukts par “citokīnu vētru”, var izraisīt plaušu kā arī citu orgānu sistēmu iekaisumu, kas atsevišķos gadījumos var beigties pat ar pacienta nāvi. Tāpēc īpaši būtiska ir nevis “stipra imunitāte”, bet pareiza, savlaicīga un samērīga organisma imūnā atbilde.


D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu
Jau pētījumā(1) 2005. gadā tika aprakstīta D vitamīna spēja ietekmēt un regulēt imūno atbildi, novēršot pārlieku lielu citokīnu ražošanu un pārmērīgu organisma reakciju. Šā gada aprīlī parādījās jauns ASV Iliniosas štata “Northwestern University” veikts pētījums(2), kurš gan vēl gaida kolēģu zinātnisko izvērtējumu, izvirzot pieņēmumu, ka slikti regulēta imūnā atbilde un jau iepriekš minētā postošā “citokīnu vērta” Covid-19 slimnieku organismā ir tieši saistīta ar D vitamīna deficītu. Savukārt pētnieki aprīļa publikācijā” (3) izdevumā “Nutrients” iet vēl soli tālāk, apgalvojot ka nav nejaušība ka Covid-19 parādījās tieši ziemas periodā, kad zemeslodes ziemeļu puslodes iedzīvotājiem ir sezonāli zemākais D vitamīna līmenis. Kā arī ierosina, ka ikvienam pacientam un ārstniecības iestādes darbiniekam, kuram ir risks saslimt ar COVID-19, ir papildus jālieto D vitamīns lai paceltu savu D vitamīna līmeni asinīs un palīdzētu novērst infekcijas izplatīšanos.


Ko darīt ikdienā
Kamēr vakcīna vēl nav izgudrota un iedarbīgas zāles pret Covid-19 nav pieejamas, ikkatrs pats var rūpēties par savu un savas ģimenes veselību un censties nesaslimt – gan ievērojot distancēšanos, rūpējoties par ikdienas higiēnu un izvairoties no iespējamiem kontaktiem ar slimniekiem, gan arī stiprinot savu organismu un nodrošinot savas imūnsistēmas funkcionalitāti. Galvenie ieteikumi ikdienai būtu šādi:

   • Atvēlēt pietiekami ilgu laiku miegam, jo pietiekami ilgs un pilnvērtīgs miegs ir ļoti būtisks organisma spēcināšanai.
    • Izvairīties no lieka stresa, tajā skaitā pārlieku daudz negatīvām ziņām - jo ir pierādīta tieša nervu sistēmas un imūnsistēmas saistība.
    • Regulāras fiziskas aktivitātes, vēlams svaigā gaisā. 
 • Lietot pietiekami daudzveidīgu uzturu, kas nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām.
    • Atcerēties par D vitamīnu, jo tikai ar uzturu un saules UV starojumu vien mūsu platuma grādos pietiekamu D vitamīna līmeni ir grūti nodrošināt pat vasarā.

Varbūt kādam tieši šis brīdis būs papildus stimuls pievērsties veselīgām aktivitātēm un sportošanai, kam iepriekš nav atlicis laika aizņemtā dzīves ritma dēļ.


    1. 1alpha,25-Dihydroxyvitamin D3 is a potent suppressor of interferon gamma-mediated macrophage activation. Helming L, Böse J, Ehrchen J et al (2005) Blood 106:4351–4358)

    2. The Possible Role of Vitamin D in Suppressing Cytokine Storm and Associated Mortality in COVID-19 Patients
Ali Daneshkhah, Vasundhara Agrawal, Adam Eshein, Hariharan Subramanian, Hemant Kumar Roy, Vadim Backman

    3. Evidence that Vitamin D Supplementation Could Reduce Risk of Influenza and COVID-19 Infections and Deaths
 

Reklāma
Reklāma