Interesanti par iedzimto un iegūto imunitāti

Kad bērni slimo, bieži tiek piesaukts vārds imunitāte. Izšķir iedzimto un iegūto imunitāti. Kopā ar Rīgas veselības centra filiāles “Imanta” un Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas pediatri Marianu Rižikovu skaidrojam, kā tās darbojas mūsu bērnu veselības labā un kāpēc visvairāk ar dažādām vīrusu izraisītām saslimšanām slimo tieši mazi bērni. 

FOTO: Shutterstock.com

Ja imūnsistēma mikrobus neatpazīst, un to koncentrācija apkārtējā vidē ir augsta, bērns var saslimt.

Rīgas veselības centrs 

 

 

 

Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"

 

Imūnsistēma kā militāra struktūra
Imūno sistēmu var salīdzināt ar militāru struktūru: tajā ir izlūki, uzbrucēji un kaujinieki! Turklāt šī struktūra nenogurstoši darbojas katru dienu ik brīdi, jo mēs nemitīgi saskaramies ar dažādiem mikrobiem un alergēniem, kas mūsu organismam nav vēlami. Taču tā pasargā mūsu organismu arī no audzējiem un autoimūnām slimībām, palīdz organismam atjaunoties pēc infekcijas. 

Foto: Rīgas veselības centra filiāles “Imanta” un Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Mariana Rižikova.


Pirmā aizsargbarjera visiem ir āda un gļotāda, kas mehāniski pasargā no mikroorganismu iekļūšanas cilvēka organismā un izdala vielas, kas iznīcina daļu mikrobu, piemēram, sviedri, asaras, siekalas. Deguna un elpceļu gļotāda savukārt veidota tā, lai mikrobus no organisma izvadītu klepojot un šķaudot. Arī kuņģa-zarnu traktā ir vielas, kas neļauj mikrobiem izdzīvot, piemēram, kuņģa skābe kavē daudzu baktēriju augšanu un vairošanos. Taču mūsu imūnā sistēma ir gana sarežģīta, tā paredzējusi rīcības plānu arī tad, ja organismam naidīgās vielas pirmo aizsardzības barjeru tomēr pārvarējušas. 

Ja mamma pati ir novājināta, slimo ar iedzimtām vai hroniskām saslimšanām, arī iedzimtā imunitāte bērnam visticamāk būs zemāka, nekā tam mazulim, kura mātes organisms spēj veiksmīgi ticis galā ar dažādām saslimšanām. 

Atbildīgi par imūnšūnu veidošanos un to „apmācību” ir kaulu smadzenes un aizkrūts dziedzeris. Kaulu smadzenēs no cilmšūnām veidojas visas asinsritē esošās šūnas, kas tālāk nonāk un darbojas limfmezglos, limfoīdos audos, zarnu traktā, elpceļos un liesā. Tāpēc imunitātes veidošanās lielā mērā ir atkarīga gan no tā, cik veseli ir mūsu orgāni, kas atbildīgi par imūnšūnu veidošanu, gan no pašu šūnu savstarpējās mijiedarbības. Kā tās darbojas? Lielu lomu spēlē leikocīti, tieši tie nodrošina organisma aizsardzību pret antigēniem (jebkuru mūsu organismam svešu vielu vai daļiņu). Uz imūnšūnu virsmas ir receptori, ar kuru palīdzību tās savā starpā sazinās, un informē citas šūnas par svešinieku jeb antigēnu.  Saskaroties ar to, šūna aktivizējas, sāk dalīties un vairoties, un producēt antivielas vai izstrādāt aktīvas vielas, lai no vienas puses iznīcinātu kaitīgo mikroorganismu, no otras – aktivizētu arī pārējās organisma imūnšūnas. Ķēdes reakcijā tiek iedarbināti procesi, kas organismā izsauc atbildes reakciju uz konkrēto slimības izraisītāju. Labai organisma aizsardzībai nepieciešams, lai pietiekošā daudzumā tiktu ražotas imūnās šūnas, kuras savukārt tālāk pašas varētu radīt bioloģiski aktīvus komponentus. Jāatzīmē, ka katrs antigēns ierosina tikai sev atbilstošu antivielu ražošanu. 

 

Iedzimtā imunitāte jeb kāpēc mazi bērni slimo biežāk?
Izšķir iedzimto (nespecifisko) un iegūto (specifisko) imunitāti. Bērns piedzimst ar iedzimto imunitāti, ko varētu dēvēt arī par sugas imunitāti – tā pasargā no saslimšanas ar daudzām citu sugu kaitēm, piemēram, cilvēki neslimo ar vīrusiem, kas izraisa leikēmiju kaķiem. Iedzimto imunitāti arī veido dažādi aizsardzības veidi – organisma aizsargbarjeras, aizsargvielas, iekaisuma reakcija. Iedzimta imunitāte palīdz sākt strādāt arī specifiskajai (iegūtajai) imunitātei.  

Tas ir mīts, ka vakcīnas pazemina imunitāti! Gluži otrādi, tās attīsta iegūto imunitāti.

Reklāma
Reklāma

Var sacīt, ka daļēji bērna imunitāte tiek mantota no vecākiem, ne velti tās attīstībā piedalās 1600 gēnu, tomēr tie nodrošina bērnu vien ar iedzimto imunitāti. Taču lai bērns varētu cīnīties pret slimībām, ļoti būtiska ir imunitāte, kas tiek iegūta dzīves laikā. Vēl jāpiezīmē fakts, ka arī iedzimtā imunitāte bērnam var būt dažāda. Piemēram, ja bērniņa mamma ir novājināta, slimo ar iedzimtām vai hroniskām saslimšanām, arī iedzimtā imunitāte bērnam visticamāk būs zemāka, nekā tam mazulim, kura mātes organisms veiksmīgi ticis galā ar dažādām saslimšanām. 


Iegūtā imunitāte
Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte ir jaundzimušajiem un zīdaiņiem. Pasīvā tāpēc, ka tā “aizņemta” no cita avota un ilgst īsu laiku. Piemēram, mazulis jau gatavas antivielas saņem no mātes – grūtniecības periodā caur placentu, bet zīdīšanas laikā ar mātes pienu. Zīdainis saņem pagaidu imunitāti pret slimībām, ar kurām saskaras māte un tas var palīdzēt aizsargāt bērnu pret infekcijām pirmajos dzīves mēnešos. Imunitātes kritums bērnam nereti ir novērojams laikā, kad tiek pārtraukta krūts barošana – šai laikā mātes antivielas bērns vairs nesaņem, bet paša bērna imunitāte vēl nav gana stipra.


Dabiski iegūta aktīvā imunitāte veidojas pēc pārslimotas infekcijas, kad paša organismā tiek producētas antivielas pret konkrēto slimības izraisītāju. Aktīvā imunitāte var būt gan ilglaicīga (vējbakas, masalas, cūciņas) un saglabāties visu mūžu, gan īslaicīga (piemēram, gripa). 
Mākslīgi iegūtā aktīvā imunitāte veidojas bērnu vakcinējot. Vakcīnās esošie apstrādātie mikroorganismi neizraisa saslimšanu, bet limfocīti saglabā informāciju par slimību ierosinātāju un, ja cilvēks pēc tam atkārtoti saskaras ar šiem mikroorganismiem, viņš vai nu nesaslimst, vai slimo vieglā formā. Tas ir mīts, ka vakcīnas pazemina imunitāti! Gluži otrādi, tās attīsta iegūto imunitāti.

 
Bērna imūnai sistēmai jāuztrenējas!
Daudzi vecāki nereti sūdzas par to, ka bērns, nonākot bērnudārzā, slimo teju visu laiku! Bet tam ir loģisks izskaidrojums. Ja imūnsistēma mikrobus neatpazīst, un to koncentrācija apkārtējā vidē ir augsta, bērns var saslimt. To vai cilvēks saslims vai nē, lielā mērā nosaka tas, vai imūnā sistēma ir pietiekoši trenēta. Mazam bērnam tāda nevar būt! Tieši saslimstot un, cīnoties ar jauniem vīrusiem, bērniņš trenē arī savu imūno sistēmu. No vecākiem gan tas prasa pacietību, jo nereti, atgriežoties bērnudārzā, pēc īsa laika mazais saslimst atkal. Jo viņš atkal saskāries ar jauniem vīrusiem. Taču vecāki var sevi mierināt: parasti jau sākumskolas laikā bērns slimo divas reizes retāk nekā iepriekšējos gados. 

 

LASI ARĪ: Imunitātes kritiskie periodi no bērna dzimšanas līdz pusaudža vecumam

Ja bērns slimo, vai jādodas pie imunologa? Svarīgākais, kas vecākam jāzina par imunitāti

 

 

Rīgas veselības centrs

SIA "Rīgas veselības centrs"

SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.

Rīgas veselības centrs