Bērnam nobrāzumi. Pareizas apkopšanas pamatprincipi

Reti kurš bērns izaudzis, nepārslimojot tā saukto “asfalta slimību”: viens nobrāzums uz ceļgala vai elkoņa vēl nav paguvis sadzīt, kad iegūts jau nākamais.. Rūpējoties par savu atvasi, vajadzētu ievērot vairākus nosacījumus. 

Rūpīgi apkopt pušumu
Nobrāzumi ne tikai ļoti sāp un nereti arī asiņo, bet ir atvērti infekcijām. Tāpēc mājās vajadzētu izveidot aptieciņu “asfalta slimības” skartajiem: pa rokai jātur dezinfekcijas līdzeklis, piemēram, nātrija peroksīds vai kālija permanganāts (zilie graudiņi). Netīrumiem pilno nobrāzumu vispirms apmazgā ar siltā tekošā ūdenī, tad apmazgā siltā tekošā ūdenī, tad apstrādā ar dezinficējošu līdzekli. Ja brūce asiņo, tīra ādu ap jēlumiem. Savainojumu vēlams apziest ar kādu no dziedējošām antibaktericīdām ziedēm un ļaut pušumam žūt. Nepiesegta brūce ātrāk sadzīs, bet šajā dienā bērnam nebūtu vēlams atkal iet spēlēties putekļos un smiltīs. Ja savainojums ir liels, pēc apkopšanas vajadzētu likt pārsēju vai plāksteri. Jāraugās, lai tas elpo un neizraisa alerģisku ādas reakciju. Uz nakti pārsēju var noņemt. 

Pasargāt savainotās vietas
Bērnam ar nesadzijušiem pušumiem un nobrāzumiem arī nākamajā dienā nebūtu labi ļaut spēlēties ar atklātām savainotajām vietām. Pārdrošam riteņbraucējam vai skrituļotājam vēlams vilkt garās bikses vai kreklu ar garām piedurknēm. Pirms došanās kārtējā piedzīvojumiem pilnajā pastaigā pagalmā “asfalta slimības” pacienta savainojumus drošības pēc var pārsegt ar apsēju. Kamēr brūces nav sadzijušas, nevajag iet peldēties. 

Padomāt par bērna drošību
Var lietot ceļu un elkoņu aizsargus, likt atvasei vilkt drēbes, kas sedz visbiežāk savainotās vietas. Un, protams, runāt ar bērnu par drošību rotaļu un sportošanas laikā.

Avots: žurnāls "100 labi padomi"

 www.kasjauns.lv