Kā sevi sargāt no Laima slimības un ērlihiozes, dodoties zaļumos

Slimību kontroles un profilakses centra epidemiologi atgādina, ka vakcinācija pret ērču encefalītu nepasargā no Laimas boreliozies* jeb „Laimas slimības” un ērlihiozes*. 

FOTO: Shutterstock.com

Vienīgais veids, kā sevi pasargāt no šīm saslimšanām, ir pareizs apģērbs un rūpīga sevis apskatīšana pēc pastaigas mežā. 


Kā ģērbties:

  • apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā (garākā zālē, arī augstāk), tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba;
  • ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas, lai pēc iespējas ātrāk tās varētu notraukt;
  • kā papildus līdzekli vēlams izmantot arī repelentus (kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus) ērču atbaidīšanai, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots.
     

Pārnākot mājās no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Tāpat jāpārbauda bērni un mājdzīvnieki. Jāatceras, ka ērces mājās var atnest arī ar saplūktām puķēm un zariem.

SPKC atgādina, ka valsts apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu notiek 26 Latvijas novados, kur pēdējo piecu gadu laikā konstatēta augstākā saslimstība ar ērču encefalītu. 
 

Lasi arī: 
Šobrīd ērces ļoti aktīvas! Pote pret ērču encefalītu bērniem līdz 2 gadiem par puscenu; vairākos Latvijas rajonos - bez maksas
Ko darīt, ja bērnam piesūkusies ērce. Vispareizāk - neko!


Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, tomēr gadījumos, kad tas nav iespējams, ieteicams rīkoties šādi:

  • pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficējiet vietu, kur tā piesūkusies;
  • ar pinceti satveriet ērci pēc iespējas tuvāk snuķītim un, cenšoties nesaspiest, to izvelciet, lēni izceļot, ar vienmērīgu un rotējošu kustību;
  • var izmantot diega cilpu - to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, ērci izņem;
  • lai mazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā, jo uz rokām var būt
  • mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus, bet, ja to nav, dezinficējiet rokas pirms un pēc ērces izvilkšanas, arī izvelkot mājdzīvniekiem.
  •  

SPKC dati liecina, ka 2014. gadā tika reģistrēti 469 Laimas slimības gadījumi, un 2015.gadā – 495 . Salīdzinājumam – 2011.gadā tika reģistrēti 866 gadījumi (38,84 uz 100 000 iedz.). Ikgadus tiek reģistrēta arī ērlihioze: 2014.gadā – 13 gadījumi (0,65 uz 100 000 iedz.), un 2015.gadā – 41 gadījums (2,06 uz 100 000 iedz.). 

Reklāma
Reklāma

Saslimstības samazinājumu ar ērču encefalītu un Laimas slimību pēdējos gados varēja būt saistīts ar pēdējos divus gadus reģistrēto salīdzinoši nelielo ērču aktivitāti, un regulāru ērču pārnesto slimību profilakses pasākumu (pareiza ģērbšanās, uzmanība) reklāmu masu informācijas līdzekļos. Ērlihiozes gadījumu pieaugums salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem varētu liecināt par ārstu labāku informētību, jo šīs slimības vieglākās formas, iespējams, netiek diagnosticētas.

 

* Izplatītākais Laimas boreliozes simptoms ir ādas apsārtums - erythema migrans,kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc 1 - 4 nedēļām. Apsārtums izplatās 3 - 5 cm diametrā (un vairāk) un pēc kāda laika pazūd. Retāk parādās simptomi, kas liecina, ka skarta nervu sistēma, locītavas un, atsevišķos gadījumos, arī sirds. Šie simptomi ir zīme, ka borēlijas izplatījušās tālāk par ērces koduma vietu; ne vienmēr pirms tiem ir novērojams ādas apsārtums. Nervu sistēmas traucējumu simptomi var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Tie var izpausties kā nogurums, galvas sāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī vai mugurā. Pieaugušajiem iespējama daļēja sejas paralīze. Ja skartas locītavas, visbiežāk novērojamas periodiskas sāpju lēkmes un uztūkums atsevišķās locītavās. Visbiežāk tiek skartas ceļu, potīšu, elkoņu un plaukstu locītavas. Vairākus gadus pēc inficēšanās var parādīties ādas bojājumi sarkanzilu laukumu veidā, kas līdzinās veciem apsaldējumiem. Šie ādas bojājumi visbiežāk sastopami uz rokām un kājām un to skartajās vietās iespējamas trulas sāpes vai nejūtīgums.
 

** Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet, kā pēdējos gados atklāts, arī cilvēkiem. Daudzos gadījumos ērlihioze var noritēt vieglā formā, asimptomātiski un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi - drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas sūdzības. Tāpēc minēto simptomu gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām. Pret šo slimību nav iespējama vakcinācija.