Praktiski padomi, kā izārstēt mazuļa iekaisušo dibentiņu

Lielākai daļai zīdaiņu vismaz kādu reizi rodas autiņu dermatīts – āda zem autiņiem ir siltāka un mitrāka nekā citur, tāpēc vieglāk iekaist, sevišķi, ja ir papildu kairinājums – saskare ar urīnu, izkārnījumiem, ziepju paliekām. Risks palielinās, ja bērnu ilgāku laiku tur mitros autiņos vai autiņbiksēs. Un šis risks īpaši palielinās vasarā, brīdina Āgenskalna klīnikas ārsts pediatrs un homeopāts Edgars Mednis.

Bieži vien, sevišķi tad, ja autiņu dermatīts ir ļoti mazam bērniņam, var nomainīt autiņbikšu ražotājfirmu – pamēģināt cita ražotāja autiņbiksītes.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Bieži vien, sevišķi tad, ja autiņu dermatīts ir ļoti mazam bērniņam, var nomainīt autiņbikšu ražotājfirmu – pamēģināt cita ražotāja autiņbiksītes.

Bērna vispārējo sajūtu var būtiski uzlabot ar konsekventas autiņu higiēnas palīdzību. Pamata nosacījums – biežāk jāmaina autiņi (autiņbikses), un biežāk  uz kādu laiku jāatstāj bez tiem. Citiem vārdiem sakot, jāveic gaisa peldes.

 

Bieži vien, sevišķi tad, ja autiņu dermatīts ir ļoti mazam bērniņam, var nomainīt autiņbikšu ražotājfirmu – pamēģināt cita ražotāja autiņbiksītes. Jo bērnam var būt alerģiska reakcija no kādas no komponentēm, no kā biksītes ir ražotas.

 

Vannas un ziedes ar miecvielām

Vienkāršākā palīdzība autiņu dermatīta gadījumā ir īsa vannošana ar miecvielas saturošiem līdzekļiem vai miecvielas saturošas ziedes, kam ir savelkoša iedarbība un kas atvieglos bērna pašsajūtu. Noder, piemēram, ozola mizas ekstrakts (kā vannas piedeva). Ja iekaisušās ādas parādās rauga sēnītes, pediatrs parasti izraksta antimikotiķus (pretsēnīšu līdzekļus), visbiežāk nistatīnu. Šos līdzekļus klāj uz skartajām ādas vietām iespējami plānā kārtā. Lielākoties sēnītes ir arī zarnās, tāpēc bērnam arī iekšķīgi dod nistatīnu suspensijas veidā.

Tomēr jāatceras, ka pretsēnīšu līdzekļu (pretsēnīšu antibiotiku) lietošana ir diezgan nevēlama zīdaiņiem, jo viņiem jebkura viela ļoti labi uzsūcas un nokļūst asinsritē tādējādi kaitējot visam organismam, tai skaitā arī aknām. Tā vietā uz iekaisušajām vietām var uzbērt Likopodija pulverīti vairākas reizes dienā. Tas palīdzēs ādai izveseļoties. Ļoti vienkārša un efektīva autiņu dermatīta ārstēšanas metode ir apsmērēt iekaisušo ādu ar kādu treknu krēmu, kas neuzsūcas, tādējādi āda tiek pasargāta no urīna un fēču kairinošās iedarbības un tā var sadzīt.

 

Pašārstēšanās robežas

Ja autiņu dermatīts nepāriet vai izplatās, jāiet pie ārsta. Arī, ja pievienojas citi simptomi, piemēram, paaugstināta temperatūra), jākonsultējas ar ārstu.

 

Kādi līdzekļi pieejami?

No sintētiskajiem ir pieejami antimikotiķi (nistatīns u.c.) un savelkošie līdzekļi (sintētiskās miecvielas).

No homeopātiskajiem līdzekļiem pieejami ir šādi:

  • Medorrinum – ja ir norobežots autiņbiksīšu dermatīts; spēcīgiem bērniem, kas strīdas un kaujas, lapbprāt staigā basām kājām un mīl mājdzīvniekus;
  • Arsen – ja sēžamvieta ir noberzta, īpaši, ja ir stipra caureja.
  • Sulfur – ja iekaisums ir ap dabīgajām ķermeņa atverēm; ja caureja lielākoties ir no rītiem, uzreiz pēc pamošanās.
Reklāma
Reklāma

 

Te gan jāatceras, ka arī homeopātiskie līdzekļi ir ļoti iedarbīgas zāles, bet tās „stādā” pilnīgi atšķirīgi no ķīmiskajām zālēm. Līdz ar to pašārstējoties homeopātija būtu jālieto ar piesardzību – zemas potences, piemēram D2, D3, D6.

 

Dabas dziedniecība

Autiņu dermatīta gadījumā labi palīdz vanna ar ozola mizas ekstraktu. Miecvielas mazina iekaisumu, niezi un ādas pietūkumu. Procedūrai nepieciešama neliela vanniņa. Šim nolūkam var izmantot arī dušas vannu vai parasto vannu, kuru piepilda ar ūdeni apmēram 15 centimetru augstumā. Bērna ķermeņa augšdaļu apsedz ar dvieli. Svarīgi vienmēr pievērst uzmanību ūdens temperatūrai – pārāk karstā sēdvannā var viegli gūt apdegumu. Turklāt atceries – neatstāj bērnu bez uzraudzības pat, ja viņš vairs nav tik mazs. Ūdeni sagatavo šādi – divas tējkarotes ozola mizu uzvāra puslitrā ūdens, 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, tad pievieno sēdvannas ūdenim.

Arī ābolu etiķis mazina pietūkumu un iekaisumu. Ar ābolu etiķī samērcētu vates tamponu viegli pieskaries iekaisušajai ādai. Pēc tam bērnu uz brīdi atstāj bez autiņiem.

Pieredze rāda, ka visizteiktākā tendence uz autiņbiksīšu dermatītu ir bērniem zobu šķilšanās periodā, jo  Zobu šķilšanās ir milzīgs stress organismam un tādējādi bieži vien pazeminās bērna imunitāte, tādēļ ir iespējamas „saķert” ne tikai autiņu dermatītu bet arī dažādas citas kaites – iesnas, klepu un citas.

Šajā periodā var sekmīgi izmantot homeopātiskos līdzekļus.

 

Ieteikumi par autiņu un autiņbiksīšu lietošanu

  • Autiņi jāmaina bieži , katru reizi pēc urinēšanas vai vēdera izejas.
  • Mainot autiņus, bērnu mazgā ar siltu ūdeni, vislabāk bez ziepēm. Ja lieto mitrās salvetes, neizmanto tās atkārtoti.
  • Ņem vērā – daudzas bērnu kopšanai paredzētās salvetes satur smaržvielas un konservantus, kas var kairināt ādu.
  • Piekaltušus izkārnījumus var noņemt ar nelielu daudzumu eļļas, ņemot vērā iepriekšējā punktā minēto par mitrajām salvetēm. Pēc tam bērna sēžamvietu nosusina ar mīkstu dvieli vai žāvē ar fēnu (ar viszemāko temperatūru!).
  • Uz kādu laiku atstāj bērnu bez autiņbiksītēm, lai ādai piekļūst gaiss.
  • Nelieto necaurlaidīgas autiņbiksītes.
  • Ņem vērā, ka, mazgājot auduma autiņus, tie ļoti rūpīgi jāizskalo.

 

Raksta tapšanā izmantotā literatūra: Enciklopēdija vecākiem. Bērnu ārsts. R.: Jumava, 2008.

 

Lasi arī:  Kā kopt sausu un jutīgu zīdaiņa ādu?