Kā rūpēties par sausu un jutīgu zīdaiņa ādu?
Iznēsāta jaundzimušā āda ir pilnībā izveidojusies, tomēr tā ir daudz jutīgāka nekā pieaugušajiem. Zīdaiņa ādas rozā krāsa ir izskaidrojama ar to, ka pirmajos dzīves mēnešos tā ir ļoti plāna un asinsvadi it kā spīd cauri. Tāpēc maigo ādiņu ir daudz vieglāk sakairināt, ļaujot infekcijas un alerģijas izraisošiem faktoriem nokļūt ādā un kairinājumu vēl vairāk pastiprināt. Ko darīt, lai bērniņa āda būtu pēc iespējas veselāka, jautā ne viena vien māmiņa.

FOTO: Shutterstock.com
Zīdaiņa āda ir caurlaidīgāka nekā pieaugušā āda, turklāt tai vēl nav izveidojies aizsargājošais ragvielas un skābju slānis, līdz ar to ādai ir grūtāk pretoties baktērijām, sēnītēm un iekaisumiem.
Rakstu sērija par mazuļa ādas kopšanu tapusi sadarbībā ar SUDOCREM - tā ir uzticama palīdzība autiņu radīta apsārtuma gadījumā!
Kāpēc zīdaiņa āda ir jutīga?
Zīdaiņa āda satur daudz ūdens un maz tauku, tā ir caurlaidīgāka
nekā pieaugušā āda, turklāt tai vēl nav izveidojies aizsargājošais
ragvielas un skābju slānis, līdz ar to ādai ir grūtāk pretoties
baktērijām, sēnītēm un iekaisumiem. Turklāt zīdaiņa ādas virsējais
un vidējais slānis vēl nav cieši savienoti viens ar otru, tādēļ, ja
āda berzējas, piemēram, ar apģērbu, var rasties tulznas vai
uzberzumi. Zīdaiņu un mazuļu ādai piemīt izteikti paaugstināta
uzsūkšanas spēja, tāpēc dažādu uz mazuļa ādas uzklātu produktu
iesūkšanās ādā un nonākšana asinīs notiek daudz vieglāk, nekā tas
ir pieaugušajiem. Attiecīgi pastāv paaugstināts saindēšanās risks,
ādai uzsūcot toksiskas vielas saturošus produktus. Zīdaiņa āda
pirmajās dzīves nedēļās ir sevišķi taukaina. Vēlāk tauku dziedzeru
darbība samazinās, tāpēc mazuļa āda var kļūt sausa līdz pat
pubertātes vecumam.
Apkārtējā vide
Lai mazuļa āda būtu pēc iespējas pasargātāka, svarīgi ir saglabāt
ādas dabisko aizsargbarjeru, tāpēc ieteicams mazgāt rokas pirms un
pēc bērna kopšanas procedūrām. Ieteicams parūpēties arī par
apkārtējo lietu un priekšmetu tīrību, mīkstās rotaļlietas un
sedziņas mazgāt gana bieži. Ja vari, izvairies no paklājiem un
mīkstajiem grīdas klājumiem, kuros uzkrājas putekļi. Pārliecinies,
ka gaiss, kurā mazulis uzturas, nav pārāk sauss un ka istabas
temperatūra nepārsniedz 19 līdz 20 grādus.
Nebāz veļas mašīnā vienlaikus pārāk daudz drēbju, tas ļaus izvairīties no mazgāšanas pulvera palieku uzkrāšanās drēbēs.
Apģērba izvēle un kopšana
Ja mazuļa āda ir īpaši sausa, rūpīgi jāizvēlas apģērbs. Vilnas vai
sintētiskie audumi var kairināt mazuļa ādu. Auduma autiņi ir tikpat
efektīvi kā vienreizējās lietošanas autiņi un to lietošana nav
saistīta ar lielāku autiņu dermatīta rašanās risku. Tie arī mazāk
piesārņo apkārtējo vidi. Vēsā laikā jaundzimušo jāģērbj par vienu
papildu apģērba kārtu vairāk, nekā nēsā pieaugušais, lai saglabātu
viņa siltumu un labsajūtu. Jaundzimušajiem tas nozīmē apakškreklu
un autiņu, pidžamu un vieglu sedziņu. Zīdaiņa āda var būt arī
jutīga pret ķīmiskajām vielām jaunā apģērbā un ziepēs, kā arī pret
mazgāšanas līdzekli, kas pēc mazgāšanas ir palicis uz apģērba. Lai
izvairītos no problēmām, visu jauno apģērbu un gultas veļu izmazgā
pirms lietošanas, pirmajos mēnešos zīdaiņa veļu mazgā atsevišķi no
citas veļas, izmanto maigu mazgāšanas līdzekli, kuru sastāvā nav ne
krāsvielu, ne smaržvielām un fosfātu, un izskalo divas
reizes. Nebāz veļas mašīnā vienlaikus pārāk daudz drēbes, tas ļaus
izvairīties no mazgāšanas pulvera palieku uzkrāšanos drēbēs.
Vannošana
Kad vanno mazuli, pārliecinies, ka ūdens temperatūra nepārsniedz 33
grādus, jo karstums pastiprina ādas sausumu. Pēc rūpīgas
noskalošanas, zīdainis jānoslauka ar dvieli, īpašu uzmanību
pievēršot krokām, nepieļaujot nekādu mitruma saglabāšanos. Ādu
slauka ar vieglām, spiedošām kustībām. Uzklāj barojošu ādas
aizsargkrēmu vai mitrinošu krēmu ar ļoti labu panesamību tūlīt pēc
vannas, lai pastiprinātu iedarbību.
Kad vanno mazuli, pārliecinies, ka ūdens temperatūra nepārsniedz 33 grādus, jo karstums pastiprina ādas sausumu.
Mazuļa āda un saule
Tā kā zīdaiņa āda ir daudzreiz plānāka nekā pieaugušo āda, tā daudz
jutīgāk reaģē uz ultravioletajiem saules stariem. Turklāt zīdaiņa
āda pietiekoši neveido aizsargpigmentus. Ādas pašaizsardzība pret
saules stariem maziem bērniem nav pietiekami attīstīta. Bērniem
līdz gada vecumam vasarā nevajadzētu uzturēties tiešos saules
staros. Mazi bērni līdz trīs gadu vecumam pie uzturēšanās saulē ir
jāpieradina lēnām, sākot ar dažām minūtēm. Pirmajai aizsardzībai ir
jābūt apģērbam. Siltās vasaras dienās apģērbj mazuli vieglā
kokvilnas apģērbā, kas aizsedz viņa rokas un kājas, un parūpējies,
lai viņš nēsā cepuri ar platu apmali katrā pastaigas reizē.
Pirmajos divpadsmit mēnešos zīdaiņi ir pilnīgi jāaizsargā no
saules. Bērnu un mazuļu aizsardzībai jāizmanto saules aizsargkrēms,
kura aizsardzības rādītājs ir vismaz 15. Tomēr neizmanto saules
aizsargkrēmu kā aizsargājoša apģērba aizstājēju. Izmanto to, lai
aizsegtu bērna rokas un kājas.
Izvairies no kopjošās kosmētikas ar kaitīgām
vielām!
Ja mazuļa ādas kopšanai tiek lietotas eļļas, tām ir jābūt augu
valsts izcelsmes (tikai ne riekstu), bez minerāleļļu piejaukuma,
bez krāsas un bez smaržas. Ieteicams variants – ja mamma un
mazulis lieto vienu un to pašu mitrinātāju, jo abu ķermeņi tik un
tā saskarsies.
Ļoti ieteicams izvēlēties kopjošo kosmētiku, kas nesatur nātrija
dodecilu (SDS), kas ir ļoti spēcīga rūpnieciska attaukojoša viela,
kas sastopama 98% individuālo kopšanas līdzekļu. Ir zināms, ka tā
noņem lipīdu barjeru un bojā ādu, padarot to raupju. SDS var
saglabāties ādā vairākas dienas un izraisīt acu audu olbaltumvielu
denaturāciju un neatgriezeniski bojāt acu attīstību. Tā sausina
ādu, izraisot epidermas plīsumus un smagu iekaisumu, kā arī ādas
slāņu atdalīšanos un iekaisumu. Tas ir paredzēts īslaicīgai
lietošanai, bet pievienojot citām ķīmiskām vielām, piemēram,
triklozānam, tas var saglabāties uz ādas vairākas stundas. Tā
palielinās ādas dabiskās aizsargbarjeras bojājuma varbūtība.
Tāpat nav ieteicami produkti, kas satur SDES un amonija
lauretsulfātu (ALES). Tos plaši izmanto kā putojošu vielu zobu
pastās, dušas želejās, vannas putās un attaukojošos līdzekļos, kas
izraisa proteīnu izšķīšanu un čūlu rašanos mutē. SDES un ALES
saglabājas audos līdz pat piecām dienām un var veidot nitrātus un
nitrozamīnus (kancerogēnas vielas), kas turpina uzsūkties organismā
arvien lielākā koncentrācijā. Tas nozīmē, ka palielinās ļaundabīgo
audzēju attīstības risks organismā. Izvairies arī no tādām vielām
kā propilēnglikols un polietilēnglikols, kas ir galvenā bremžu
šķīduma sastāvdaļa. Tas šķīdina eļļas un taukus un tiek plaši
izmantots (kā biezinātājs) dezodorantos un zobu pastās. Savukārt,
metilizotiazolīns, kas ir vairāku pazīstamu zīmolu šampūnu sastāvā,
tiek saistīts ar Alcheimera slimības rašanos, iedzimtām patoloģijām
un neiroloģiskiem traucējumiem. Dažādi parabēni (metilparabēns,
propilparabēns, etilparabēns un butilparabēns) ir sintētiskie
konservanti, ko izmanto kosmētiskajos un individuālos kopšanas
līdzekļos, īpaši bērnu mitrajās salvetēs, bērnu losjonos un
šampūnos. Tie var izraisīt dermatītu, izsitumus vai alerģiskas ādas
reakcijas.
Biežākās mazuļa ādas problēmas
Cirkšņu apsārtums parādās periodā, kad
zīdainis vai mazulis lieto autiņbiksītes. Šīs ādas problēmas var
skart bērnus no dzimšanas līdz divu gadu vecumam. Iekaisums vidēji
ilgst divas līdz trīs dienas. Atstājot to bez ārstēšanas, var sekot
komplikācijas – cirkšņu apsārtums var izplesties pa visu dibentiņu,
var sākties infekcija vai pat ekzēmas veidošanās. Ieteicams
mazgājot izmantot maigi tīrošu līdzekli un katru reizi, mainot
autiņus, uzklāt bērna ādai aizsargājošu krēmu, kas nākamās
mainīšanas laikā būtu viegli noņemams.
Piena krevele ir galvas matainās daļas
dziedzeru sakaltis sekrēts, kas pakāpeniski izzudīs pats. Speciāli
kasīt nost šo kreveli nevajag. Pirms peldes šo vietu var ieziest ar
eļļu vai krēmu, bet peldes laikā pamazgāt nedaudz rūpīgāk. Nav
jācenšas visu kreveli notīrīt vienā paņēmienā – tas neizdosies,
turklāt krevelīte var atkal atjaunoties. Nevajag baidieties ar
ķemmīti aizskart avotiņa rajonu – piena krevele parasti parādās
tieši tur, taču apvalki šo vietu pietiekami aizsargā, tāpēc viegli
pieskārieni un matu sukāšana neko nenodarīs. Dažiem bērniem piena
krevele saglabājas pat vairākus mēnešus, taču pāriet, kad uz galvas
sāk intensīvi augt mati.
Zīdaiņu seboreja parādās galvas ādas
matainajā daļā un/vai uz dibentiņa. Tā var skart arī cirkšņu
krokas, bet uz pārējā ķermeņa ādas virskārtas parādās daudz retāk.
Šādas ādas pataloģijas uz galvas ādas matainās daļas tiek sauktas
par zīdaiņu seboreju. Tā skar aptuveni vienu no desmit zīdaiņiem un
parādās starp otro un desmito dzīves nedēļu. Ja parasti zīdaiņu
seboreja izzūd spontāni pirms gada vecuma sasniegšanas (visbiežāk
pēc ceturtā mēneša), piemērota ārstēšana paātrinātu tā mazināšanos.
Tomēr dažos gadījumos tā ilgst ilgāk par noteikto periodu un reizēm
pārtop par atopisko dermatītu vai psoriāzi. Zīdaiņu seboreja
izpaužas kā biezas, dzeltenīgas, mazliet lipīgas zvīņas, kas
parādās zīdaiņa galvaskausa rajonā. Tās var izplatīties pa visu
galvas ādas mataino daļu, radot “seborejisko ķiveri”. Ar zvīņām
saķepušie mati var izkrist, bet vēlāk tie atkal ataugs. Ādas
apsārtumi, kas ir zem zvīņām, rada kairinājuma sajūtu. Šie ādas
bojājumi nerada niezi. Ieteicami ādas kopšanas produkti, kas ātri
un uz ilgu laiku samazina zīdaiņu seboreju, garantē labu panesību
un ir viegli uzklājami un viegli noskalojami.
Perorālais dermatīts veidojas mutes
apkārtnē siekalu radīta mitruma rezultātā, pie atkārtotas,
ilgstošas knupīša lietošanas, pie īkšķa vai kāda iemīļota
priekšmeta zīšanas. Enzīms amilāze, ko satur siekalas, ir
kairinājumu pastiprinošs faktors. Aukstuma un vēja veicināts un
pastiprināts, perorālais dermatīts parasti uzliesmo ziemas sezonā.
Perorālajam dermatītam raksturīgs apsārtums, mazas pumpiņas, sausa
āda, āda ap muti ir raupja un negluda. Ieteicami ādas kopšanas
produkti, kas nomierina apsārtušo ādu, novērš atkārtotu infekcijas
veidošanos; mitrina, pēc uzklāšanas rada patīkamu sajūtu, aizsargā
no apkārtējas vides kaitīgās iedarbības, piemēram cinka ziedi.