Esam pārgājuši uz ziemas laiku. Cik tas ir kaitīgi veselībai?

Cilvēka bioloģisko pulksteni nosaka tas, vai viņš ir rīta (cīrulis) vai vakara (pūce) hronotips, to savukārt diktē gēni. Organismā viss – katra reakcija, hormona, gēna ieslēgšanās un izslēgšanās – notiek pēc iekšējā pulksteņa. Tieši tas liek cīruļiem celties agri, bet pūcēm vēlu palikt nomodā. 

Dabiskais miega modelis iespaido ne tikai cīruļa un pūces sociālo dzīvi – tas ietekmē arī veselības stāvokli. Tas atstāj iespaidu uz mūsu vidukļa apmēru, auglību, sāpju slieksni un vēža risku. Tas iezīmē pat personības īpašības! 

Un tā tas ir liktenis – būt pūcei vai cīrulim! Tieši tāpēc cīņa un dzīvošana pret savu iekšējā pulksteņa tipu var ne vien palielināt konkrētu veselības problēmu risku, bet vispār būt bezjēdzīga. Daudz vērtīgāk ir zināt un izmantot savas pūces vai cīruļa priekšrocības. Lai gan – to ir viegli pateikt, bet ne izdarīt... 

Īsais un garais Period-3 

Kā atklājuši Sarejas universitātes zinātnieki, to, vai piedzimsi par pūci vai cīruli, lielā mērā nosaka gēns Period-3, kuram ir īsais un garais variants. Īsā versija – būsi pūce, garais variants – cīrulis. Mums katram ir pa vienam Period-3 gēnam no abiem vecākiem. Ja gadās piedzimt ar diviem īsajiem vai diviem garajiem variantiem, cilvēks būs galējs pūces vai cīruļa tips. Daudziem gan ir pa vienai versijai no katra, tāpēc viņiem piemīt abu tipu iezīmes. Pētnieki lēš, ka aptuveni 10% cilvēku ir izteikti cīruļi, aptuveni 20% – īstas pūces, pārējie – kaut kur pa vidam. 

Cilvēki jau sen ievērojuši, ka cīruļiem un pūcēm ir savas personības iezīmes, radušies pat zināmi stereotipi. Piemēram, cīruļus slavina tautasdziesmās.

Cilvēki jau sen ievērojuši, ka cīruļiem un pūcēm ir savas personības iezīmes, radušies pat zināmi stereotipi. Piemēram, cīruļus slavina tautasdziesmā: “Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu”! Turpretī par pūcēm ir radies priekšstats, ka tie ir slinki, nedisciplinēti vai hedoniski putniņi. Nu, varbūt zināms pamats tam ir, ja tic zinātniekiem no Sidnejas un Liverpūles, kas pētīja vairāk nekā 200 cilvēku personības un gulēšanas paradumus un atklāja: pūcēm tiešām biežāk piemīt ēnas puses, tostarp narcisisms un divkosība. Iespējams, tas ir viņu pirmatnējo senču mantojums – kā domā pētnieki, tie bijuši tipi, kas tumsas aizsegā zaguši seksuālos partnerus no citiem. 

Savukārt Madrides universitātes pētījums liecina par labu pūcēm – tās esot kopumā gudrākas un veselīgākas par cīruļiem. Analizējot aptuveni 1000 pusaudžu hronotipu un ieradumus, spāņu zinātnieki atklāja: tie jaunieši, kas mēdz iet gulēt vēlu, ir pārāki induktīvā spriešanā, konceptuālajā un analītiskajā domāšanā. Šīs prāta spējas saistītas ar jaunradi, prestižākām profesijām un lielākiem ienākumiem. 

Izcili prāti sastopami abu tipu vidū, piemēram, Čārlzs Darvins un Elviss Preslijs bija spilgtas pūces, savukārt Napoleons un Ernests Hemingvejs – izteikti cīruļi. Tomēr tiesa, ka rīta un vakara tipa personībām ir tieksme atšķirties. Vakara cilvēku vidū biežāk ir sabiedriskas personības, ekstraverti radošie tipi, dzejnieki, mākslinieki un izgudrotāji, kamēr rīta personības vairāk ir pētnieki, bieži vien ierēdņi un grāmatveži. 

Brokastis un kalorijas 

Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kā noteikt hronotipu, ir brokastis. Cīruļi noteikti grib paēst pirmās pusstundas laikā pēc pamošanās, bet pūces ir vairāk tendētas uz pusnakts maltīti. Kādā pētījumā tika analizēti 119 cilvēki ar lieko svaru – puse pūces un otra puse cīruļi, un izrādījās: pūces pēc astoņiem vakarā vēl pamanās uzņemt divreiz vairāk kaloriju (vidēji 677 kcal) nekā cīruļi (ap 300 kcal). Nav brīnums, ka nakts kūkotājiem vēlme brokastot dzimst ne ātrāk par pusdeviņiem, kamēr cīruļiem – jau tūlīt pēc septiņiem! 

Un te rodas pūču problēma – nakts maltīšu ēdienkarte parasti nav veselīga un var novest pie pārēšanās. Te varētu vainot arī leptīna zemo līmeni – tas ir hormons, kas signalizē smadzenēm par sāta sajūtu. Leptīnam vispār var nojukt kārtība, ja cilvēks ir miega badā. Pūcēm, kas vēlu iet gulēt, bet spiestas agri celties uz darbu, miega bads ir daudz raksturīgāks nekā cīruļiem. Kāds pētījums liecina: režīms, kad septiņas dienas guļ tikai pa četrām stundām naktī, var novest pie ogļhidrātu, sevišķi cukura, patēriņa pieaugšanas par gandrīz 40 procentiem! Hronobiologi ir droši – pūcēm ir daudz lielāka tendence tikt pie liekā svara nekā cīruļiem. 

Pūcei ir slikta atmiņa, bet labs sekss 

Pūču riska zonā turklāt ir slikta atmiņa un zemāks sāpju slieksnis. Nepilnīgas nakts atpūtas dēļ tām bieži trūkst miega pēdējās fāzes, kas palīdz smadzenēm noglabāt atmiņas un pārskatīt dienas pieredzi, un tas var slikti ietekmēt atmiņas spējas. 

Vēl vairāk – dziļa miega trūkums draud arī ar lielāku jutību pret sāpēm dienā. Un ja, piemēram, cilvēkam ir jau pāri četrdesmit, kad nav nekas neparasts pamosties ar stīvumu un sāpēm locītavās, tad pūces gadījumā šī pašsajūta būs vēl sliktāka. Kāpēc? Ap četriem no rīta organismā ir dabisks pretiekaisuma molekulu pieplūdums, kas samazina locītavu iekaisumu un sāpes. Agri cēlušies cīruļi vēl pagūst sajust labumu no šā uzplūda, taču pūces to parasti noguļ. 

 

Miega trūkuma dēļ vakara tipam var būt arī augstāks stresa hormonu līmenis un lielāks depresijas risks. 

 

Miega trūkuma dēļ vakara tipam var būt arī augstāks stresa hormonu līmenis un lielāks depresijas risks. Vadošā psihiatrijas izdevumā Journal of Affective Disorders publicētā pētījumā atklāts – no simts cilvēkiem ar depresiju smagāki simptomi novērojami tieši pūcēm. Ilgtermiņā nepilnīgs miegs var novest līdz nomoda sapņošanai un pat halucinācijām. 

Tomēr pētnieki sliecas atzīt, ka kopumā pūces dzīvo priecīgāk, jo vairāk nekā analītiskie, piesardzīgie cīruļi iet sabiedrībā, meklē piedzīvojumus, uzņemas risku. Pūcēm mēdz būt arī vairāk partneru. Daremas universitātes pētījumā, aptaujājot aptuveni simts vīriešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem, izrādījās: rīta tipa puišiem bijušas vidēji četras tuvas draudzenes, kamēr vēlie gulētgājēji varēja lepoties ar vidēji 16 partnerēm! Varbūt to izskaidro vācu zinātnieku atklājums, ka pūces vīriešiem mēdz būt augstāks testosterona līmenis. Turklāt viņiem parasti ir arī vairāk bērnu. Tas gan attiecas tikai uz vīriešiem, jo somu pētnieki, analizējot ap 2000 sieviešu, konstatēja, ka cīruļmeitenes ir daudz auglīgākas. 

Kāpēc uz vecumu visi kļūst cīruļi? 

Uzskata, ka būt cīrulim mūsdienās ir izdevīgāk. Kamēr desmitos no rīta pūce vēl pusaizmigusi blenž datorā, cīrulis jau paguvis paveikt lielu darba daļu. Taču zinātnieki nupat atklājuši cīruļiem lielu mīnusu – gēns, kas atbildīgas par rīta hronotipu, ir arī saistīts ar zināmiem vēža veidiem, sevišķi ar krūts un zarnu vēzi. Tiem, kam ir divi cīruļa gēni, ir daudz lielāks risks ar to saslimt. 

Vēl kāda cīruļu vājā vieta – Period-3 garā gēna dēļ miegainība rodas daudz ātrāk, tāpēc arī normāla ritma dienā viņi nogurst vairāk un agrāk. Īpaši grūti cīruļiem kļūst uz vecumu – viņi ir augšā jau četros vai piecos no rīta! Vecumā, samazinoties seksa hormonu darbībai, visi sliecas celties aizvien agrāk. Pūcēm šī pārmaiņa daudz nekaitē, bet, kad satrauktie cīruļi vēršas pie ārsta, tas nereti pieņem agro celšanos par depresijas simptomu un izraksta antidepresantus! Lai tiktu vaļā no agrās celšanās vecumā, miega speciālisti iesaka cīruļiem šādu metodi: vakarā ap deviņiem iedzert tasi kafijas un pasnaust 15 minūtes, kamēr kofeīns vēl nav iedarbojies. Tā varēs aizdzīt miegu gandrīz līdz pusnaktij, bet no rīta nogulēt līdz pieklājīgam laikam, teiksim, sešiem. 

Ko ietaupa, ko patērē... 

Vecums nav vienīgais faktors, kas mēdz izsist no ierindas mūsu iekšējo pulksteni. Saskaņā ar Latvijas likumu oktobra pēdējā svētdienā mums jāpagriež pulksteņa rādītāji stundu atpakaļ – pāreja uz ziemas/vasaras laiku ieviesta kopš 1981. gada, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Pulksteņu pārregulēšanu realizē 76 valstis, lielākoties Ziemeļamerikā un Eiropā. Lai gan šī ideja ieviesta jau pirms simts gadiem, diskusija par tās lietderību nerimstas. 

2011. gadā Krievija atcēla šo pāreju pēc 30 gadu lietošanas. Iemesls – kaitīgā ietekme uz iedzīvotāju veselību. Pēc Krievijas Medicīnas Zinātņu akadēmijas pētījumiem, pārejas periodā ļoti pieaug neatliekamās palīdzības izsaukumi, pusotru reizi pieaug infarkta gadījumi, pašnāvību skaits palielinās par 66 procentiem. 

Arī citu valstu zinātnieki atklājuši: organisma diennakts ritma pārkārtošanās ir smaga un prasa vairākas nedēļas, pulksteņa pārregulēšana sarausta miegu un samazina tā efektivitāti u. tml. Speciālisti no Helsinku universitātes konstatēja: pāreju uz ziemas laiku grūtāk panes cīruļi, bet pavasara pāreju – pūces. Savukārt Nīderlandes un Vācijas zinātnieki pētīja 55 tūkstošu cilvēku dzīves ritmu un atklāja – vairākumā gadījumu organisms vispār nepielāgojās jaunajam laikam, bet dzīvo pa vecam! 

Pat ja esam iekļuvuši šajā laika slazdā, ir vērts to zināt kaut vai tādēļ, lai nekritizētu savu tuvinieku miega modeli. Lai viņš vai viņa guļ un ceļas, kad vēlas – tas ir veselības jautājums!  

Autore: Inguna Mukāne, žurnāls "Patiesā Dzīve"

Avots: www.kasjauns.lv