Hormonu sistēmas traucējumi samazina spermatozoīdu skaitu un rada ģenētiskos defektus?

Ķīmisko vielu grupas

Ķīmiskajām vielām un produktiem, kas tās satur, var piemist īpašības, kas tos padara ļoti bīstamus apkārtējai videi un cilvēka veselībai. Viena no šādām īpašībām ir spēja izraisīt neatgriezeniskas negatīvas sekas kā piemēram vēzi vai ģenētiskos traucējumus. Šādas vielas tiek sauktas par toksiskām. Pie tādām pieder arī hormonu un endokrīnās sistēmas bojātājvielas - tās var apdraudēt normālus bioloģiskos procesus un radīt neiroloģiskas, uzvedības, attīstības vai reproduktīvās sistēmas traucējumus.

Otra augsta riska ķīmisko vielu grupa ir vielas, kas uzkrājas mūsu organismos. Tās tiek sauktas par bioakumulatīvām (uzkrājas mūsu organismos un var tikt nodotas nākamajām paaudzēm) vai noturīgām ķīmiskām vielām (ilgu laiku dabā nesadalās).

Hormonu (endokrīnās) sistēmas bojātājvielas

Mūsu smalki līdzsvarotā hormonu sistēma regulē lielu daļu ķermeņa darbības. Piemēram, tā nosaka to, kā bērni kļūst par pieaugušajiem, mūsu seksuālās īpašības un tādas ķermeņa funkcijas kā skābekļa sadedzināšanu, lai radītu enerģiju, un ēdiena sagremošanu. Vielas, kas bojā endokrīno nsistēmu, ir spējīgas imitēt vai traucēt šo dabisko hormonu darbību. Tiek atklāts, ka arvien jaunas un jaunas ķīmiskās vielas, ko mēs lietojam ik dienas, ir hormonsistēmas bojātājas.
 

Kā endokrīnās sistēmas bojātvielas ietekmē mūsu veselību?

Ar hormonu darbības traucējumiem saistās virkne slimību. Pēdējās dekādēs ir palielinājies sēklinieku, krūts un prostātas vēža gadījumu skaits un samazinājies spermatozoīdu daudzums vīriešu spermā. Neviens īsti nezina, kāpēc tā ir, bet mēs zinām, ka ikdienā esam pakļauti simtiem hormonsistēmu bojājošu vielu ietekmei - un daudzu no tām pirms gadsimta nebija.

Lielbritānijas Karaliskā biedrības zinātnieki ir pārliecināti: "Patiesībā cilvēki ir pakļauti nevis vienas endokrīnās sistēmas bojātājvielas, bet vesela šādu vielu kokteiļa iedarbībai, un ir nopietni jāapsver iespēja, ka šādām ķīmiskām vielām ir savstarpēji pastiprinoša iedarbība. Par spīti neskaidrībām, būtu prātīgi līdz minimumam samazināt cilvēku, īpaši grūtnieču, pakļautību šo vielu ietekmei. Noteikumi nevar gaidīt, līdz tiks savākti visi pierādījumi".
 

Mazs spermatozoīdu daudzums. Ir publicēti daudzi pētījumi, kas rāda, ka pēdējos 40-50 gados ir samazinājies spermatozoīdu skaits vīriešu spermā. Viens no satraucošākajiem pētījumiem, kas tika publicēts 2000.gadā, pētīja jaunus vīriešus Dānijā, kas sāka militāro dienestu. Autori rakstīja, ka "šajā 18-20 gadus veco vīriešu grupai tika atklāts pārsteidzoši zems spermatozoīdu skaits". Pētījumā tika secināts, ka vairāk nekā 40% jauno dāņu vīriešu ir samazināts spermatozoīdu skaits. Uzskata, ka tas pazemina auglību.
 

Biežāki sēklinieku vēža gadījumi. No 1979. līdz 1991.gadam Anglijā un Velsā sēklinieku vēža sastopamība palielinājās par 55%. Tiek uzskatīts, ka to izraisa traucējumi embrija sēklinieku attīstībā. Par iespējamo vainīgo tiek uzskatītas riskantas ķīmiskas vielas.
 

Zēnu trūkums. Beidzamo 20-40 gadu laikā Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Kanādā un ASV ir samazinājusies proporcija starp jaundzimušajiem zēniem un meitenēm. Nav skaidrs, kāpēc tā notiek, lai gan ir izteikts minējums, ka to izraisa piesārņojums un hormonsistēmas bojātājvielas.
 

Agrīna pubertāte meitenēm. Zinātnieki ir atklājuši, ka mūsdienās Lielbritānijā vienai no sešām meitenēm pubertātes pazīmes parādās astoņu gadu vecumā, lai gan pirms 100 gadiem šai vecumā pubertāte iestājās tikai vienai meitenei no 100. Neviens nezina, kāpēc, bet ir ļoti iespējams, ka vismaz daļēji vainojamas hormonsistēmas bojātājvielas.
 

Biežāki krūts vēža gadījumi. Lēš, ka krūts vēža biežums ASV kopā 1940.gadiem ir pieaudzis par 1%, un Dānijā par 50% 1945.-1980. gadā. Pēdējo pāris gadu laikā tas arī ir kļuvis biežāk sastopams Lielbritānijā. Pētījumi atkal norāda uz iespējamu sakarību starp krūts vēzi un pakļautību hormonsistēmu bojājošu vielu ietekmei.
 

Biežāki prostātas vēža gadījumi. Anglijā un Velsā starp 1979. un 1991.gadu saslimšana ar prostātas vēzi palielinājās par 40%. Lai arī daļa no pieauguma var būt radusies uzlabotas diagnostikas dēļ, iespējamais iemesls ir endokrīnās sistēmas bojātājvielas.
 

Materiāls tapis pēc sabiedriskās vides aizsardzības "Zaļā brīvība" materiāiiem.