Bērniem bezmaksas medicīna Latvijā ir tikai uz papīra

Māte spiesta maksāt par ārsta apmeklējumu, jo uz bezmaksas palīdzību jāgaida mēnešiem
Laikraksts „Diena” apraksta neveiksmīgo Ilzes mēģinājumu divus mēnešus veco meitiņu pierakstīt uz konsultāciju pie bērnu kardiologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Bērnam uz galvas izveidojusies hemangioma – asinsvadu sabiezējums –, un, lai to likvidētu, jāiziet zāļu kurss. Taču pirms tam norīkota kardiologa konsultācija. Par valsts naudu konsultāciju ar pavadošo izmeklējumu var saņemt tikai martā, bet par 38 latiem – janvāra sākumā. Raizējoties par bērnu, Ilze maksās.

Pēc tam kad Ilzes meitiņai atklāja hemangiomu, viņa apmeklēja plastikas ķirurgu par valsts naudu. „Ārsts teica, ka zāļu deva tiek noteikta atbilstoši bērna vecumam un tā brīža svaram, turklāt zāles drīkst lietot tikai pēc tam, kad saņemta bērnu kardiologa konsultācija un ehokardiogramma,” „Dienai” klāstīja Ilze. Ārsts izrakstījis nosūtījumu pie bērnu kardiologa. Uzzinājusi, ka vizīte iespējama tikai martā, Ilze zvanījusi vēlreiz ķirurgam – vai var gaidīt. Ārsts atbildējis – ja zāles nelieto, hemangioma turpinās augt un var būt grūtāk tikt ar to galā. „Turklāt, ja gaidītu, man būtu jābrauc vēlreiz uz lāzerplastikas klīniku pēc jaunas receptes, jo tā derīga tikai mēnesi – atbilstoši vecumam un svaram,” saka Ilze.

„Dienā nav tik daudz stundu, lai ārsti tik daudz strādātu”
BKUS valdes locekle Ināra Bluķe vispirms uzsver – slimnīcā maksas pakalpojumu īpatsvars ir neliels, vidēji ap 2%. Vienlaikus valdes locekle nenoliedz, ka joprojām ir rindas. Tām esot vairāki cēloņi, piemēram, salīdzinoši nelielais bērnu ārstu skaits. Rindas arī veidojas kapacitātes trūkuma dēļ: „Dienā nav tik daudz stundu, lai ārsti tik daudz strādātu,” skaidro Bluķe.
Savukārt medicīnas jomas speciālisti atklāj arī slēptāku problēmu – daudziem slimnīcas ārstiem nemaz tik pievilcīga neliekas iespēja sniegt konsultācijas par valsts naudu, labāk par maksu privātklīnikās.
Šis gads ambulatoro pakalpojumu sniegšanā gan varētu būt, kā Bluķe saka, „plānveidīgi prognozējamāks” nekā pērnais. Šonedēļ no Nacionālā veselības dienesta slimnīca saņēma jauno līgumu ar priecējošiem skaitļiem – ambulatorajai sadaļai piešķirti 1,9 miljoni latu. Pērnā gada sākumā tie bija 1,2 miljoni latu, bet pēc valsts budžeta grozījumiem rudenī slimnīcai piešķīra papildu 700 000 latu, kas ļāva segt pārstrādāto darba apjomu. Par to, vai tas nozīmē, ka rindas uz pakalpojumiem varētu rukt, Bluķe izsakās izvairīgi: „Tāds līgums, kāds piedāvāts, ļauj maksimāli mākslīgi neveidot rindas, bet jautājums ir par kapacitāti – arī ārsti diemžēl slimo, ir atvaļinājumi, apmācības.”

Maksas privātklīnika iepretim valsts slimnīcai
„Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds norāda uz problēmu – reizēm ārsti nav īsti motivēti sniegt konsultācijas par valsts naudu. „Negrib tik daudz pieņemt par to samaksu, ko maksā valsts, un izvēlas būt mazāk pieejami, bet toties par maksu,” viņš sacīja „Dienai”. Tas īpaši attiecas uz augsta līmeņa speciālistiem, kuri apzinās, ka viņu darbs pieprasīts tirgū.
Piemēram, daudzi BKUS ārsti pieņem privātajā veselības mājā „Olīva”, kas atrodas līdzās Bērnu slimnīcai. Arī veselības ministre Ingrīda Circene par šādu problēmu ir un saka: „Ir jābūt tomēr kādam godaprātam. Iepriekš mums bija jātaisnojas par mazo valsts finansējumu, bet tagad, ja nevēlas strādāt par valsts naudu, lai pāriet uz privātpraksēm.”
Jautāta, vai ārstiem valsts apmaksātie pakalpojumi ir gana pievilcīgi, Bluķe teic: domāju, ka līdz pagājušā gada vidum nebija. BKUS cenšoties atgūt atpakaļ no pieņemšanām privātpraksēs savus ārstus slimnīcas poliklīnikā. Tāpēc BKUS pat veikusi algu reformu: „Pārgājām uz citu darba samaksas modeli, (..) par ambulatoro maksājam procentus no pieņemto pacientu skaita,” stāsta Bluķe.

Avots: www.kasjauns.lv