Vēnu ārstēšana bez rētām un bez sāpēm

Kāju varikozo vēnu operāciju ar tā saucamo strippinga jeb izņemšanas metodi pasaule pazīst jau 102 gadus. Taču, pateicoties lāzeroperācijām, šo procedūru mūsdienās veic pacientam nesāpīgi un bez rētām! Konsultē ķirurgs, flebologs Dr.med. ULDIS MAURIŅŠ.

FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/

Pirmās lāzeriekārtas 1999. gadā bija liela izmēra, 2008. gadā – jau kā mazas kastītes. Kā medicīnas tehnoloģiju attīstība ietekmējusi vēnu ārstēšanas metodes?   
Vispirms pasaulē ienāca tā saucamā radiofrekvences metode, kad vēna tiek likvidēta, uzsildot tās audus no iekšpuses līdz noteiktai temperatūrai (agrāk 80 – 90, tagad – 120 grādiem). Termiskās enerģijas ievadīšanu vēnā, izmantojot lāzera tehnoloģiju, pirmo reizi 1999. gadā veica ķirurgs Bonē. Tātad pasaulē vēnu lāzeroperācijas izdara jau vienpadsmit gadus, bet Latvijā kopš 2002. gada.   
Problēma pēc pirmajām vēnu operācijām bija tā, ka pacienti cieta diezgan lielas sāpes, kas ilgi nepārgāja. Tolaik izmantotajos lāzeros enerģija tika novadīta caur asins sastāvā esošo hemoglobīnu – tas nozīmē, ka sākotnēji enerģiju absorbēja hemoglobīns un pēc tam tālāk novadīja uz vēnas sieniņu, arī enerģijas iekļūšana audos bija dziļāka. Līdz ar to radās apdegums pa nodedzināto vēnas gaitu un minētās sūdzības.  

Pacienti, ar kuriem iznāca parunāties jūsu centrā, neviens nesūdzējās par sāpēm vai kādām citām problēmām pēc vēnu lāzeroperācijas. Kā jums izdevies to panākt?
Jā, tiešām, retu reizi kādam vajag vien pretsāpju tableti. Tik labi operāciju rezultāti izskaidrojami ar garā viļņa lāzera (1470 nanometru) izmantošanu, ko 2006. gadā man pirmajam pasaulē bija iespēja sākt pielietot vēnu ārstēšanā un kas ir mans beidzamo četru gadu darbs. Vienlaikus esmu kļuvis par šīs lāzermetodes attīstītāju pasaulē. Drīzumā Āhenē (Vācija) vācu flebologu kongresā piedalīšos kā eksperts vēnu ārstēšanā ar lāzeru līdzās tādiem pasaules vadošajiem flebologiem kā Niks Morisons no Amerikas Savienotajām Valstīm un profesors Hugo Pārčs no Austrijas. Panākt, ka no bijušās padomju puses tevi uzaicina kā ekspertu, ir liels panākums. Pavisam kopš 2002. gada līdz šai dienai esmu veicis vairāk nekā 3500, bet šogad aptuveni – 500 vēnu lāzeroperāciju.

 

Ja to izpilda pareizi, nav nevienas labākas un mazāk traumatiskas metodes, lai likvidētu minēto problēmu.  



Tas nozīmē, ka lāzera enerģiju, kas ar slimo vēnu tiek galā precīzi un līdz ar to nesāpīgi pacientam, vada zinošas rokas...
Jā, stipras sāpes pa ārstēto vēnas gaitu pēc vēnu lāzerablācijas, duplekssonogrāfijas izmeklējumā redzamas hematomas (asins izplūdumi) ap vēnu – tāds rezultāts mums bija, sākot vēnu operācijas 2002. gadā, bet ne beidzamos četrus gadus. Esam situāciju pilnībā mainījuši.
Svarīgi, lai vēnas tiek operētas, izmantojot jaunākās paaudzes lāzeru un radiālo, nevis parasto lāzervadu, ar kuru pastāv lielāka iespēja perforēt vēnu un padarīt daudz smagāku pēcoperācijas periodu. Pacientiem jāraugās, lai pēc operācijas viņu slimības vēsturē būtu ielīme, kas liecinātu par vienreizējā lāzervada izmantošanu (atbilstoši Eiropas noteikumiem jebkura lieta, kas ievadīta vēnā, ir vienreizēja un pēc lietošanas izmetama ārā). Mūsu klīnikā marķējums no vienreizējā radiālā lāzervada tiek ielīmēts gan pacienta vēsturē, gan uz izraksta.   
Mūsu klīnikā augstu darba kvalitāti nodrošina arī tas, ka visi ārsti strādājam pēc vienota protokola – pielietojam vienādu ārstēšanas stratēģiju un vienādu konceptu gan diagnostikā, gan tālākā apsekošanā visas dzīves laikā.  

Vai lāzeroperācijām, pacientam krietni lētākajai, taču efektīvajai putu skleroterapijai nelielu vēnu ārstēšanai, nākotnē varētu pievienoties arī kāda jauna metode?  

Pagājušajā mēnesī Rīgā rīkojām 3. starptautisko meistarkursu fleboloģijā, uz kuru bija ieradies pieredzējušais ārsts Renē Millerē (Milleret) un kurš iepazīstināja ar savu izgudrojumu – vēnu ārstēšanu ar 120 grādus karstu tvaiku, kas tiek ievadīts caur 1 milimetru lielu katetru ar spiediena palīdzību. Pēc ārstēšanas vēnas apmērs momentā samazinās par 40% un tās sieniņa šīs terapijas rezultātā slēdzas. Īpaši labi rezultāti ar šo metodi panākami ļoti sazarotu vēnu ārstēšanā. Nākotnē ablācija ar tvaiku varētu būtu interesanta papildu tehnoloģija arī mūsu klīnikā. Zemādā esošos sazarojumus izņemam ārā ar miniflebektomijas metodi, ko man bija laime apgūt pie šīs metodes radītāja profesora Varadeja 1998. gadā. Ja to izpilda pareizi, nav nevienas labākas un mazāk traumatiskas metodes, lai likvidētu minēto problēmu.   

Kā jūs raksturotu, kas ir lielākā vērtība jūsu klīnikā?
Kopumā visu nosaka komandas darbs. Kvalitatīva komanda – zinoši ārsti un labas māsas – var sasniegt ļoti daudz. Ne tikai jaunākie lāzeri mums palīdz sasniegt labus rezultātus, kaut arī tie, protams, ir ļoti svarīgi, bet arī tas, ka pārzinām visas metodes, lai varētu katram pacientam piemeklēt vislabāko ārstēšanas metodi, un domājam par jaunu metožu ieviešanu. Katrs pacients, kurš pie mums vērsīsies, saņems vislabāko un viskvalitatīvāko ārstēšanu, ko varēsim uz to brīdi nodrošināt.    

Reklāma
Reklāma

 

Ieskaties: www.venucentrs.lv