Kas ir GRIPA + praktiski PADOMI, kā to uzveikt
Vai esi gatavs stāties pretī gripai? Gripas sezona rit pilnā sparā. Gripa skar visas vecuma grupas, tomēr visbiežāk ar to slimo bērni. Vairāk par gripu stāsta farmaceite Antra Liepiņa.

FOTO: Shutterstock.com
Gripu izraisa dažādi vīrusu tipi. Pirmo gripas vīrusu atklāja 20. gs. 30. gados. Kopš tā laika zinātnieki gripas vīrusus klasificē A, B un C tipā. A tips ir visbiežāk sastopamais un parasti izraisa vissmagākās epidēmijas.
Tāpat kā saaukstēšanās, gripa ir vīrusu infekcijas slimība, kas
skar elpošanas sistēmu (degunu, rīkli, plaušas). Daudzi gripas un
saaukstēšanās simptomi ir līdzīgi, tomēr tās ir viegli atšķiramas.
Gripa sākas pēkšņi ar izteiktiem simptomiem, kamēr saaukstēšanās
gadījumā tie attīstās pakāpeniski. Kā atpazīt simptomus un ko
darīt, lai neslimotu?
Gripas cēloņi
Gripu izraisa dažādi vīrusu tipi. Pirmo gripas vīrusu atklāja 20.
gs. 30. gados. Kopš tā laika zinātnieki gripas vīrusus klasificē A,
B un C tipā. A tips ir visbiežāk sastopamais un parasti izraisa
vissmagākās epidēmijas. A tipa gripas vīrusi tiek iedalīti divos
apakštipos. B un C tips nav tik plaši sastopams. B tips var
izraisīt mazākus, vairāk lokalizētus uzliesmojumus. C tipa vīruss
ir retāk sastopams un parasti izraisa tikai vieglu saslimšanu.
Gripas vīrusiem vērojamas biežas antigēnas pārmaiņas no gada uz
gadu. Parādās dažādi vīrusu apakštipi.
Gripa ir nopietna slimība, jo tai raksturīgi strauji uzliesmojumi
un liels inficēto cilvēku skaits. Tā izplatās epidēmiju un
pandēmiju veidā.
Gripa ir nopietna slimība, jo tai raksturīgi strauji uzliesmojumi un liels inficēto cilvēku skaits. Tā izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā.
Epidēmijas vērojama galvenokārt noteiktā
ģeogrāfiskā teritorijā un tai raksturīgs saslimšanas biežuma
straujš pieaugums. Epidēmiju laikā gadā gripu izslimo 20 - 50%
iedzīvotāju. Gripas epidēmijas atkārtojas ik pēc viena līdz diviem
gadiem. Epidēmijām dod vārdu pēc vietas, kurā atklāts attiecīgais
vīrusa apakštips, — Pekinas, Honkongas vai Krievijas gripa.
Pandēmjas rodas ik pēc 10 - 30 gadiem. Tās izraisa
gripas A vīruss. Tā skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas,
saslimšana izplatās strauji. Pandēmija var ilgt no dažām nedēļām
līdz pat vairākiem mēnešiem. Cilvēces vēsturē vispostošākā bija
1918. - 1919. gada Spāņu gripas pandēmija, kas
nogalināja miljoniem cilvēku.
Kā izplatās gripas vīruss?
Gripas vīruss izplatās ļoti strauji un cilvēku uzņēmība pret to ir
ļoti liela. Uzskata, ka gripas izplatīšanās vai pārnešana notiek
gaisa — pilienu veidā, kad ar gripu inficēts cilvēks klepo, šķauda
vai runā. Vīruss iekļūst cilvēka degunā, rīklē vai plaušās un sāk
vairoties, radot gripai raksturīgos simptomus. Atsevišķos gadījumos
ar gripu var inficēties tiešā ādas kontaktā ar slimu cilvēku vai
pieskaroties virsmai, uz kuras ir gripas vīrusi (piemēram, durvju
rokturis), un pēcāk pieskaroties degunam vai mutei.
Gripas simptomi
Iekļuvis cilvēka organismā, vīruss vairojas elpošanas ceļu
epitēlijšūnās. No turienes vīruss, tā izdalītie toksīni, kā arī
vīrusu un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada
organisma intoksikāciju. Tās pazīmes tad arī ir visiem tik labi
zināmie gripas simptomi.
Visraksturīgākā gripas pazīme ir pēkšņa simptomu parādīšanās — slimnieki bieži var precīzi noteikt slimības sākuma brīdi.
Visraksturīgākā gripas pazīme ir pēkšņa simptomu parādīšanās —
slimnieki bieži var precīzi noteikt slimības sākuma brīdi. Tam seko
paaugstināta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta,
sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Rodas sāpes kaklā, sauss
klepus. Dažreiz var būt asinsizplūdums ādā un gļotādā, deguna
asiņošana. Tie rodas tādēļ, ka gripas vīrusa darbības rezultātā
palielinās kapitālu caurlaidība.
Inkubācijas periods parasti ilgst no vienas divām līdz piecām
dienām, kad saslimušais ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekciju
avots. Ja gripa noris bez sarežģījumiem, piecu līdz desmit dienu
laikā veselības stāvoklis uzlabojas. Tomēr vēl pāris nedēļas pēc
tam cilvēks jūtas ne īsti slims, ne vesels — apkārtējie viņu
nervozē, trūkst enerģijas, viņš pastiprināti nogurst, var būt
neizteiktas galvas sāpes u.c. izpausmes.
Gripas simptomu smagumu nosaka gan vīrusa tips (A tipa vīrusa
izraisīta gripa biežāk noris vidēji smagi un smagi), gan pacienta
vecums (gripa smagāk noris maziem bērniem un cilvēkiem pēc 60 – 65
gadiem), pacienta iepriekšējais veselības stāvoklis (hroniskas
slimības), kā arī slimības gaita un ārstēšana.
Gripa var noritēt arī viegli. Simptomi ir maz izteikti, var būt
neliela temperatūra, slikta pašsajūta. Pēc pāris dienām veselības
stāvoklis uzlabojas, un cilvēks pat nenojauš, ka ir izslimojis
gripu. Vidēji smagas gripas gadījumā temperatūra var paaugstināties
līdz 39 °C un vairāk, ir lauzošas sāpes muskuļos un locītavās,
galvas sāpes, paaugstināta jūtība pret gaismu, klepus, sākumā sauss
un sāpīgs, var būt sāpes aiz krūšu kaula, acu konjunktīvu
apsārtums, aizlikts deguns. Ļoti smagas gripas gadījumā var būt
nepieciešama pilna intensīvā aprūpe.
Saslimstība un profilakse
Imunitāte pēc gripas pārslimošanas ir īslaicīga (divi līdz trīs
gadi) un tikai pret attiecīgo vīrusa tipu. Ar to arī izskaidrojams
viena noteikta gripas vīrusa tipa izraisīto epidēmisko uzliesmojumu
periodiskums. Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu ir tik grūti
cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības
izstrādāt vakcīnu, efektīvu ilgstošā laika periodā. Katru gadu
gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti
pasākumi nākošā gada gripas vīrusa tipam. Situāciju sarežģī arī
tas, ka nereti gripas vīrusa tipi kombinējas.
Gripas vakcīnas parasti tiek gatavotas no diviem biežākajiem A tipa
gripas vīrusa apakštipiem un esošā ikgadējā B tipa gripas vīrusa
apakštipa. Vakcīna satur nogalināta gripas vīrusa daļiņas, liekot
cilvēka šūnām izstrādāt imunitāti (antivielas), pret vīrusu.
Imunitāte pēc vakcinācijas izveidojas septiņu līdz desmit dienu
laikā.
Gripa savas mainības dēļ nav pilnīgi vakcīnkontrolējama. Pētījumi liecina, ka potēšanas efektivitāte ir no 30 līdz 90%.
Tomēr gripa savas mainības dēļ nav pilnīgi vakcīnkontrolējama.
Pētījumi liecina, ka potēšanas efektivitāte ir no 30 līdz 90%. Jau
pieminētās gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ, vakcīna katru gadu
tiek izstrādāta no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas
sākšanās vakcinācija ir jāatkārto. Ja pēc vakcīnas izstrādes un
saražošanas attīstās neparedzēts vīrusa celms, potētie cilvēki no
tā nav pilnībā pasargāti.
Sakarā ar bakteriālo infekciju risku, vakcinācija īpaši ieteicama
cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām sirds un plaušu slimībām,
cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, personām, kas dzīvo slēgtās
iestādēs (pansionāti, internāti u.c.), diabētiķiem un nieru
slimniekiem.
Kā ārstē gripu?
Gripa ir nopietna un visai neprognozējama slimība, tāpēc
pašārstēšanās nebūtu ieteicama attiecībā uz bērniem, pacientiem ar
hroniskām slimībām un pacientiem pēc 60 – 65 gadiem. Vecākiem
cilvēkiem parasti ir pazemināta imunitāte un vērā ņemams papildus
diagnožu (pārsvarā sirds slimību) daudzums. Šajos gadījumos gripa
ir īpaši neprognozējama.
Saslimšanai ar gripu nav specifiskas ārstēšanas, taču cīņai ar
infekciju iesaka gultas režīmu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un
dažādu simptomātisku līdzekļu (temperatūras pazeminātāju,
atkrēpošanas līdzekļu, pretsāpju līdzekļu u.c.) lietošanu.
Gripas laikā kā temperatūras pazeminātāju neiesaka lietot aspirīnu. Tam piemīt asins šķidrināšanas īpašības, bet tā kā gripa paaugstina asinsvadu caurlaidību, šī kombinācija var izraisīt asins izplūdumus.
Gripas laikā kā temperatūras pazeminātāju neiesaka lietot aspirīnu.
Tam piemīt asins šķidrināšanas īpašības, bet tā kā gripa paaugstina
asinsvadu caurlaidību, šī kombinācija var izraisīt asins
izplūdumus. Īpaši bīstami, ja tas notiek plaušās.
Arī antibiotikām nav vietas gripas ārstēšanā, jo vīrusu darbību tās
neierobežo. Ja antibiotikas tiek lietotas bez vajadzības, var
attīstīties baktēriju rezistence (noturība). Ja šādā gadījumā
pēkšņi nākotnē radīsies bakteriāli sarežģījumi, pēc gripas
komplikācijas un būs nepieciešama antibiotiku lietošana, to
iedarbība būs mazāk efektīva.
Gripas ārstēšanai var izmantot dažādus pretvīrusu medikamentus.
Speciālisti tos iesaka lietot novājinātiem vai slimiem
pacientiem.
Komplikācijas pēc gripas
Gripa var veicināt jebkuras hroniskas slimības uzliesmojumu. Tā var
provocēt jau esoša hroniska procesa paasinājumu, tādēļ var rasties
deguna blakusdobumu, auss iekaisumi. Sirds muskuļa iekaisums —
miokardīts nereti pievienojas jau kādai esošai sirds slimībai.
Diezgan bieži sastopama komplikācija ir pneimonija (plaušu
karsonis). Tā prasa nopietnu ārstēšanu, tādēļ vieglprātīga
attieksme nav pieļaujama. Arī bronhīts jāārstē tikpat nopietni.
Galvas smadzeņu vai galvas smadzeņu apvalku iekaisums biežāk ir
smagas un ļoti smagas gripas norises gadījumā.
Ko katrs pats varam darīt?
1. Gripa ir ļoti lipīga. Rūpējies par savu un arī apkārtējo cilvēku
veselību — saslimstot paliec mājās. Arī ārstu
vislabāk ir aicināt pie sevis.
2. Ja esi jau saslimis, tev nepieciešams miers un
atpūta. Gultā jāatrodas arī tādēļ, lai mazinātu sirds un
plaušu slimību saasinājuma risku. Ļoti bīstamas sekas, ko var
izraisīt gripa, ir sirds muskuļa iekaisums (miokardīts) un
saasināta pneimonija. Gultā vajadzētu palikt no trīs līdz piecām
dienām.
3. Dzer daudz šķidruma. Ieteicamākas ir zāļu
tējas, kas satur vitamīnus un mazina iekaisumu, piemēram, kumelīšu
un liepziedu tēja, upeņu, aveņu, meža zemeņu tēja.
4. Ļoti veselīgas ir arī inhalācijas ar pāris
pilieniem eikaliptu vai piparmētru ēteriskās eļļas, var izmantot
arī kumelīšu uzlējumu.
5. Ir pierādīts, ka C vitamīns padara vieglāku slimības
gaitu un paātrina atveseļošanos. Atceries, ka dabīgie C
vitamīna avoti ir citrusaugļi, dzērvenes, kāposti un paprika.
6. Spēcini imūno sistēmu ar ķiplokiem, kas satur
dabīgās antibiotikas un pretvīrusu vielas.
7. Veselībai vērtīgas vielas satur arī dažādi bišu
produkti, it sevišķi propoliss. Taču jāņem vērā, ka dažiem
cilvēkiem tie var izraisīt alerģiskas reakcijas.
8. Slimības laikā ierobežo fiziskās aktivitātes.
No lielas slodzes vajadzētu izvairīties arī vēl nedēļu vai pat
divas pēc atveseļošanās. Fiziskās nodarbības atsāc pakāpeniski.
Autore: Antra Liepiņa, farmaceite