Vai zini, kas izveidoja pirmo bērnudārzu Latvijā? Stāsts par sievieti, kura ieviesa Latvijā Montesori pedagoģiju

Skolas ēkas diemžēl vairs nav, 2006. gadā to nodedzināja vandāļi. Bet Martas Rinkas vārds paliek ierakstīts ne tikai ielas nosaukumā, bet arī vēsturē – kā pirmā latviešu bērnudārza dibinātājai un pirmsskolas pedagoģei, kura sekoja Marijas Montesori idejām. Lai gan starp pirmā bērnudārza izveidi un mūsdienām šķir mazliet vairāk kā 125 gadi, daudz kas no Martas Rinkas ieviestajiem pamatiem kalpo arī vēl šodien pirmsskolu ikdienā un organizācijā. 

Īpaši izraudzītā Vecmīlgrāvja bērnu aprūpētāja

Marta Rinka ir dzimusi vecmīlgrāviete un visu savu mūžu arī darbojusies šai Rīgas zvejnieku un strādnieku rajonā kā lielā strādnieku drauga – kokmateriālu rūpnieka – Augusta Dombrovska labā roka. Augusts Dombrovskis 1900. gadā viņu aicina ierīkot bērnu dārzu fabrikas strādnieku bērniem. Šim nolūkam Dombrovskis iegādājās zemesgabalu Mīlgrāvja kāpās, un pats, konsultējoties ar arhitektu Aleksandru Vanagu, izprojektēja plašu sākumskolas un bērnudārza ēku — “Zaļo skolu”, kura bija paredzēta strādnieku bērnu izglītošanai. 

Šajā bērnu dārzā (kāpēc šo vārdu rakstām šķirti? Tūlīt uzzināsim!) Rinka uzsāka savu sabiedrisko un pedagoģisko darbību. 1900. gadā tajā mācības uzsāka 70 bērni, pirmkārt, A. Dombrovska fabrikas strādnieku bērni. Savā praksē viņa sekoja Frīdriha Frēbela un Marijas Montesori idejām pedagoģijā. Pēc 1905. gada revolūcijas Rinkai nācās pamest Latviju. Pateicoties mecenāta Dombrovska materiālajam atbalstam, viņa no 1906. līdz 1908. gadam Berlīnē studēja Pestalozzi-Frobel-Hauss bērnudārzu programmas vasaras kursos. Atgriezusies Latvijā, viņa nokārtoja Izglītības ministrijas tautskolotāju pārbaudījumu un ieguva I pakāpes pamatskolas skolotājas tiesības.

Marta Rinka, pases foto (1921). Avots: LNA LVVA, 2996–16–13650. Pases foto. 

Bērnu–dārzs jeb Zaļā skola

Zaļajā skolā Rinka centās bērnus radināt pie darba, izdalot katram savu zemes stūrīti, kuru tam vajadzēja kopt atbilstoši savam vecumam. Latvijas pirmsskolas pedagoģijas vēsturē viņa pazīstama kā bērnudārza dienas rita izveides un ikdienas darba ilgtermiņa plānošanas pamatlicēja, pirmsskolas pedagoģiskajam procesam lietderīgas teritorijas izmantošanas idejas radītāja. To viņa veica, iekārtojot bērniem individuālas 50x70cm izmēra dobītes augu stādījumiem paša kopšanai. Teritorijā atradās arī kopīgs augļu koku un ogu krūmu dārzs, dārzeņu siltumnīca un pedagogu aprūpētu augu, dārzeņu, labības un nezāļu paraugdārzs. Varētu teikt, ka šis bija vistiešākajā nozīmē – bērnu dārzs. Vieta, kur aug bērni un kurā atrodas bērnu kopts dārzs. 

Foto: Zudusī Latvija. Vecmīlgrāvja Zaļā skola un rotonda, 1900

Pedagoģe gan audzināja ne tikai bērnus – pie bērnu dārza viņa noorganizē arī kursus mātēm, mācot tām pareizu bērnu kopšanu un audzināšanu, kā arī izglītojusi daudzus Rīgas topošos bērnudārzu pārziņus un audzinātājus. 

Bērnudārza krāsas un nedēļas tēmas 

Iekārtojot bērnudārza telpas, Marta Rinka ieviesa to sienu un inventāra krāsojumu kā bērnu vecuma grupas apzīmējumu: zaļā, dzeltenā, zilā un rozā krāsā. Šajās krāsās bija pat mēbeles, trauki un dvieļi. 

Pārdomāti tika plānots ēkas telpu izmantojums – pagrabā atradās ēdamzāle un saulainākās otrā stāva telpās apdzīvoja tieši mazākie audzēkņi, tādējādi veicinot kāpšanas prasmes ikdienā. Dārziņā viņa izveidoja muzicēšanas un bērnu orķestra tradīciju. 

Bērnudārza darbības pamati tika veidoti, izmantojot nākamās nedēļas darbu plānošanas metodi piektdienu sanāksmēs un nosakot nedēļas tēmu, piemēram: “Mūsu apģērbs”. Šķiet kaut kas pazīstams, vai ne?  Daudzas no viņas īstenotajām idejām bērnudārza darba organizēšanā ir aktuālas un lietpratīgi izmantojamas arī mūsdienu pieejā pirmsskolas izglītībā.

Vecmīlgrāvja kopienas dvēsele 

Rinkas kundze (kura gan tā arī neapprecējās, visu mūžu veltot citu bērniem) bija ļoti aktīva apkaimes darbiniece, roku rokā ar Vecmīlgrāvja rūpniecības karali Augustu Dombrovski rūpējoties par fabrikas strādnieku un iedzīvotāju labbūtību. Dombrovskis bija pārliecināts nedzērājs un nicināja grādīgā cienītājus. Viņa celtās kultūras pils “Ziemeļblāzma” galvenais noteikums bija – tās pasākumos nedrīkst lietot alkoholu un arī atrasties reibumā. 

Foto: Zudusī Latvija. Rīga. Bērnu svētki Ziemeļblāzmas parkā, [192-]

Kultūras pilī tika rīkoti dažādi pasākumi strādniekiem, tajā atradās bezalkohola biedrība “Ziemeļblāzma”, savukārt vasarā parkā notika Ziemeļblāzmas bērnu svētki, kuru tradīciju radīja tieši Marta Rinka un kura pastāv vēl mūsdienās. Marta bija minētās bezalkohola biedrības priekšniece un arī sieviešu atturības biedrības “Baltā lente” vicepriekšniece, kā arī vairāku citu biedrību, komiteju un komisiju priekšniece un dalībniece. Pēc Dombrovska nāves 1927. gadā viņa turpināja uzturēt viņa atstāto sabiedrisko mantojumu, vadot bezalkohola biedrību un uzturēt kultūras dzīvi Vecmīlgrāvī. 1928. gadā viņa pat kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, taču ievēlēta netika. 

Foto: Aivars Holms. Dombrovska celtā Zaļā skola pēc ugunsgrēka (2006), Izgūts no commons.wikimedia.org.

Otrā pasaules kara beigās viņa devās bēgļu gaitās un savu mūžu noslēdza Ņūdžersijā, ASV. 

2011. gadā Rīgas Dome atbalstīja Izglītības, kultūras un sporta departamenta ikgadējās balvas iedibināšanu pirmsskolas darbiniekiem trīs nominācijās: “Martas Rinkas balva “Mūžs veltīts bērniem””, “Par ieguldījumu pirmsskolā” un “Par ilggadēju darbu profesijā”. 

Avoti: 

1. https://enciklopedija.lv/skirklis/154078-Marta-Rinka 
2. https://timenote.info/lv/Marta-Rinka
3. https://lv.wikipedia.org/wiki/Marta_Rinka 
4. https://zudusilatvija.lv/objects/object/29192/
5. Grāpis, A., Augusts Dombrovskis. Mūžs un veikums, Rīga, 2006.