2. februāris, Sveču diena - maģija, laikazīmes, tradīcijas

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces. 
 

Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības – tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt.

FOTO: Shutterstock.com

Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības – tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt.

Senos laikos, kad nebija ne pulksteņa, ne kalendāru, laika ritumu noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm. Nepietika tikai ar diviem laika iedalījumiem – ziemas un vasaras saulgriežiem. Bija nepieciešams sīkāks iedalījums. Tā radās Zvaigznes diena (6. janvāris), Sveču diena (2. februāris), Pelnu diena, Māras diena Jāņu, Pētera, Miķeļa un daudzas citas iezīmdienas.


Sveču diena ir pats ziemas vidus, un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.

 

Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.


Viens no svarīgākajiem darbiem – sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

Sveču dienā senči parezēja arī laiku nākamajam gadam. Pavēro laikapstākļus šodien un zināsi, kāda būs vasariņa: 

  •  ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
  • ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;
  • silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari; ja saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, būs gana saules arī siena pļaujas un rudzu ziedēšanas laikā;
  • pilošas pažobeles sola jauku pavasari;
  • bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;
  • ja ziema tik dziļa un barga, ka kaķis peles neredz, tad tas noteikti ir jābaro, lai nenomirst badā;
  • aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;
  • vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;
  • miglaina diena sola lietainu vasaru;
  • piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.
     

Svecēm vienmēr piemitis arī maģisks spēks, kas sargāja un attīstīja tās lietotāju. 

Prom, sliktie no manas mājas 
Protams, nebūs jau tā, ka iedegsi sveci un visas nelāgās enerģijas, sveces gaismas pārbiedētas, pašas no mājas aizmuks. Te nu mazliet būs jāpiepūlas – kā ar domu, tā praktisku rīcību. Tātad, pirms liec sveces liesmai kliedēt sliktās enerģijas, sakārto, izmazgā un izpucē mitekli. Tad vai nu istabas stūros, vai uz galda novieto sveces; tā, lai tās būtu katrā debess pusē. Aizdedzini un ļauj tām izdegt līdz galam. Pēc tā, kā uzvedīsies liesma, redzēsi, vai mājās bijis daudz vai maz negatīvās enerģijas. Ja daudz – sveces degs nemierīgi, raustīsies un sprakšķēs, bet, ja maz, tās degs rāmi. Tomēr arī tad nebūsi mājas attīrīšanas procesu veikusi lieki. Noderēs profilaksei. 


Mazliet raganiskas izdarības 
Jau gadsimtiem svece kā neiztrūkstošs elements bijis dažādos maģiskos rituālos. Tās, piemēram, izmantoja buroties un zīlējot. Turklāt burvji, zīlnieki un raganas vislabāk sveces izgatavoja paši un speciāli šiem rituāliem paredzētiem mērķiem.
Savs smeķis ir arī šādām mazliet raganiskām izdarībām. Nu, kaut lai mazliet ieskatītos nākotnē. Vislabāk to darīt pilnmēnesī, jo, kā zināms, šajā laikā jau tāpat trakas lietas notiek. Burties var arī trīs dienas pirms un pēc pilnmēness. Iededz sveci, pāris minūtes koncentrējies uz tās liesmu, vizualizē savu iedomāto vēlmi un mērķi. Ja vēlies sveces liesmā nākotni skatīt, raugi, kā tā uzvedas: rimta degšana ļauj tev atslābst, met kreņķus pie malas, jo vismaz kādu laiku tevi gaida mierīga dzīvošana. Ja liesma ik pa laikam iezaigojas spilgtāka, tad gaidāmas kādas ne visai patīkamas raizes, mierinājumam gan jāpiebilst, visticamāk, tās tevi skars tikai pastiprināti, nu gluži kā garāmgājēju. Ja liesma ir blāva un negribīga, padomā, vai ikdienā tavā tuvumā nerosās kāds nelabvēlis. Ja liesma deg sprakšķēdama, mazas dzirksteles apkārt šaudīdama, tad tuvākā nākotne būs baudu un izpriecu piesātināta. Nav laba zīme, ja rituāla svece pēkšņi nodziest. Tāpat arī pašai nevajadzētu to nopūst, bet ļaut izdegt līdz galam. 
 

Laiks meditācijai 
Kad galva drūmu domu pilna, aizdedzini sveci, noliec to sev priekšā, koncentrējies uz sev svarīgo un skaties caur liesmu. Ievelc dziļi elpu un domās lūdz, lai tā uzņem sevī negācijas. Tad lēni izelpo ar domu, ka sliktais atdots sveces liesmai. Pēc tam vēl vairākas reizes dziļi ieelpo un izelpo nu jau sveces attīrīto enerģiju. Meditācija ar sveci palīdz arī, ja nav konkrētu slikto domu, no kurām vēlies tikt vaļā, vienkārši bijusi drūma un draņķīga diena. Skatoties sveces liesmā, mēģini saprast, kur visvairāk tev pietrūcis gaišuma, siltuma un pozitīvās enerģijas un domās sveces liesmu mēģini iedegt tieši tur. Visbeidzot, skatoties sveces liesmā, vari abstrahēties no pilnīgi visām domām. Pārliecinies, tas nemaz nav tik grūti. 

Reklāma
Reklāma

 

Ielāgo:  Nenopūt sveci ar elpu, jo tā vari aizpūst arī sveces liesmas atnesto labo enerģiju. Vislabāk sveci nodzēst ar mitriem pirkstiem, ātri saspiežot dakti, vai arī to noslāpē, uzliekot tai speciālu kausiņu vai uguns izturīgu trauciņu. 


Ko mūsu senči no sveces nolasīja 
-Ja sveces liesma deg mierīgi, bez raustīšanās, tad gaidāms jauks laiks. 
-No sveces liesmas nedrīkst aizsmēķēt, tad vecumdienās acīs asarošot. 
-Ja svece tieši pusnaktī nodziest, tad kāds no mājiniekiem mirs. 
-Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam. 

 

 

Informācija no "Dziednieka rokasgrāmata"  un interneta resursiem, 

Avots: www.kasjauns.lv