Mīkstie dārzeņi un produktu atgriezumi atkritumos? Iemācies samazināt izmestās pārtikas daudzumu!

Izmest pārtiku atkritumos ir ne tikai nedraudzīgi videi, bet arī maciņam. Rakstā lasi piecus ekspertu ieteikumus, kā to novērst!
Pārtikušās valstīs izšķērdē vidēji 95–115 kilogramus pārtikas uz cilvēku gadā, bet nabadzīgākās valstīs gadā uz cilvēku tiek izmesti tikai 8–11 kilogrami pārtikas.

FOTO: Shutterstock.com

Pārtikušās valstīs izšķērdē vidēji 95–115 kilogramus pārtikas uz cilvēku gadā, bet nabadzīgākās valstīs gadā uz cilvēku tiek izmesti tikai 8–11 kilogrami pārtikas.

Atdzīvini mīkstos dārzeņus

Cik reizes jūs esat atstājuši dārzeņus ledusskapī tik ilgi, līdz tie kļūst mīksti? Daudzi mīkstos dārzeņus izmet atkritumu tvertnē, taču patiesībā tos var izglābt.

  • Burkānus un sparģeļus iespējams “atdzīvināt”, nogriežot mazu gabalu no to apakšas un ievietojot vertikāli glāzē ar aukstu ūdeni. Ja burkāni jau sagriezti, tad tos var ievietot bļodā ar vēsu ūdeni.
  • Lapu zaļumus – salātus, spinātus, iepakotas salātlapas –, arī var ievietot bļodā ar vēsu ūdeni. 
  • Brokoļiem nogriež kātu un ievieto glāzē ar vēsu ūdeni tā, lai galviņas apakšējā daļa atrastos ūdenī. Ja brokolis jau sagriezts, sagrieztās daļas tur ūdenī, līdz kļūst kraukšķīgas. 

 

Izmanto atgriezumus

Ne visus atgriezumus pēc ēdiena gatavošanas beigām vajag izmest atkritumos. Piemēram, biešu lapas iespējams izmantot kā zaļumu spinātu vai Ķīnas kāpostu vietā. Tās var tvaicēt, sautēt, pievienot zupām vai pat ēst neapstrādātas. Arī parmezāna siera garozu var nemest ārā, bet pievienot, nākamreiz gatavojot, piemēram, franču sīpolu zupu. Savukārt ūdeni, kurā vārīti dārzeņi, var izmantot, lai pagatavotu gardu mērci.

 

Pārpalikumus blanšē un sasaldē

Mums visiem gadījies nopirkt pārāk daudz dārzeņu un garšaugu, lai izmēģinātu jaunu recepti. Tā vietā, lai pārpalikumus pēc tam atstātu sakalšanai, labāk tos sasaldēt. 

Pirms tam dārzeņus nepieciešams blanšēt, vārot dažas minūtes verdošā ūdenī un pēc tam uzreiz iemērcot aukstā ūdenī. Kad dārzeņi atdzisuši, ūdeni nokāš un produktus ievieto saldēšanas maisiņā drošai uzglabāšanai. Šī metode ir īpaši piemērota zaļajiem dārzeņiem, piemēram, zaļajām pupiņām, sparģeļiem un brokoļiem. 

Reklāma
Reklāma

Garšaugus sasmalcina un sasaldē ledus kubiņos, pirms tam pievienojot nedaudz cepamās eļļas vai kausēta sviesta.

 

Marinējiet un konservējiet

Ir daudz dārzeņu, ko var marinēt un konservēt arī tad, kad tie vairs nav svaigi. Piemēram, gurķus var smalki sagrieziet un pēc tam marinēt, pārlejot ar rīsu etiķi, pārkaisot cukuru un šķipsniņu sāls. Citu dārzeņu “izglābšanai” lieliski noder itāļu la giardiniera

 

Izvairies no kļūdām

Daudzi no mums, uzglabājot augļus un dārzeņus, pieļauj kļūdas. Lasi, kādas ir piecas biežākās!

  • Tomātus nedrīkst turēt ledusskapī. Tas bojā  tomātu maigo mizu, ietekmējot garšu un radot miltainu tekstūru. Labākais veids, kā uzglabāt tomātus, ir augļu bļodā istabas temperatūrā.
  • Kartupeļiem un saldajiem kartupeļiem ir nepieciešams “elpot”, tāpēc tos vislabāk  uzglabāt kartona kastē vai papīra maisiņā vēsā, tumšā vietā. Nekad – ledusskapī! Un atcerieties, ka tos drīkst ēst pat tad, ja tie sākuši dīgt.
  • Spinātus, lapu kāpostus un salātu lapas vislabāk uzglabāt ledusskapī, stikla traukā ar vāku. Svarīgi, lai kastīte būtu izklāta ar virtuves papīra dvieļa sloksnēm un arī lapām pa virsu būtu uzklāts papīrs. Kastītei jābūt pietiekami lielai, lai lapām būtu pietiekami daudz vietas un tās netiktu samīcītas. 
  • Baklažāni daudz ilgāk saglabājas svaigi istabas temperatūrā, bet jāuzmana, lai tie neatrastos tiešos saules staros. Labākais uzglabāšanas veids – bļodā vai virtuves skapī.
  • Citrusaugļi, īpaši citroni un laimi, sacietē, ja tos uzglabā augļu bļodā istabas temperatūrā. Lai ilgāk saglabātos svaigi un sulīgi, tos ieteicams uzglabāt ledusskapī.

Saistītie raksti