Noskaidrots, kā izskatās tipiskā latviešu virtuvē

Aptaujas dati liecina, ka katras otrās virtuves platība Latvijā ir līdz 10 kvadrātmetriem, un joprojām dominē noslēgta plānojuma virtuves, kādas atrodamas aptuveni trīs ceturtdaļās mājokļu. Interesanti, ka, iedzīvotāji, atbildot uz jautājumu, kā viņi raksturotu savu virtuvi un kādu personību tai piešķirtu, visbiežāk sacīja, ka tā ir “mājīga un apdzīvota”, un šādu atbildi izvēlējās gandrīz katrs trešais respondents. Katrs septītais aptaujātais savu virtuvi raksturo kā minimālistisku un mierīgu.

Arī virtuves krāsas apstiprina šādu respondentu sniegto raksturojumu – starp tām dominē bēša, krēmkrāsa (23%) un silti koka toņi (18%), kam seko balta (11%) un pelēka krāsa (16%). Šī atturīgās krāsas pat mazās telpās palīdz radīt miera sajūtu un tās nenoveco.

“Krāsai ir ļoti liela nozīme tajā, kā mēs izjūtam telpu,” norāda IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. “Maigie, neitrālie toņi palīdz virtuvēs radīt sajūtu, ka tās ir lielākas un harmoniskākas. Šie toņi arī nodrošina ļoti labu pamatu, mums veidojot virtuves “personību.”Viņš uzskata, ka neitrāla pamata izvēle ir arī gudrs ilgtermiņa lēmums. Tādējādi mājokļu īpašnieki var viegli atsvaidzināt vai atjaunināt virtuvi bez lieliem remontdarbiem. “Spilgti akcenti, piemēram, krāsaini krēsli, rakstaini aizkari vai košu krāsu trauki spēj neitrālai un mierīgai telpai uzreiz piešķirt raksturu. Aksesuāri ir visvienkāršākais veids, kā pieskaņoties gadalaikam, atspoguļot mūsu noskaņojumu vai aktuālās tendences, vienlaikus saglabājot pamatu, kas nenoveco,” viņš piebilst.

Viena virtuve – dažādas vajadzības

Latvijas iedzīvotāju paradumi liecina, ka virtuve joprojām ir mājokļa galvenā telpa, kurā satiekas ģimenes locekļi un draugi. Papildus ikdienas maltīšu gatavošanai cilvēki šo telpu izmanto dažādām aktivitātēm ikdienā – ikdienišķām vai nopietnām sarunām ar ģimenes locekļiem, viesu uzņemšanai, lai skatītos televizoru vai klausītos radio, pavadītu laiku vienatnē un pat lai strādātu, mācītos vai piedalītos tiešsaistes sanāksmēs. Tas apliecina, ka pat nelielai virtuvei jābūt kā patiesi daudzfunkcionālai telpai, kurām mēs gatavojam ēdienu, to baudām un veidojam sociālo saskarsmi.

“Nelielos mājokļos zonējums ir ļoti svarīgs. Skaidras funkcionālās zonas ēdiena gatavošanai, ēšanai un kopīgai laika pavadīšanai liek virtuvei šķist plašākai un sabalansētākai. Atjautīgi izmantojot dažādus apgaismojuma risinājumus, paklājus vai mēbeļu izkārtojumu, iespējams vizuāli nodalīt zonas. Svarīgi radīt plūsmu ierobežotā platībā,” saka interjera dizainers.

Rimkus dalās arī ar praktiskiem padomiem mazām telpām:

1.  Izmanto visu sienas sniegto platību. Izvietojot skapīšus pie sienas līdz pat griestiem, mēs vizuāli paplašinām telpu un ievērojami palielinām uzglabāšanas iespējas.
2.  Izmanto nestandarta risinājumus. Dažreiz mazās telpās ir jāizmanto nestandarta un radoši risinājumi. Piemēram, ja virtuve ir savienota ar gaiteni, varbūt vari izmantot vitrīnu ar stikla durvīm un cokolu. Novietojot to pie ieejas virtuvē, tā kļūst par papildu uzglabāšanas vietu mantām, kurām nav vietas virtuves galvenajos skapīšos, vienlaikus pārvēršot vienkāršu pārejas zonu par funkcionālu mājas daļu.
3. Integrē elastīgus risinājumus. Daudzfunkcionālās virtuvēs tādi pārvietojami elementi kā ratiņi, pie sienas stiprināms nolokāms galds vai viens uz otru sakraujami krēsli spēj ātri mainīt telpu, lai tā no vietas ēdienu gatavošanai kļūtu par vietu izklaidēm vai pat strādāšanai. Šādi elastīgi risinājumi palīdz virtuvei pielāgoties ikdienas vajadzībām, neradot tajā pārblīvētības sajūtu.