12 toksīni, kas mūs indē katru dienu

Aknas un nieres tiek galā ar daudziem toksīniem, kurus uzņemam no vides un ar pārtiku, taču tie var uzkrāties pārmērīgā daudzumā. Īpaši aktuāli tas ir cilvēkiem, kuri ir jutīgāki vai kuri ik dienas darbā saskaras ar toksiskiem savienojumiem. Uzskaitām toksīnus, kas kaitē organismam katru dienu.

Visā pasaulē katru gadu tiek izmantoti vismaz 100 000 cilvēka radītu savienojumu – fermās, rūpniecībā, parkos un atpūtas vietās, arī mājās.

FOTO: Shutterstock.com

Visā pasaulē katru gadu tiek izmantoti vismaz 100 000 cilvēka radītu savienojumu – fermās, rūpniecībā, parkos un atpūtas vietās, arī mājās.

Pesticīdi. Tie saglabājas uz dažiem augļiem un dārzeņiem arī pēc to mazgāšanas. Pesticīdi tiek saistīti ar dažādām slimībām – gan vēzi, gan iedzimtām anomālijām.

Nātrija nitrāts. Šis konservants tiek pievienots pārstrādātai gaļai un tiek saistīts ar vēzi.


BHA (butilētais hidroksianizols) un BHT (butilētais hidroksitoluēns). Pēc Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (IARC) datiem šie konservanti tiek uzskatīti par kancerogēniem un turēti aizdomās par hormonu disbalansa un vīriešu neauglības veicināšanu.

Rekombinantie liellopu augšanas hormoni (rBGH/rBST). ASV tos dod govīm, lai veicinātu piena izslaukumu. Šie hormoni piena produktos palielina insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF) - 1 saturu, kas tiek saistīts ar krūts, prostatas un zarnu trakta vēzi.

Nātrija/kālija alumīnija sulfāts. To pievieno rūpnieciski ražotam sieram un ceptiem produktiem, un ir aizdomas, ka tas var negatīvi ietekmēt reproduktīvo un nervu sistēmu.

Bisfenols A (BPA). Ķīmisks savienojums, kas tiek lietots, lai plastmasu padarītu cietāku. To aizliegts izmantot zīdaiņu un bērnu produktu un rotaļlietu sastāvā. Tas var izraisīt krūts un prostatas vēzi, kā arī izjaukt reproduktīvās sistēmas normālu darbību.

 


LASI ARĪ: Ērtie, bet kaitīgie plastmasas izstrādājumi. Svarīgākais, kas jāzina par plastmasas kodiem

Ko uz pudelītēm un knupīšiem nozīmē uzraksts "BPA free"?


 

Reklāma
Reklāma

Policikliskie aromātiskie hidrokarboni (PAHs). Tie ir kancerogēni savienojumi, kas rodas, kad piedeg tauki. Tipiskākais piemērs – grils, uz kura tiek gatavota gaļa.

Heterocikliskie amīni. Kancerogēni savienojumi, kas rodas, kad zivis un gaļa tiek gatavota ļoti augstā temperatūrā. Piemērs – atkal grils.

Akrilamīds. Kancerogēns savienojums, kas rodas, augstā temperatūrā cepot kartupeļus un graudaugus.

Ar bromu apstrādāta augu eļļa (triglicerīdu maisījums). Tā tiek pievienota dzērieniem ar augļu garšu un limonādēm. Šī piedeva var veicināt reproduktīvās sistēmas traucējumus un uzvedības problēmas.

Mākslīgās pārtikas krāsvielas. Šīs pārtikas piedevas tiek saistītas ar neiroloģiskiem traucējumiem kā uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms.

Dioksīni. Piesārņojums, kas ir treknos un taukainos produktos. Dioksīni var izraisīt vēzi, aknu bojājumus un iedzimtus defektus.


Bažas rada vēl daudz citu piesārņotāju. Visā pasaulē katru gadu tiek izmantoti vismaz 100 000 cilvēka radītu savienojumu – fermās, rūpniecībā, parkos un atpūtas vietās, arī mājās. Šie savienojumi var būt paslēpušies pannās, kurām ir pretpiedeguma pārklājums, ugunsdrošos dīvānos un konservu kārbās. Pat pesticīdi, kas teorētiski ir aizliegti, dažās valstīs tiek izmantoti un ar importētiem produktiem nonāk cilvēku uzturā.

 

Teksts: žurnāls "Ko ārsti tev nestāsta"

Informācija no portāla Kasjauns.lv