Kam ģimenē labāk būt pirmajam – dzīvniekam vai bērnam?

Kam ideālā variantā ģimenē būt pirmajam – dzīvniekam vai bērnam? Mammamuntetiem.lv jautā Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidentei Vijai Klučniecei.

Ideālā variantā ir labi, ja ģimenē pirms mazuļa piedzimšanas jau ir mājdzīvnieks.

FOTO: Shutterstock.com

Ideālā variantā ir labi, ja ģimenē pirms mazuļa piedzimšanas jau ir mājdzīvnieks.

„Šo jautājumu ir pētījuši amerikāņu zinātnieki. Viņi konstatēja, ja ģimenē ir kāds dzīvnieks – suns vai kaķis – un tad ģimenē ienāk zīdainis, bērniņam, augot kopā ar mājdzīvnieku, neveidojas alerģijas pret dzīvnieku vidi. Bērna organisms ir stiprāks un var kļūt imūns arī pret citiem, apkārtējā vidē esošajiem alergēniem,” stāsta Vija Klučniece. 

Arī no praktiskā viedokļa ir labi, ja pirms bērniņa ienākšanas ģimenē mājās ir kāds dzīvnieks, it sevišķi tas attiecas uz suni. Piemēram, kaķis, atstājot viņam dzeramo ūdeni un pietiekami daudz barību, var nodzīvot viens divas, trīs dienas, bet suni tā vienkārši nevar atstāt, viņš prasa lielāku atbildību. Suns disciplinē cilvēkus. „Šobrīd par jaunajiem vecākiem kļūst arvien gados vecāki cilvēki, kuri ir pieraduši dzīvot dzīvi, kā viņi to vēlas, pakārtotu savām interesēm, režīmam, bet suns vai kaķis ļoti specifiski maina šo režīmu. Tāpēc ideālā variantā ir labi, ja ģimenē pirms mazuļa piedzimšanas jau ir mājdzīvnieks. Tas pieradinās pie atbildības sajūtas cilvēkus, kuri dzīvos jūsu ģimenē. Jāsaka, ka dzīvnieki bērnus uztver pozitīvi, bet pirms mājās tiek atvests zīdainis, suns ir tam jāsagatavo!”

Šobrīd par jaunajiem vecākiem kļūst arvien gados vecāki cilvēki, kuri ir pieraduši dzīvot dzīvi, kā viņi to vēlas, pakārtotu savām interesēm, režīmam, bet suns vai kaķis ļoti specifiski maina šo režīmu. 

Ja bērniņš pieteicies pirmais 

Līdz bērns nav sasniedzis piecu gadu vecumu, nevajadzētu steigties ar dzīvnieka iegādi. „Sākumā vajadzētu izvēlēties kādu citu dzīvnieku, to, kuru var turēt būrīti, lai bērniņš nevar tik vienkārši viņam piekļūt. Bērns var viņu vērot, bet saskarei ar dzīvnieku jānotiek tikai vecāku klātbūtnē. Pieradināt rūpēties vajag pamazām, piemēram, iedodot jūrascūciņai vai trusītim burkānu, vai putniņam iebērt graudus. Šie dzīvnieciņi prasa mazāku atbildību. Otrkārt, viņi nomirst ātrāk. Bērns izjūt bēdas un tas ir pozitīvi, jo bez bēdām cilvēks nevar izaugt emocionāls. To ir pierādījuši arī psihologi – tas, kurš dzīvo vienos priekos, izaug emocionāli truls,” skaidro Klučniece. Ar mazajiem dzīvnieciņiem ieteicams sākt, lai sagatavotos lielākam dzīvniekam, kas prasa lielāku atbildību, piemēram, kaķim vai sunim. 

 

Autore: Kristīne Danne, speciāli Mammmamuntetiem.lv

Reklāma
Reklāma