Topošais tētis regulē grūtnieces dzīvesveidu. Vai tā drīkst?

Vai topošajam tētim drīkst būt kāda teikšana sievas dzīvesveidā, kad viņa gaida mazuli vai baro viņu ar krūti? „Viesībās citi vecāki nereti sāk sievai teikt: „Nū, vienu vīna glāzi grūtniece taču var!” Un sieva ņem un izdzer ar', lai gan esmu lasījis, ka ne vella tas alkohols neko labu bērnam nedara. Grūtnieces mēdz atrunāties, ka viņas taču labāk jūt, ko mazulim vēderā vajag... Varbūt jūt, bet tas taču ir arī mans bērns!" stāsta kāds mammam.lv/tetiem.lv reģistrētais tētis.

FOTO: Shutterstock.com

Vai tētis drīkst regulēt grūtnieces dzīvesveidu? Ko veselīgāk būtu sievai ēst un dzert, drīkst vai nedrīkst viņa lietot glāzi vīna, kā likt sievai saprast, ka es kā tēvs gribu, lai viņa rīkojas atbildīgāk? Par to vairāk stāsta ģimenes psihoterapeite Ligita Ozola.

„Diviem cilvēkiem, dzīvojot kopā, nenoliedzami ir lietas, ko viņi vēlas un ko gaida. Topošais tētis tikpat ļoti kā sieviete vēlas, lai viņa gaidāmais bērns būtu vesels, lai sieva par mazo rūpētos. Un viņš gaida, ka sieviņa to darīs diezgan uzskatāmi. Ja tas nesakrīt ar šīm gaidām, rodas konflikts.
Kas tad sievietei visvairāk nepieciešams, kad viņa ir stāvoklī? Mīļums un uzmanība, drošība un atbalsts. Vīrietim jeb gaidāmajam tētim šīs ir primārās lietas, ko viņš var dot. Un vīrieša uzdevums grūtniecības laikā viennozīmīgi ir dot. Ja sieviete saņems emocionālu drošību un atbalstu, radīsies arī prasme dzirdēt vīrieti viņa valodā un vīrietim būs prasme ar sievieti runāt viņas valodā. Proti, pateikt visu tādiem vārdiem, lai sieviete izprastu viņa paša gaidas. Līdz ar to tiks sadzirdētas arī bažas un kāda jautājuma nemiers.

Protams, topošajam tētim drīkst būt kāda teikšana sievas dzīvesveidā un tas pat ir vajadzīgs, taču ceļš ir caur saskaņu ar pašu sievieti.

Reklāma
Reklāma

Viens komunikācijas variants ir, kad mēs nopurpinām ar pārmetumu: „gribu, lai mazulis būtu vesels un tāpēc tu nedrīksti to un to (dzert vīnu, sportot utt.)” vai „..jau atkal tu bendē mūsu bērnu!”. Pavisam cits variants, kad sakām: „man rūp, kā jūtas mūsu mazulis, mani uztrauc, kā jūties tu, vai tu nevarētu pastāstīt...” Tātad — jo runas veids būs pieņemošāks un atbalstošāks, jo labāks sarunas rezultāts.
Ar frāzēm „Tu nedrīksti kaut ko darīt, jo tas taču ir arī mans bērns!" mēs nokaujam ceļu uz sievietes atvērtību.
Protams, topošajam tētim drīkst būt kāda teikšana sievas dzīvesveidā un tas pat ir vajadzīgs, taču ceļš ir caur saskaņu ar pašu sievieti. Pāra attiecības ir tās, kas uzrāda gan simptomus, gan atbildi. Ja pāris gaida bērniņu, tātad mērķis ir skaidrs, taču saprašana, kā vienam ar otru runāt, — ne vienmēr tāda ir.
Ja ir pretēji uzskati, protams, iespējami strīdi, un strīds nav nekas slikts. Strīdos dzimst patiesības, parādās spilgtas emocijas, kas bieži vien tiek slēptas. Strīdos mēs otru ieraugām daudz atvērtāku, jūtīgāku. Svarīgi ir nevis baidīties no šīm konfliktsituācijām, bet izvērtēt, kā mēs strīdamies un kāda ir mūsu taktika, emocionālā inteliģence strīdā. Ja otru lamājam un asi apsaucam, pārmetot, ka „ar šādu uzvedību tu būsi slikta mamma savam bērnam, kāda tu vari būt mamma, ja jau tu tagad — grūtniecībā — nespēj par viņu rūpēties...” — tad kāds var būt rezultāts? Tik trauslā un jutīgā emocionālā stīga ir tā, kas var palīdzēt vīrietim rast ceļu uz tuvošanos. Un viņš var panākt daudz, iedarbojoties tiešā veidā uz sievieti.
Ja runājam par pirmsgrūtniecības kaitīgajiem ieradumiem, kurus sieviete neatmet arī grūtniecības laikā... Pēc būtības — sieviete taču zina, ka smēķēt ir kaitīgi, tāpat viņa zina, ka alkohols grūtniecības laikā nav vēlams, taču iekšējais trauksmainums liek tomēr paņemt cigareti vai ļauties nevēlamām vājībām Tātad problēma ir sievietes iekšējās pasaules nestabilitāte, nedrošība. Un mēs atkal atgriežamies pie tā, ko var sniegt pats tuvākais cilvēks. Jo vairāk trūks atbalsta, jo arī reakcija būs asāka, norobežošanās izteiktāka.

Autore: Dace Kaņepone, mammam.lv/tetiem.lv