Ārsti lūdz neauglības ārstēšanas laikā neizmantot mākslīgo intelektu. Sekas var būt bēdīgas

Mākslīgais intelekts pēdējos gados ir kļuvis par ikdienas informācijas avotu, un tas var būt noderīgs, lai vienkāršā valodā izskaidrotu medicīniskus terminus, medikamentu darbības principus vai reproduktoloģijas procesus. Tomēr mākslīgais intelekts nevar aizstāt ārstu, kurš pārzina pacienta medicīnisko vēsturi, izvērtē analīžu dinamiku, ultrasonogrāfijas rezultātus un pieņem lēmumus, balstoties uz konkrēto ārstēšanas protokolu.

Īpaši būtiski tas ir sievietes olnīcu stimulācijas laikā, kad medikamentu devas, lietošanas laiks un nepieciešamās izmaiņas tiek pielāgotas atbilstoši pacientes individuālajai reakcijai uz terapiju.

Mākslīgais intelekts nepārzina pacienta medicīnas vēsturi

Dr. Maija Lilo, ”Embrions” ginekoloģe ar padziļinātām zināšanām reproduktoloģijā, uzsver, ka mākslīgā intelekta izmantošana pati par sevi nav jāuztver negatīvi.

“Mūsdienās konsultēties ar ChatGPT nav slikti, ja vēlies uzzināt vairāk par konkrēto medikamentu iedarbību vai kopumā izprast reproduktoloģijas procesus sīkāk. Taču ChatGPT nav redzējis pacienti, tās klīnisko anamnēzi un nezina tik daudz svarīgu medicīnisku nianšu,” skaidro Dr. Maija Lilo.

Tieši šīs individuālās nianses var būt izšķirošas neauglības ārstēšanas procesā.“Situācija var rezultēties ar medicīniskās apaugļošanas procesa izgāšanos un galu galā – tikai novilcināt laiku līdz sapņu realizēšanai. Pacientu sapnis ir kļūt par vecākiem, kuru mēs – ārsti vēlamies piepildīt,” norāda Dr. Maija Lilo.

Chat GPT nevar uzņemties atbildību par ārstēšanas sekām

“Mākslīgais intelekts ir labs palīgs, lai vienkāršiem vārdiem izskaidrotu medicīnisku informāciju, taču tam nevar uzticēt ārstēšanas vadību. Īpaši stimulācijas laikā zāļu lietošanas laiku, devas un jebkādas izmaiņas nosaka tikai ārsts, kurš pārzina konkrētā pacienta ārstēšanas vēsturi, redz analīžu dinamiku un ultrasonogrāfijas atradni, un vada ārstēšanu pēc konkrēta protokola,” uzsver Dr. Andris Ābele, klīnikas “Embrions” urologs, Eiropas Androloģijas akadēmijas (EAA) sertificēts klīniskais andrologs un vīriešu reproduktīvās veselības speciālists.

Ārsts norāda, ka mākslīgais intelekts nespēj uzņemties atbildību par sniegtā padoma sekām. “Medicīnā frāze “Jā, te es kļūdījos, pieķērāt — mana iepriekšējā atbilde bija pārāk pārliecinoša priekš tā, cik nepareiza tā bija” var maksāt ļoti dārgi,” saka Dr. Andris Ābele.

Informāciju drīkst meklēt, bet ārstēšanu – nevadīt pašam

Speciālisti uzsver, ka pacientiem nav jāatsakās no vēlmes izprast savu ārstēšanu. Tieši pretēji – jautājumi un izpratne par terapiju ir būtiska veiksmīgai sadarbībai starp pacientu un ārstu. Tomēr ir būtiski nošķirt informācijas iegūšanu no ārstēšanas vadīšanas.

ChatGPT vai cits mākslīgā intelekta rīks var palīdzēt pacientam sagatavot jautājumus ārstam, izskaidrot medicīniskus terminus vai labāk izprast jau saņemto informāciju. Taču pacientam nevajadzētu, balstoties uz mākslīgā intelekta sniegtu atbildi, patstāvīgi mainīt medikamentu devu, lietošanas laiku, pārtraukt terapiju vai pieņemt citus ar ārstēšanu saistītus lēmumus.

Ja stimulācijas laikā rodas jautājums par medikamentiem, devām, analīžu rezultātiem, pašsajūtu vai turpmāko rīcību, drošākais padomdevējs ir ārstējošais ārsts vai klīnikas medicīnas komanda, kas vada konkrēto ārstēšanas ciklu. ChatGPT var palīdzēt saprast, bet pacientus ārstē ārsts.