"Pēc gadiem var būt ļoti daudz neauglīgu cilvēku paaudzes!" Profesore Juta Kroiča vērš uzmanību nopietnām Covid-19 sekām

To, cik smagi cilvēks saslims ar Covid-19, nosaka gan ģenētiski, gan neģenētiski faktori, tādēļ nav iespējams pateikt, kurš saslims smagi, bet kurš - viegli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja, profesore Juta Kroiča.

FOTO: Shutterstock.com

Parādās arvien vairāk publikāciju par to, ka vīriešiem, kuri smagi vai vidēji smagi izslimo šo infekciju, ievērojami - par 90% - samazinās testosterona līmenis.

Viņa pauda bažas par Covid-19 izslimošanas sekām, norādot, ka daudzi vīrieši, kuri vidēji vai smagi pārslimos šo slimību, pēc gadiem var saskarties ar neauglību.

"Tiem, kuriem ir bail no vakcīnas, es gribu atgādināt, ka nevis vakcīna ir eksperimentāla, bet šī slimība. Jo tas, ko pārslimošana atstās pēc gadiem, tas līdz galam nav zināms. Parādās arvien vairāk publikāciju par to, ka vīriešiem, kuri smagi vai vidēji smagi izslimo šo infekciju, ievērojami - par 90% - samazinās testosterona līmenis. Iespējams, ka pēc kādiem 10 gadiem būs ļoti daudz neauglīgu cilvēku paaudzes. Respektīvi, viņi sirgs ar hipogonādismu (sindroms, kad sēklinieki nespēj ražot testosteronu un spermatozoīdus fizioloģiskā līmenī)," skaidroja Kroiča.

 

Profesore atklāja, ka saslimšanas smagumu nosaka gan ģenētiski, gan neģenētiski faktori, tādēļ dabiskā imunitāte Covid-19 gadījumā nestrādā.

"Ģenētiķi ir pierādījuši, ka ir gēns, kas veicina plaušu nepietiekamību. Šis gēns var būt ekspresēts, bet var būt arī supresēts jeb nomākts. Un te ir tas jautājums, kāpēc vieniem cilvēkiem šis gēns, kas atrodas uz plaušu audiem, ir ekspresēts... Un tas ir neatkarīgi no vecuma. Citiem cilvēkiem - tas ir nomākts. Atbildes uz šo jautājumu īsti nav," atzīst Kroiča.

Viņa skaidro, ka pateikt, kāds gēns ir, piemēram, 25 gadus vecam jaunietim, nav iespējams. Ja ekspresēts, tad vīruss arī jaunam cilvēkam strauji piesaistās plaušu audiem. "Viņam šķiet, ka viņš labi dzīvo, vingro, ir stiprs, neslimo, bet tas vēl neko neliecina. Var visu dzīvi neslimot ar saaukstēšanās slimībām, bet tieši ar Covid-19 saslimt."

 

Kroiča skaidro, ka savukārt neģenētiskais faktors ir ACE2 receptoru skaits šūnu virsmā. ACE2 receptori ir nepieciešami, lai vīruss tiktu iekšā šūnā. Jo vairāk šo receptoru, jo vieglāk vīrusam iekļūt. Šo receptoru skaits ar gadiem pieaug, tāpat novērots, ka to skaits ir vairāk vīriešiem nekā sievietēm, kā arī cilvēkiem ar lieko svaru un citām blakus saslimšanām.

Reklāma
Reklāma

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 1077 jauni Covid-19 gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 14 409 Covid-19 izmeklējumi.

 

Reģistrēti 1077 jauni inficēšanās gadījumi, no tiem 641 cilvēks bijis nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, bet 436 vakcinēti.

Saņemts ziņojums par 31 mirušo - viens cilvēks bijis 40-49 gadu vecumā, viens 50-59 gadu vecumā, pieci 60-69 gadu vecumā, desmit 70-79 gadu vecumā, desmit 80-89 gadu vecumā, bet četri 90-99 gadu vecumā.

Visi mirušie bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši.

Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim inficējušies 241 839 cilvēki. Līdz šim reģistrēti 3796 Covid-19 pacientu nāves gadījumi.