Reproduktoloģe: Emociju neizrādīšana var ietekmēt sievietes auglību

Pandēmijas laikā ar ikdienas stresu saskaras gandrīz katrs. Stress ietekmē dzīves kvalitāti, kura ietekmē var veidoties neauglība.

FOTO: Shutterstock.com

Uz auglību postoši iedarbojas ne tikai stress, bet arī depresija.

Kā organisms reaģē uz stresu un kā to mazināt, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe reproduktoloģe Solvita Funka un urologs andrologs Kirils Ivanovs.

Organisms nešķiro stresa izraisītājus un tie izsauc vienu un to pašu "sindromu". Vai stress ir radies mūsu iekšpasaulē – domās vai darbā, vai mājās - ietekme uz organismu būs vienāda. 

Klīnikas EGV ginekoloģe reproduktoloģe dr. Solvita Funka skaidro, ka sievietes organismā stress, neatkarīgi no tā izcelsmes vietas, var ietekmēt vairākas fizioloģiskās norises, kuras iespaidos auglību, ovulāciju, spēju apaugļoties un implantēties embrijam. Ilgstošs nepārejošs stress, nepietiekošs uzturs un finansiālās grūtības var samazināt olnīcu rezerves.  Arī izvairīšanās izrādīt un sajust emocijas ietekmē sievietes reproduktīvo funkciju. Aptuveni 37% sieviešu ar neauglību saskaras ar depresijas simptomātiku, kā arī vīrieši kuri ārstējas neauglības ārstēšanas programmās biežāk sirgst ar depresiju un trauksmi.  Pagaidām vēl nav izveidots optimāls, standartizēts stresa atbilžu marķieris, kurš pateiktu cik liela ietekme, konkrētajā gadījumā, ir notikusi sieviete, vīrieša ķermenī.
 

Izvairīšanās izrādīt un sajust emocijas ietekmē sievietes reproduktīvo funkciju.

 


Ja runājam par vīrieti, tad atrasties situācijā, kad ģimene nespēj kļut par vecākiem pati par sevi jau ir stresa situācija. Šeit klāt pievienojas sociālais spiediens, nepieciešamība veikt dažādas analīzes un izmeklējumus, iespējams ir nepieciešama ārstēšanās, kā arī paralēli ir nepieciešami līdzekļi, lai risinātu radušos problēmu.  Visas šīs lietas var ietekmēt sēklas analīzes. Esošais stress var samazināt luteinizējošā hormina daudzumu un testosterona izdali, kā rezultātā tiek traucēta spermatoģenēze un spermas kvalitāte.

Reklāma
Reklāma


Pētījumu dati norāda, ka akūts stress var pasliktināt testikulāro funkciju.  Stresa ietekmē izdalās vairākas vazokonstriktīvas vielas, kas tālāk ietekmē asinsapgādi sēkliniekos, kam seko samazināts testosterona līmenis un traucēta spermatoģenēze. 
Uz auglību postoši iedarbojas ne tikai stress, bet arī depresija — ir dati, kas liecina, ka 30 % sieviešu, kuras ārstē neauglību, ir slimojušas vai slimo ar depresiju. Savukārt tām sievietēm, kas cīnās ar depresiju un trauksmi un apmeklē psihoterapeitu vai meklē citus risinājumus, ir lielākas iespējas ieņemt bērnu.

Korekti par stresu būtu saukt organisma nespecifisku atbildi uz jebkurām tam izvirzītajām prasībām,” pauž Klīnikas EGV urologs andrologs Dr. Kirils Ivanovs. 
“Situācijas, kas izraisa stresu, tāpat kā reakcijas uz to, katram cilvēkam ir atšķirīgas un mainās. Tieši tāpēc uz vienu un to pašu faktoru viens cilvēks var reaģēt ar spēcīgu pārdzīvojumu, kamēr cits saglabā mieru. Stress var būt ne tikai negatīvs, bet arī pozitīvs, ja ir saistīts ar patīkamām pārmaiņām dzīvē,” vēsta dr. Ivanovs. Diemžēl tendences vīriešiem arī nav iepriecinošas - pētījumi parāda, ka stress darbā un citās dzīves jomās samazina spermas kvalitāti — gan spermatozoīdu formu un kustīgumu, gan to skaitu. Arī depresija, ja tā netiek ārstēta, mazina testosterona līmeni un traucē jaunu spermatozoīdu veidošanos, nemaz nerunājot par to, ka zūd libido. “Līdzīgi kā pētījumos ar neauglības ārstēšanu sievietēm, arī vīriešu slimības vēsturu analīze parāda, ka 10 % no tiem, kas ārstē neauglību, dzīves laikā tika konstatēta depresija un trauksme,” atzīst Kirils Ivanovs.
 

Lai mazinātu stresu ikdienā, Klīnikas EGV urologs andrologs dr. Kirils Ivanovs iesaka:
 

  • Sabalansēt dienas un nakts - miega režīmu. Pieaugušajam ir jāguļ vismaz astoņas stundas diennaktī. Tieši no plkst. 24:00 līdz plkst. 2:00 – 3:00 notiek aktīvākā daudzu organisma sistēmu, tajā skaitā hormonālās sistēmas atpūta un “atjauninājums”. Ej gulēt pirms pusnakts un rezultāti liks sevi manīt!
  • Ja darbs ir saistīts ar lielu stresu un nav iespējas to mainīt, ieteicams apgūt relaksācijas tehnikas, lai atbrīvotos no stresa pēc darba dienas.
  • Pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā ar tiem, kas emocionāli liek justies labi un neizraisa diskomfortu.
  • Uzsākt regulāras fiziskās aktivitātes. Ja ideja par treniņiem šobrīd šķiet nerealizējama, der paturēt prātā, ka regulāras pastaigas mežā vai parkā vai došanās mājās no darba ar kājām arī ir fiziskā aktivitāte.
  • Pāriet uz veselīgāku uzturu, īpašu uzsvaru liekot uz svaigiem augļiem un dārzeņiem. Ja neesat gatavs ēst veselīgi, sāciet ar mazumiņu — apēdiet vismaz vienu augli un vienu dārzeni dienā.
  • Ja ir novērojama nomāktība, depresija un trauksme, kas ieilgst, vērsties pie speciālista.