Olšūnu sasaldēšana – sievietes nodrošināšanās pret neauglību nākotnē

Sabiedrības procesu pētnieki to saista ar trīs tendencēm – atliktā grūtniecība, pāra otrreizējā neauglība un smaga saslimšana, piemēram, ļaundabīgie audzēji, kuru sekas ietekmē sievietes, vīrieša un pāra dzīves kvalitāti. Tomēr Latvijā par olšūnu sasaldēšanu vēl pastāv daudzi mīti.  
 

Arī tad, ja sievietei jau ir iestājusies menopauze, olšūna var tikt izmantota grūtniecībai, izmantojot IVF jeb in vitro fertilisation mākslīgās apaugļošanas metodi. Tās ietvaros olšūnas apaugļošana ar spermu notiek laboratorijas apstākļos, kam seko embrija ievietošana dzemdes dobumā.
 

Nesen lielu uzmanību demogrāfijas un reproduktīvās veselības jomā izraisīja ASV kompāniju “Apple” un “Facebook” paziņojums par jaunu sociālās atbildības politikas virzienu – plašāku atbalstu jaunajiem vecākiem, tostarp gan bērna kopšanas atvaļinājuma jomā, gan apmaksājot sievietēm olšūnu sasaldēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus, lai viņām, plānojot grūtniecību, nebūtu jāizvēlas starp karjeras izaugsmi vai ģimeni un bērnu.
 

Atliktā grūtniecība – auglības un demogrāfijas drauds 
“Nevienam nav noslēpums, ka viena no demogrāfijas un arī neauglības problēmām ir t.s. atliktā grūtniecība,” stāsta reproduktīvās klīnikas “MAMA RĪGA” vadošā reproduktīvās veselības speciāliste Viktorija Zaletova. “Tas nozīmē, ka mūsdienās aizvien biežāk sievietes jaunībā cenšas iegūt izglītību, pēc tam darbu, pēc tam labāku un labāk apmaksātu darbu utt., kā rezultātā grūtniecība tiek atlikta. Taču sievietes bioloģiskais pulkstenis tikšķ, un nereti brīdī, kad karjera un finansiālā situācija būtu nostabilizējusies, dabiskai grūtniecībai ir par vēlu vai arī tās iestāšanās kļuvusi sarežģīta. Sarežģījumu iemesli var būt dažādi - dzīves laikā pārdzīvotas saslimšanas vai arī vienkārši tas, ka, novecojot sievietei, noveco arī viņas reproduktīvā sistēma un izsīkst olšūnu krājumi,” skaidro V.Zaletova.


Tāpēc attīstītas ekonomikas valstīs aizvien vairāk tiek runāts par tādu sabiedrības tendenci kā atliktā grūtniecība (postponed motherhood), jo īpaši tādēļ, ka tā būdama cieši saistīta ar sabiedrības dzīvesveidu un auglību, ir arī viens no kopējās demogrāfijas pasliktināšanās cēloņiem. 


Pāra otrreizējā neauglība 
Lai gan vairums cilvēku uzskata, ka, runājot par auglību, tā, vai nu ir, vai arī nav, V.Zaletova skaidro, ka mediķi ļoti bieži un pēdējos gados aizvien biežāk saskaras ar tādu tendenci kā pāra otrreizējā neauglība. Tas nozīmē, ka pārim jau ir viens vai pat vairāki bērni, kas ieņemti dabiski, grūtniecība un dzemdības bijušas veiksmīgas, bērniņš piedzimis vesels utt. Taču pēc gadiem, kad jaunībā radītie bērni izauguši, un pāris nolēmis laist pasaulē vēl vienu bērnu, atklājas problēma – grūtniecība neiestājas. 
 

Šajos gadījumos var runāt  par divu veidu neauglības iemesliem: vienā gadījumā tās ir sievietes vai vīrieša pārslimoto slimību, kā arī dzīvesveida, uztura u.tml. sekas, otrā gadījumā – lai gan formāli ņemot, sieviete joprojām ir t.s. fertilajā vecumā, organisms ir sācis novecot, tāpēc reproduktīvā sistēma vairs nefunkcionē pilnvērtīgi. 
 

Smagu saslimšanu sekas 
Ja par pirmajām divām tendencēm ārpus reproduktīvās veselības jomas sākts diskutēt tikai pēdējos gados, tad olšūnu sasaldēšana kā “apdrošināšanas polise” sievietei ļaundabīgā audzēja saslimšanas gadījumos pacientu – ārstu sarunās ir bijis krietni senāks temats. “Ir bijušas klientes, kuras par šādu iespēju uzzinājušas gan no sava ginekologa, gan onkologa, gan ģimenes ārsta. Te droši vien būtiskais moments ir tas fakts, kurš no ārstiem sievietei ir īstā uzticības persona, ar kuru viņa apspriež ne tikai konkrēto saslimšanu, bet visu savu dzīvi, kas mainās līdz ar saslimšanu,” stāsta V.Zaletova. Tas nozīmē,  ka sieviete pēc tam, kad ir izārstējusies no ļaundabīgā audzēja saslimšanas, var izmantot savu sasaldēto olšūnu, lai pati kļūtu par māti savam bērnam.

Visbiežāk ļaundabīgā audzēja ārstēšanas procesā pēc ķīmijterapijas cilvēks zaudē reproduktīvās spējas jeb auglību.  Latvijā olšūnu sasaldēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus piedāvā vairums reproduktīvās veselības ārstniecības iestāžu. Taču joprojām sabiedrībā valda dažādi mīti par to, kas tas ir un kā tas notiek, tāpēc reproduktīvās veselības klīnika “MAMA RĪGA” skaidro, kas jāzina un jāizvērtē sievietei, ja viņa vēlas sasaldēt savu olšūnu: 
 

1.Sagatavošanās posms 
Izšķirties par olšūnas sasaldēšanu ieteicams kopīgi ar reproduktīvās veselības speciālistu, izvērtējot sievietes vispārējo veselības stāvokli. Šī pārbaude pēc savas būtības līdzinās tai veselības stāvokļa pārbaudei, kādu būtu jāveic pirms parastas grūtniecības. Olšūnu vēlams sasaldēt līdz 35 gadu vecumam. 
 

2.Pakalpojuma izvērtēšana 
Ļoti būtiski ir pārliecināties par ārstniecības iestādes kompetenci tieši olšūnu paņemšanā, sasaldēšanā un uzglabāšanā. Procesam jābūt izvērtētam atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai par prasībām olšūnu apstrādei un glabāšanai. Vienkāršākiem vārdiem runājot, klientei nepieciešams noskaidrot, vai iestādei ir atļauja, kas ļauj olšūnu paņemt, sasaldēt un uzglabāt; vai klīnikai ir embrioloģiskā laboratorija un vai tā ir atbilstoši novērtēta – jo laboratorijā notiek olšūnas atdalīšana un apstrāde; vai ārstniecības iestādei ir atbilstoša operāciju zāle ar atbilstošu embrioloģisko aprīkojumu, jo olšūna tiek paņemta operācijas laikā, un šim procesam nepieciešami papildu specifiski apstākļi, kas nodrošina olšūnas dzīvotspējas saglabāšanos; vai ārstniecības iestādei ir speciāla un atbilstoša olšūnu kriobanka – rezervuārs vai rezervuāru kopums ar noteiktu stabilu temperatūru, mitruma līmeni un stingri noteiktu piekļuves kārtību, kas turklāt paredzēta nevis donoru programmai, bet tieši sievietēm, kuras olšūnu vēlas uzglabāt savām vajadzībām; vai ir speciāla atļauja pacienta personas datu apstrādei darbam ar audiem, tostarp olšūnām.  
 

“Ņemot vērā, ka olšūna var dzīvot tikai speciālos inkubatora apstākļos un saskarsmē ar gaisu iet bojā, visi minētie procesi ir noteikti, lai pakalpojums būtu drošs, jo minētie apstākļi ir ļoti būtiski sievietes olšūnas kvalitātes saglabāšanai. Respektīvi, ir divi drošības līmeņi – viens drošības līmenis ir līdzīgi kā bankā – droša uzglabāšana, bet otrs - saistīts ar pašu paņemšanas un sasaldēšanas procesu, lai saglabātu olšūnas auglības kvalitāti,” skaidro klīnikas “Mama Rīga” vadošā reproduktīvās veselības speciāliste V.Zaletova.  
 

3.Kā tas notiek? 
Olšūnas paņemšana ir operācija, kuru veic reproduktīvās veselības speciālists. Lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka to varētu salīdzināt ar ginekologa apmeklējumu, priekšstats ir maldīgs. Sajūtu līmenī tā drīzāk atgādina nelielu operāciju pie zobārsta. Operācija notiek narkozē un ilgst aptuveni 5 – 10 minūtes. Tās ietvaros reproduktīvās veselības speciālists no olnīcas ar speciālu adatu paņem šķidrumu. Savukārt pēc tam jau laboratorijā biologs – embriologs ar  mikroskopa un speciālu instrumentu palīdzību no kopējā paņemtā šūnu materiāla atdala olšūnu vai olšūnas, kuras noteiktos apstākļos ievieto speciālā laboratorijas stobriņā, kas tiek atbilstoši marķēts, sasaldēts un nogādāts kriobankā glabāšanai. 
 

4.Cik ilgi var glabāt? 
Kriobankā, atbilstoši Latvijas likumdošanai, sasaldētā olšūna var tikt uzglabāta līdz 10 gadiem. Savukārt, raugoties no sievietes fertilā vecuma viedokļa, nekādu speciālu ierobežojumu nav. Protams, konkrētas nianses katrā gadījumā var atšķirties, jo viss notiek izvērtējot sievietes veselību. 
 

Arī tad, ja sievietei jau ir iestājusies menopauze, olšūna var tikt izmantota grūtniecībai, izmantojot IVF jeb in vitro fertilisation mākslīgās apaugļošanas metodi. Tās ietvaros olšūnas apaugļošana ar spermu notiek laboratorijas apstākļos, kam seko embrija ievietošana dzemdes dobumā. Tiesa, gadījumā, ja sievietei jau ir iestājusies menopauze, tad pirms grūtniecības plānošanas nepieciešama hormonālā aizstājējterapija – lai sieviete spētu bērnu iznēsāt, pati piedzemdēt, kā arī pati barot ar krūti. “Man gados vecākā paciente bija 57 gadus veca sieviete, viņai piedzima meitiņa, kurai šobrīd jau ir 20 gadi. Meitene ir pilnīgi vesela, bet mamma – izskatās daudz jaunāka par saviem gadiem. Jaunības izskats saistīts ar to, ka grūtniecības un dzemdību rezultātā atjaunojas hormonu darbība, kas aizkavē novecošanas procesu, tostarp kavē sejas ādas, gļotādu sausumu u.tml. Protams, pēc tam, kad sieviete pārstāj bērnu barot ar krūti, dabiskie novecošanās procesi atjaunojas, taču novecošanās pārrāvums sievietei jaunību ļauj saglabāt krietni ilgāk,” stāsta V.Zaletova.  
 

Līdzīgi kā notiek sievietes olšūnu sasaldēšana, notiek arī vīrieša spermas sasaldēšana. Tikai vīrietim nav nepieciešama operācija narkozē. Vīrieši sasaldēt savu spermu visbiežāk izvēlas, domājot par dzīves kvalitāti pēc ļaundabīgā audzēja izārstēšanas.