Izplatītākie asiņošanas iemesli dzemdībās un pēcdzemdību periodā

Asiņošanas iemesli ir dažādi. Daļu no tiem var paredzēt iepriekš, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ginekoloģe, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga. 

Parasti sieviete dzemdībās pazaudē tik asiņu, cik papildus ir radušās grūtniecības laikā.

FOTO: Shutterstock.com

Parasti sieviete dzemdībās pazaudē tik asiņu, cik papildus ir radušās grūtniecības laikā.

Riska grupā ir pacientes, kurām ir placentas priekšguļa un kurām būs vajadzīgs ķeizargrieziens. Šādos gadījumos ir risks, ka, gatavojoties dzemdībām un dzemdību ceļiem veroties vaļā, var sākties placentas atslāņošanās. Sieviete, kurai ir placentas priekšguļa, ar lielu grūtniecības laiku palikt mājās vienatnē vai tikai ar mazgadīgiem bērniem nedrīkst. Situācija var strauji mainīties, tāpēc līdzās jābūt pieaugušam cilvēkam, kas gatavs rīkoties nekavējoties. Sievietei slimnīcā nav jāguļ, jo tas savukārt palielina trombembolijas risku. Vienmēr sievietei līdzi jābūt mātes pasei, kur ir ierakstīta šī informācija.

 

Tomēr visaugstākais asiņošanas risks sievietei ir uzreiz pēc dzemdībām. Visus iespējamos iemeslus, kas to izraisa pēc dzemdībām, iepriekš ir grūti prognozēt.



Viens no pēcdzemdību asiņošanas iemesliem ir saistīts ar placentu. Iedomājieties, ka ir šķīvja lieluma placenta, kas piestiprinājusies pie dzemdes sienas, – to sauc par placentāro lauku – un tajā atrodas dzemdes asinsvadi, kas iet uz placentu, – tie baro mazuli. Pēc tam kad bērniņš un placenta ir piedzimuši, uz dzemdes sienas paliek liels placentārais lauks ar lielu asiņošanas risku, jo tur ir atvērti asinsvadi. Tad svarīgi ir divi faktori – pietiekama asins recēšana un dzemdes muskulatūras spēja savilkties. Muskuļi nospiež asinsvadus un kopā ar recēšanas faktoriem aptur asiņošanu. Vai dzemdei būs spēja savilkties pašai, īsti paredzēt nevar. Zināms, ka katrās nākamajās dzemdībās dzemdes spēja savilkties ir mazāka, un uzskata, ka paaugstināts risks sākas no ceturtajām dzemdībām. Tātad ceturtās un katras nākamās dzemdības jau uzskata par augsta riska dzemdībām asiņošanas ziņā.
 
Normālās fizioloģiskās dzemdībās asins zudums ir ne vairāk kā 500 mililitru, operācijas laikā – līdz vienam litram. Parasti sieviete dzemdībās pazaudē tik asiņu, cik papildus ir radušās grūtniecības laikā. Kā zināms, tad asiņu daudzums organismā palielinās. Pēc normālām dzemdībām hemoglobīns vispār nekrītas.

Nozīme ir arī dzemdību vadīšanas taktikai pēc bērna piedzimšanas. Tiklīdz mazulis piedzimst, sievietei injicē oksitocīnu, kas palīdz dzemdei savilkties. To sauc par aktīvo placentārā perioda vadīšanu, un tā ir efektīva metode asiņošanas novēršanas profilaksei. Latvijā tā ir vispārpieņemta prakse, un domāju, ka to dara gan slimnīcā, gan mājdzemdībās.

 

Reklāma
Reklāma

Normālās fizioloģiskās dzemdībās asins zudums ir ne vairāk kā 500 mililitru, operācijas laikā – līdz vienam litram.



Kad placenta ir piedzimusi, to apskata un novērtē, vai kāds tās gabaliņš nav palicis dzemdē, jo arī tas var traucēt dzemdei savilkties. Kad piedzimst placenta, divas stundas pēc vaginālām dzemdībām un trīs stundas pēc ķeizargrieziena operācijas ir augsts asiņošanas risks. Ne velti dažās vācu grāmatās to apraksta kā 4. dzemdību periodu. Pirmie trīs posmi ir dzemdes atvēršanās, izstumšana un placentārais periods. Pēdējā – ceturtajā – periodā sieviete ik pēc 15 minūtēm ir jāpārbauda, jāseko viņas pulsam un izdalījumiem no dzimumceļiem. Ja pacientei ir nosliece asiņot, redzam, ka dzemde nesavelkas tik stipri, cik gribētos, intravenozi ievada oksitocīnu. Slimnīcā ir arī citi medikamenti, kas uzlabo dzemdes tonusu.

Diemžēl ir situācijas, kad šie līdzekļi nelīdz. Ja dzemdes atonija jeb asiņošana ir tik izteikta, ka asinis tek kā no krāna, tad ir jāreaģē ātri. Ne vienmēr to var atrisināt mājdzemdībās. Ja ir jau iepriekš paredzami asiņošanas riska faktori, labāk tomēr izvēlēties dzemdēt slimnīcā.
Paaugstināta riska faktori ir daudz dzemdību, jo dzemde ir “nogurusi” un tik labi vairs nesavelkas, ļoti liels auglis, arī ļoti ilgas vai ļoti straujas dzemdības. Pēc dzemdībām var asiņot arī traumatiski bojājumi – dzemde, dzemdes kakls, maksts. Dažreiz, ja ir plīsuši vidēja lieluma asinsvadi, asiņošana ir stiprāka, nekā vajadzētu. Ļoti svarīgi dzemdībās ir asins zaudējuma uzskaite, ko slimnīcā veic, piemēram, nosverot autiņu, kurus lieto dzemdību laikā.

Tagad pašas dzemdēt mēģina arī sievietes, kurām iepriekš bijis ķeizargrieziens, bet ir priekšstats, ka šādas dzemdības ir riskantas tieši asiņošanas dēļ. Jāsaka, ka, ja ir tikai vienas dzemdības, viens auglis galvas guļā, tad tie ir labi apstākļi, lai sieviete dzemdētu stacionārā pati. Ja runājam par dzemdes plīsuma risku, tad tas ir neliels, taču lielāks, nekā tad, ja dzemde ir vesela. Tomēr ķeizargrieziena operācija ir augsts asiņošanas riska faktors.