No ievārījuma burciņām līdz silikona krūtīm – ko latviešu vīrieši grib ņemt līdzi pēc šķiršanās ?

Diskusijas autors sociālajā tīklā Threads raksta:
“Meitenes, ko jums atņēma bijušais pēc šķiršanās vai pēc attiecību beigām??? Esmu dzirdējis caur trešajām personām, ka ir frukti, kuri pat aizkarus parauj līdzi, viens vispār noskrūvēja nost podu, aizejot prom. Un tās ir reālas situācijas, kas notiek tepat pie mums.”

Uzrunātās dāmas arī labprāt dalās ar savu raibo pieredzi:

• Piesūtīja rēķinu Excel failā ar visām lietām, kuras attiecību laikā man bija dāvinājis un pircis (bez manas prasīšanas). Tā vietā, lai nosūtītu par to naudu, es visu sakrāmēju lielā kastē, aizsūtīju ar DPD un pa taisno viņa mammai ar zīmīti: “Redz, kādu cilvēku izaudzinājāt…”
• Manējais paņēma Pikaso muzejā un Gibraltārā pirktās krūzes un Zara mājas aromātu. Estēts, saproties.
• Paziņas draudzenei lika izņemt silikona krūtis. Ja nav viņam, nebūs nevienam.
• Kafijas burciņu un tējkarotes vienu vakaru krāmēja somā ar pārgrieztām acīm. Krāmējot savu, paķēra vēl šo to diskutablu, bet to kafijas burciņu un tējkarotes atceros kā anekdoti.
•  Paipalu olas no ledusskapja izvilka – tās, ko mamma viņam bija devusi.
• Nav mans stāsts, bet draudzenei bijušais, ejot prom, paņēma līdzi pat kartupeļu stampu. Viņš nekad negatavoja – nu tā, ka nekad –, kur nu vēl stampāja kartupeļus.
• Aizgāju, līdzi paņemot tikai bērnu un dažas viņa drēbes. Eksvīrs izšķīrās man nezinot (izrādās, ka tā arī var), un viņam palika pilnīgi viss, kas iegādāts 25 laulības gados – māja ar iedzīvi un viss, kas tajā, zeme, mežs. Vēlāk zvanīja un prasīja, vai viņa brūte drīkst valkāt manas drēbes . Viņam tika manta, bet man – uz visu atlikušo mūžu riebums pret attiecībām.
• Nav mans stāsts, bet draudzenes .Puisis, ejot prom, nolēma noplēst visas tapetes, ko pats bija līmējis. Tapetes bija pirktas par draudzenes naudu.
•  Pašcieņu.
• Paņēma savu radinieku dāvinātās kāzu dāvanas un viņa mātes dāvināto mākslīgā kažoka audumu (nepaspēju uzšūt trīs gadu laikā).
• Vīrs atnāca dzīvot pie manis, manas mammas dzīvoklī… tagad pieprasa pusi no dzīvokļa!
• Visu, ko vien varēja. Pat manus ziemas zābakus  un bērnu rotaļlietas, par nervu šūnām nemaz nerunājot.
• Kopā izglābām kaķenīti, pāris nedēļu vecu, bet viņš to piesavinājās sev.
• Var atņemt tikai materiālas lietas, aizmirstot par emocijām, piedzīvojumiem un to brīdi, kad rozā brilles bija uz acīm. Nevar atņemt to, kā nav.
• Nav mans stāsts, bet mans tēvs savulaik mums paņēma visu. Pat burciņas no pagraba. Nesen atcerējos, ka pirmajā laikā mums nebija pat ledusskapja. Tā ka – ticu šiem stāstiem.