Ar rožu kātiem rokās jutos kā idiots... Puisis atklāti par meitenēm, kuras vēlas viņu mainīt

“Tā jau nu nav, ka vīrietis sievietes iespaidā nevēlas mainīties! Manuprāt, uzsākot attiecības, kas mums pašiem ir svarīgas, mēs labprātīgi un no visas sirds maināmies līdz nepazīšanai!

Pakļāvos katrai viņas vēlmei, un mani tas nemaz netraucēja
Atceros, ka manās pirmajās jūtās pret meiteni, ar kuru nodraudzējāmies sešus gadus, divus no tiem nodzīvojot kopā, pakļāvos jebkurai viņas vēlmei, un mani tas itin nemaz netraucēja. Gribēju būt tai meitenei pa prātam, ļoti gribēju viņai patikt, gribēju būt kopā maksimāli ilgi. Darīju visu, jebko, ko vien apjautu, ka viņa no manis gaida. Protams, bija rakstura īpašības vai rīcības, kas mums vienam otrā ne sevišķi patika, un tad mēs izdarījām tā - katrs uzrakstījām lapiņu ar 10 lietām, ko mēs gribētu mainīt. Ļoti cītīgi centos ievērot to, ko mana meitene bija rakstījusi, pat burtiski izpildot viņas norādījumus! Piemēram, viņa vēlējās, lai mēs visu laiku nesēžam mājās pie televizora un vismaz reizi nedēļā kaut kur kopā aizejam. Tad nu katru nedēļu centos izdomāt kādas izklaides ārpus mājas. Vai arī - viņai bija iebildumi, ka ēdiena gatavošana un trauku mazgāšana automātiski kļuva par viņas darbiem. Kaut arī man tas nepatīk, atkal vismaz reizi nedēļā mēģināju sagatavot vakariņas un novākt pēc tam traukus.

Ja neesmu iecerējis kopīgu dzīvi, neredzu jēgu, kāpēc man sevī kaut kas būtu jāmaina. Es vienkārši būšu tieši tik labs un mīļš, cik spēju būt, bet ne vairāk.

Atceros šīs attiecības ar mīļumu arī pēc šķiršanās
Taču to visu patiešām darīju ar samērā gariem zobiem, tikai mūsu attiecību uzturēšanas vārdā. Bet tomēr darīju, jo manai meitenei tas bija svarīgi, un man bija svarīgi, lai viņa ar mani ir apmierināta. Kaut ari izšķīrāmies, šīs attiecības atceros ar mīļumu un ceru, ka manā dzīvē vēlreiz atgadīsies kas tikpat lielisks. Es pats sev patiku šajās attiecībās - tāds mīlošs, gatavs uz visu. Visas manas turpmākās draudzēšanās bija drīzāk tādas ar prātu radītas kopā būšanas ar mērķi nepalikt vienam, jo man ļoti nepatīk būt bez pastāvīgas meitenes blakus. Tad nu, manuprāt, ir gluži saprotams, ka nemaz nemēģinu radikāli sevi mainīt. Nav ko saspringt!

Vairākas reizes dienā viņa zvanīja un jautāja: "Ko tu dari"
Esmu sev noteicis tādu iekšēju robežu, kurai pāri nevienu nelaižu. Taču manu pēdējo draudzeni (ar kuru gan kopā nedzīvojām) tas ļoti kaitināja, un viņa visādi cen tās šo robežu šķērsot. Tas izpaudās kaut vai tā - viņa zvanīja vairākas reizes dienā, informējot, ar ko nodarbojas pati un pretī - tincinot mani ar mūžīgo jautājumu - ko darīji? Nu, gāju uz veikalu. Un ko darīji pēc tam? Ak, šausmas! Ko lai atbild uz tādu jautājumu? Gāju NO veikala ar piena paku rokās!!! Ja ar mani būs kas interesants noticis, pats to pastāstīšu, bet šāda izprašņāšana bija tik pretīga, ka beigās man vairs negribējās runāt.

viņa zvanīja vairākas reizes dienā, informējot, ar ko nodarbojas pati un pretī - tincinot mani ar mūžīgo jautājumu - ko darīji? Nu, gāju uz veikalu. Un ko darīji pēc tam? Ak, šausmas! Ko lai atbild uz tādu jautājumu?

Ar rozēm un dārgu vīnu ciemos pie čoma
Bet vistrakākais divu cilvēku attiecībās ir tas, ja kādam no partneriem galvā ir gatavs standarts, kādām tām jābūt! Un, ja mani piespiež mainīties atbilstoši šim standartam! Cik esmu novērojis, šādi šabloni sievietēm ir diezgan bieži, un parasti tie veidojušies viņu pašu ģimeņu iespaidā. Vai tas ir kāds brīnums, ja šādā gadījumā vīrietis kategoriski negrib mainīties? Atkal pastāstīšu kādu piemēru no savas jau pieminētās pēdējās draudzības pieredzes. Viņas ģimene bija turīgi, diezgan konservatīvi cilvēki, kas uzskatīja, ka ciemos jāiet ar vērtīgām dāvanām rokās. Lai taču viņas tēvs un māte dara, kā grib, nav mana darīšana! Bet šo tradīciju draudzene bez ierunām uzspieda jebkurā situācijā. Piemēram, ar draugiem ejam ciemos pie kāda mana čoma - sametāmies visi pa piecītim un sapērkamies visādus smieklīgus krāmus! Jau pats šo lietu iegādes process visiem kopā bija foršs! Taču mana draudzene atteicās iet ciemos, ja mēs vēl atsevišķi nenopērkam ziedus, labu vīnu un "vēl kaut ko praktisku, vērtīgu, lai viņam paliktu par piemiņu". Nu, pilnīgi garām! Tas galīgi nebija vajadzīgs. Jutos kā idiots ar tiem rožu kātiem! Bet citādi viņa nenāca līdzi! Ja es būtu aizgājis viens - vai, tad skandāls būtu nenovēršams!

Mīļās meitenes! Man jūs ir jāapbēdina
Vārdu sakot, ar to mainīšanos ir tā, ka vīrietis ir gatavs to darīt, ja zina, ka šīs attiecības iecerētas ilgam laikam un nopietnas. Jā, jā, es jau dzirdu meiteņu iebildumus, ka parasti jau cilvēki, kas saiet kopā, cer uz ilgām un skaistām jūtām! Mīļās meitenes! Vēlos jūs apbēdināt! Puiši ne vienmēr sāk  kopdzīvi ar šādu domu. Arī es esmu sagājis ar meiteni tā iemesla dēļ, ka vienkārši pārāk ilgi biju bijis viens pats, un tas jau piegriezās. Jau startā šādos gadījumos zinu, ka mums nebūs ģimenes, bērnu un visas tās romantikas, par ko sapņo meitene, kad kāds puisis uz viņām tā ilgāk paskatās. Ja neesmu iecerējis kopīgu dzīvi, neredzu jēgu, kāpēc man sevī kaut kas būtu jāmaina. Es vienkārši būšu tieši tik labs un mīļš, cik spēju būt, bet ne vairāk. Tas ir meitenes ziņā, vai viņa vēlas šādas attiecības, kurās mēs katrs saglabājām savu dzīvi, turpināt vai ne.”
 

Avots: www.kasjauns.lv