Narkoloģe Astrīda Stirna: Vecāki, sargiet pusaudzi no e-cigaretēm – to ļaunums vēl nav izpētīts!

Patlaban tiek lauzti šķēpi par to, vai Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā būtu vajadzīgi grozījumi, lai noteiktu stingrākas prasības attiecībā uz nikotīnu nesaturošu produktu reklamēšanu un tirdzniecību.

FOTO: Shutterstock.com

Dati parāda, ka Latvijā jauniešu vidū pieaug vielu lietošanas intensitāte, pieaug arī to skolēnu īpatsvars no aptaujātajiem, kuri pirmo reizi pamēģina kādu no atkarību izraisošām vielām vai pat sāk to pastāvīgu lietošanu.

Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Dr. Astrīda Stirna uzskata, ka šajā ziņā josta noteikti būtu jāsavelk ciešāk, jo šķietami nekaitīgā e-cigarete mūsdienu jauniešiem kļūst par pirmo apreibināšanās līdzekli, raisot vēlmi pēc laika pamēģināt ko stiprāku.

Izskaidrojiet, lūdzu – par ko ir šī spraigā diskusija šobrīd?
Bezdūmu nozares asociācija uzskata, ka tabakas elektroniskās karsēšanas ierīces varētu lietot pat ārstniecībā un ka ar likumu vajadzētu regulēt tikai nikotīnu saturošo produktu tirdzniecību un reklamēšanu. Tāpat izskanējusi vēlme definēt tabakas aizstājējproduktus, lai nodalītu tabaku un nikotīnu saturošos produktus no tiem, kuru sastāvā nikotīna nav. Taču te ir jautājums – kurš par to maksās, lai šos produktus pārbaudītu, pārliecinātos, ka tajos tiešām nikotīna nav?  
Kā zināms elektroniskās cigaretes ražo tā pati tabakas industrija un šobrīd, kad mums pēc ilgstošiem centieniem beidzot izdevies cigarešu tirdzniecību salīdzinoši labi kontrolēt, tiek darīts viss no tabakas industrijas puses, lai vismaz tabakas karsēšanas ierīces varētu tirgot brīvāk, lai likums to neierobežotu. Te gan jāatceras, ka arī e-cigaretes sastāvā ir nikotīnu saturošs šķidrums, kas tiek karsēts un ieelpots. Turklāt atkarība no nikotīna veidojas ne tikai fiziska, kad cilvēkam sākas galvassāpes, sirdsklauves vai ir slikta pašsajūta, ja netiek pie smēķēšanas, bet rodas arī psiholoģiskā atkarība. It īpaši jauniem cilvēkiem, kam svarīgs ir tieši šis rituāls un piederība savu vienaudžu baram.
 

Kas notiek ar plaušām un veselību kopumā tiem, kuri lieto e-cigaretes?
Tā kā šie ir pavisam jauni produkti, pagaidām tie nav farmakoloģiski pārbaudīti, nav veikti plaši pētījumi, lai apstiprinātu, kādu ļaunumu tie nodara veselībai ilgtermiņā. Tomēr skaidrs ir viens – arī tā dēvētie veipi ir viens no atkarību izraisošiem produktiem. Jau Saeimas sēdē izteicos, ka nereti jauniešiem e-cigarete kļūst par pirmo “narkotiku”, ar ko viņi sāk – vispirms pamēģina veipu (varbūt pat bez nikotīna!), pēc tam rodas kāre mēģināt ko stiprāku, jo jauniem cilvēkiem ir tendence eksperimentēt. Satraucoši ir arī ESPAD jeb Eiropas skolu aptaujas rezultāti par atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumiem un tendencēm skolēnu vidū. Dati parāda, ka Latvijā jauniešu vidū (15–16 gadi) pieaug vielu lietošanas intensitāte, pieaug arī to skolēnu īpatsvars no aptaujātajiem, kuri pirmo reizi pamēģina kādu no atkarību izraisošām vielām vai pat sāk to pastāvīgu lietošanu.

Kā vecākiem laikus pamanīt un zināt, ka bērnam kāja paslīdējusi un viņš ir mēģinājis lietot kādu no šīm vielām?
Pēc vienas vienīgas lietošanas reizes to var arī neatpazīt un nepamanīt, sevišķi, ja pusaudzis mēģinājis elektronisko cigareti – tās nerada cigarešu aromātu. Tomēr būtu jāvēro, kas ar bērnu notiek ilgākā laika posmā, jo lietotājiem agrāk vai vēlāk mainās uzvedība, viņi kļūst nervozāki, miegaināki, biežāk ieslēdzas savā istabā, skolā pasliktinās sekmes, jaunietim ir vēlme daudz laika pavadīt ārpus mājām, vēlāk, iespējams, vecāki ievēro, ka no mājām sāk pazust lietas. Būtu jauki, ja problēmas sakni izdotos pamanīt un atšifrēt jau pašā sākumā, pirms tā ir paguvusi samilzt. Ir jārunā ar bērnu. Diemžēl pusaudži bieži atzīst, ka viņiem nav labs kontakts ar vecākiem, ka mammai un tētim nekad nav laika. Ja ģimenē trūkst uzmanības, nav kam uzticēties, bērns meklēs, kā šīs vajadzības apmierināt ārpus mājas. Būtībā, ja tīnis ir sācis kaut ko lietot un eksperimentēt, var teikt, ka ar sarunām ir jau nedaudz nokavēts. Labam kontaktam ar vecākiem un sarunām jābūt jau agrāk, lai bērns iemācītos uzticēties.
 

 

Mēs taču neviens nezinām, kas ir tajās e-cigaretēs, ko mums sūta no Ķīnas. Iespējams, pat narkotiskās vielas ir šo inhalējamo šķidrumu sastāvā – tas jau netiek pārbaudīts vai kontrolēts.
 

Jāatzīst, pieaugušajiem reizēm ir tikai aptuvena nojausma, kas tas tāds veips ir. Kad pusaudzis saka – tās jau nav nekādas cigaretes, tas “nav nekas tāds”, trūkst argumentu pārliecināt par pretējo. Ko lai saka?
Droši skaidrojiet bērnam, ka, smēķējot “parastās” cigaretes, tajās esošie degšanas galaprodukti, protams, ir ļoti toksiski organismam, bet arī e-cigarešu sastāvdaļas nav nekaitīgas. Tajās arī ir nikotīns, kas ir trešā spēcīgākā atkarību izraisošā viela aiz heroīna un kokaīna. Ja jaunietis apgalvo, ka viņš nemaz nesmēķē tādu veipu, kas satur nikotīnu, prasiet – kā gan par to vari būt tik pārliecināts? Mēs taču neviens nezinām, kas ir tajās e-cigaretēs, ko mums sūta no Ķīnas. Iespējams, pat narkotiskās vielas ir šo inhalējamo šķidrumu sastāvā – tas jau netiek pārbaudīts vai kontrolēts. Ja, piemēram, jaunietim jau ir autovadītāja apliecība, var sanākt, ka pēc e-cigaretes lietošanas notiek satiksmes negadījums, aiztur policija, tiek veiktas analīzes un pēkšņi konstatē, ka viņš ir lietojis aizliegtas apreibinošās vielas. Lai gan pats par to nav pat nojautis... Var sanākt lielas nepatikšanas – iestāties krimināla un administratīva atbildība. Turklāt ķīmiskās vielas šajās tabakas karsēšanas ierīcēs ir ārkārtīgi kaitīgas plaušām un veselībai kopumā.
 

Ko jūs teiktu par situāciju, ja mājas viesībās pieaugušie ļauj savam pusaudzim pirmo reizi nogaršot alkoholu, sakot – labāk, lai tas notiek mājās drošā vidē nekā ārpus tām...
Tam es negribētu piekrist, jo pierādīts, ka šis nav risinājums. Gluži pretēji – tas vēl vairāk pastiprina alkohola lietošanu vēlāk nākotnē. Eksperti runā par to, ka pēc iespējas jāattālina tas laiks, kad jaunietis pirmo reizi nogaršo alkoholu. Jo ātrāk viņš uzsmēķēs vai iedzers, jo lielāka varbūtība, ka attīstīsies atkarība. Turklāt līdz 25 gadiem organisms vēl formējas, nobriest, attīstās visas orgānu sistēmas, galvas smadzenes, reproduktīvo orgānu sistēma – nevajadzētu ļaut vielām šajos procesos iejaukties. Bērnu ballītēs vispār nevajadzētu lietot alkoholu, lai, cilvēkam pieaugot, nebūtu tā, ka svētki bez alkohola lietošanas ir neiedomājami.
 

Ja izdosies panākt, ka likums stingrāk regulēs arī tabakas karsēšanas ierīču tirdzniecību, vai pēc laika neradīsies atkal jaunas “vējdzirnavas”, jaunas vielas, ar ko cīnīties? Vēl nesenā atmiņā izcīnītā cīņa ar spaisa tirdzniecības apkarošanu...
Diemžēl tā tas ir, ka arī nākotnē būs jācīnās ar dažādām atkarību izraisošām vielām, kas parādīsies no jauna. Nupat žurnālam “Latvijas Ārsts” rakstīju par kovidu un atkarību izraisošām vielām. Pētījums Latvijā atklāj, ka Covid laikā pie mums par 50% palielinājusies aizraušanās tieši ar alkoholiskajiem kokteiļiem, bet kopumā pandēmijā alkohola patēriņš sabiedrībā mazinājies. Var saprast, kādēļ tāda šķietami optimistiska statistika, jo šobrīd nav tūrisma, bāri ciet, igauņi vairs nebrauc uz Latviju iegādāties lētāku alkoholu, tāpēc kopumā rodas iespaids, ka alkohola patēriņš krītas. Bet tas nebūt nenozīmē, ka neredzam sabiedrībā alkohola lietošanas izraisītās sekas. Domāju, īstās sekas redzēsim tikai pandēmijas beigās, kad cilvēkiem vajadzēs atsākt darbu klātienē – diez vai situācija būs tik spīdoša, jo, strādājot attālināti, var atļauties būt vieglā alkohola reibumā un lietot dzērienus arī darba dienas vidū.
 

Pandēmijas laikā alkoholu varēja iegādāties arī internetā...
Tas ir slikti, jo, pērkot internetā, neviens nekontrolē, cik pircējam ir gadu. Nav pareizi arī tas, ka cigaretes un alkohols tiek pārdots jauniešiem no 18 gadu vecuma. Tie taču vēl ir skolēni! Piemēram, Ziemeļvalstīs jau ir noteikts, ka alkoholu drīkst iegādāties, sākot no 21 gada vecuma, un arī mums uz to vajadzētu tiekties.
 

Taču šobrīd vismaz no spaisa esam brīvi?
Spaiss ir pieejams, bet tikai nelegālajā tirgū. Šobrīd augu maisījumos atkarību izraisošās vielas ir iekļautas aizliegto vielu sarakstā. Toties sintētiskās vielas, kas bija šo augu maisījumu sastāvā (visbiežāk sintētiskie kanabioīdi), tagad tiek izplatīti citādā veidā, piemēram, tiek pievienoti marihuānai, kas jauniešu vidū, kā zināms, arī ir ļoti populāra. Kad reibumā aizturētam jaunietim tiek veikta ekspertīze, atrodam organismā ne tikai dabīgos, bet arī sintētiskos kanabioīdus – tie dod daudz spēcīgāku, ātrāku, izteiktāku efektu. Tas ir iemesls, kādēļ lietotājiem pēc marihuānas smēķēšanas sākas psihotiski traucējumi ar uzbudinājumu, halucinācijām, līdz viņi nonāk pie mums slimnīcā.

 

 

Līderiem vienaudžu vidū ir liela nozīme. Iespējams, vajadzētu, lai par šīm tēmām vairāk ar jauniešu auditoriju runā influenceri, cilvēki, kuros viņi ieklausās. Protams, vienmēr pastāvu arī uz to, ka ģimenei ir ārkārtīgi liela nozīme tajā, ar ko bērns aizpilda brīvo laiku.


 

Kas būtu darāms, lai modē būtu nesmēķēšana, nevis smēķēšana; nelietošana, nevis lietošana?
Līderiem vienaudžu vidū ir liela nozīme. Iespējams, vajadzētu, lai par šīm tēmām vairāk ar jauniešu auditoriju runā influenceri, cilvēki, kuros viņi ieklausās. Protams, vienmēr pastāvu arī uz to, ka ģimenei ir ārkārtīgi liela nozīme tajā, ar ko bērns aizpilda brīvo laiku. Domāt, ka bērni un pusaudži, kas lieto atkarību izraisošas vielas, nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, bieži ir mīts. Audzināšanai ir milzu nozīme. Diemžēl redzam, ka mūsdienu jaunieši bieži tiek audzināti kā patērētāji, viņiem ir maz pienākumu, bet daudz prasību un tiesību. To atzīst arī skolotāji, sakot, ka ar bērnu vēl varētu tikt galā un runāt, bet ar vecākiem reizēm ir grūti komunicēt, jo visam pāri ir uzskats, ka bērnam vienmēr ir taisnība, ka vienmēr viņam tiek darīts pāri, bet vienlaikus audzināšanā valda liela visatļautība. Ja vēl ik dienu bērnam tiek dota liela kabatas nauda, pieeja atkarību izraisošām vielām kļūst vēl reālāka. Tāpēc mēs tā cīnāmies, lai arī šo tabakas karsēšanas ierīču tirdzniecība un reklāma tiek ierobežota, lai likums sargātu jaunāko paaudzi no atkarību riska.
 

Tuvojas vasaras brīvlaiks. Ko jūs ieteiktu vecākiem šajā ierobežoto iespēju laikā, lai pārāk daudz brīvā laika nepamudinātu bērnu pamēģināt ko aizliegtu? 
Klausos, ka daudzi jau rezervējuši atpūtas vietas viesu namos, lai atpūstos kopā ar ģimeni tuvāk pie dabas tepat, Latvijā. Tas noteikti jāizmanto. Ir velosipēdi, var doties izbraucienos, pārgājienos, un to visu piedzīvot ar skaidru galvu un možu prātu ir patiešām brīnišķīgi. Galvenais, arī vecākiem pašiem jāiesaistās. Nevar tikai pamest bumbu bērnam, sakot: “Ej, uzspēlē!” Jāceļas un jāiet kopā.