Nesen precētas sievietes atklāj, ko būtu darījušas savādāk, rīkojot kāzas

Diemžēl arī kāzas, tāpat kā visi citi pasākumi, ne vienmēr izdodas veiksmīgi. Mammamuntetiem.lv aptaujāja vairākas nesen laulības ostā iestūrējušas dāmas, lai noskaidrotu, ko viņas būtu darījušas citādāk, organizējot savu lielo dienu.

Alise, 27 gadi:
Manas kāzas notika trīs mēnešus pēc bildinājuma saņemšanas. Iedomājieties, kādā steigā tas viss tika organizēts! Tagad, atskatoties atpakaļ, nesaprotu, kur es tik ļoti steidzos. Jā, tieši es. Laikam jau gribēju ātrāk piedzīvot šo dienu.

Gala rezultātā līdz kāzām es biju ļoti nogurusi. Mums bija gandrīz 60 viesu, un es maksimāli pati gribēju iesaistīties visu darbu organizēšanā. Protams, ka, visu sasteidzot, ne mazums lietu nogāja greizi. Ja godīgi – es pat nebiju paguvusi līdz galam saprast, ko un kā es vēlos. Bet nu jau vairs neko – sievas godā esmu tikusi, un viss jau ir brīnišķīgi. Vienīgi ik pa laikam galvā ienāk doma, ka šo vai to lietu tomēr vajadzēja darīt savādāk.

Gita, 30 gadi:
Šķiet, ka laikam tomēr labāk būtu gribējusi mazas kāzas. Teiksim, tikai kopā ar vedējiem un vecākiem. Tikai kāzu dienā es apjautu, cik ļoti man patiesībā nepatīk atrasties uzmanības centrā. Mēs arī pamanījāmies krietni pārtērēt pasākumam atvēlēto budžetu. Tagad domāju – varbūt labāk vajadzēja braukt ceļojumā.

Anna, 28 gadi:
Visu dzīvi esmu sapņojusi par kāzu balli kādā šikā muižā vai pilī. Kad ar manu mīļo sākām plānot kāzas, protams, atklājās, ka izmaksas šādam pasākumam būtu tiešām milzīgas. Nolēmām, ka labāk šo naudu būtu ieguldīt mājokļa remontā.

Skaidrs, ka tas būtu racionālāk, tāpēc noīrējām nelielu un stilīgu viesu namu. Tomēr jau pašā kāzu vakarā man ik pa laikam iesāpējās sirds, ka nav tās pils… Nav mana sapņa, manu kāzu pasakas.

Grieta, 38 gadi:
Mēs abi ar vīru esam ļoti lieli gurmāni. Arī profesionālajā jomā abi esam cieši saistīti ar restorānu biznesu. Šī iemesla dēļ, protams, savās kāzās gribējām smalku un īpašu ēdienu. Laikam gan nedaudz pāršāvām pār strīpu, jo daļai viesu šķīvji palika pusizēsti un pēc kāzām dzirdējām atsauksmes, ka dažiem, lūk, neesot bijis ko ēst…

Agnese, 29 gadi:
Nevajadzēja mammai ļaut finansiāli iesaistīties kāzu organizēšanā. Tomēr viņa uzstāja, ka tas esot svēts pienākums – palīdzēt vienīgajai meitai sarīkot kāzas. Rezultātā viss beidzās ar kašķiem.

Mamma gribēja uzaicināt savas draudzenes, kas mums patiesībā ir pilnīgi sveši cilvēki. Tāpat viņa uzstāja uz, manuprāt, šlāgerīgākas grupas izvēli. Bet beigās jau viss bija labi – tikai diezgan kaitinoši.

Sonora, 33 gadi:
Pataupījām naudu tiešām labam fotogrāfam, un rezultātā bildes nav gluži tādas, kādas mums tās gribējās redzēt.

Dita, 34 gadi:
Vajadzēja klausīt draudzenes un visu to ņemšanos ar kāzu rīkošanu tomēr uzticēt profesionāļiem. Man piemīt izteikta vēlme kontrolēt procesus, uzņemties atbildību. Tā nu kā zvērs cīnījos, organizējot arī savas kāzas. Un noguru. Tiešām ļoti, ļoti noguru. Bet kāzas bija skaistas.