"Viņš turpina strādāt neoficiāli, braukt ar divām automašīnām..." Māmiņa pret plānoto palīdzību uzturlīdzekļu parādniekiem

Noslēgusies publiskā apspriešana, kurā tika nodoti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) likumā, kas paredz parādniekiem sniegt papildu atbalstu parādsaistību pret UGF nokārtošanai. Lūkojam, kādus viedokļus tad tauta paudusi.
“Ja kāds izvēlas nemaksāt, viņš faktiski atsakās no atbildības par sava bērna labklājību. Tādējādi cieš ne tikai bērns, bet arī likumīgi pienākumu pildošais vecāks, kurš nereti uzņemas finansiālo slogu.”

FOTO: Shutterstock.com

“Ja kāds izvēlas nemaksāt, viņš faktiski atsakās no atbildības par sava bērna labklājību. Tādējādi cieš ne tikai bērns, bet arī likumīgi pienākumu pildošais vecāks, kurš nereti uzņemas finansiālo slogu.”

Gita: "Ja nav jāuzņemas sekas, nav arī pamata mainīt uzvedību"

Gita pauda stingru nostāju pret palīdzības sniegšanu personām, kuras apzināti izvairās no uzturlīdzekļu vai citu finansiālo saistību pildīšanas. Viņa uzsvēra, ka šādiem cilvēkiem nevajadzētu izrādīt pretimnākšanu, jo tas ignorē viņu personīgo atbildību. Kā viņa skaidroja, "palīdzot tiem, kuri nepilda savas juridiskās vai morālās saistības, mēs faktiski apstiprinām, ka sekas par savu rīcību nav nopietnas vai obligātas."

 

Gita arī norādīja, ka uzturlīdzekļi nav tikai vienkāršs maksājums, bet gan būtiska bērna tiesību aizsardzība. Viņa paskaidroja: “Ja kāds izvēlas nemaksāt, viņš faktiski atsakās no atbildības par sava bērna labklājību. Tādējādi cieš ne tikai bērns, bet arī likumīgi pienākumu pildošais vecāks, kurš nereti uzņemas finansiālo slogu.”

 

Turklāt viņa izcēla, ka šāda rīcība sabiedrībā rada negatīvu precedentu, jo, atbalstot izvairīšanos no saistībām, tiek sūtīta ziņa, ka šāda uzvedība ir pieļaujama un netiks stingri sodīta. Gita norādīja: "Atbalstot šādu rīcību, mēs signalizējam citiem, ka šāda uzvedība ir pieļaujama un netiks stingri vērtēta."

 

Vēl viena būtiska problēma, ko viņa minēja, ir sociālā netaisnība. Bieži vien finansiālo atbildību uzņemas otrs vecāks vai pat valsts, kas nav taisnīgi ne pret bērnu, ne pret nodokļu maksātājiem. "Tas ir netaisni gan pret bērnu, gan nodokļu maksātājiem," sacīja Gita.

 

Visbeidzot, viņa uzsvēra, ka bez sekām trūkst motivācijas mainīt savu uzvedību: "Ja nav jāuzņemas sekas, nav arī pamata mainīt uzvedību."

 

Vienlaikus viņa atklāj savu personīgo pieredzi: "Mans bijušais vīrs strādā neoficiāli. Pelna naudu uz rokas, kas paliek tikai viņam pašam, viņa vajadzībām. Ne cents netiek dots bērniem, un šajā gadījumā tie ir veseli trīs bērni. Par kuriem parāds pārsniedz jau 30 000 eiro. Neskaitot to, ko viņš ir parādā tiesu administrācijai, kreditoriem un iespējams vēl kādam. Līdz ar to, naudu, ko viņš saņem neoficiāli, neviens nevar atņemt viņam.

 

Nesen bija gadījums, ka viņam gandrīz atņēma autovadītāja tiesības. Bet, samaksājot ZTI, tiesības varēja paturēt. Par tiesībām tu maksāt vari, bet uzturēt bērnu nevari. Tagad viņš turpina strādāt neoficiāli, braukt ar divām automašīnām, kuras reģistrētas uz citu cilvēku vārdiem, lai tās neatņemtu. Nopircis dzīvokli, kurš reģistrēts uz mātes vārda, lai viņam to neatņemtu. Īrē māju, tā tad ir nauda tam, lai vēl kaut ko īrētu, bet bez līguma, lai nebūtu problēmu.

 

Tāpēc apdomājiet vēlreiz, vai tiešām tādiem cilvēkiem, kuriem savas vajadzības ir svarīgākas par savu bērnu vajadzībām, ir vērts palīdzēt."

 

Tomēr Gita piebilda, ka palīdzība varētu tikt sniegta tikai tajos gadījumos, kad persona pati apliecina vēlmi mainīties, aktīvi veic soļus saistību segšanā un izrāda godprātīgu attieksmi. Šāds atbalsts nav privilēģija, bet gan iespēja pierādīt savu atbildību.

 

Biedrība “Latvijas Sociālo darbinieku biedrība”: papildus slogs Sociālajiem dienestiem

Biedrība “Latvijas Sociālo darbinieku biedrība” ir iepazinusies ar likumprojektu, kas paredz piesaistīt pašvaldību sociālos darbiniekus darbam ar uzturlīdzekļu parādniekiem, lai risinātu viņu sociālās problēmas un veicinātu parāda atmaksu. Tomēr biedrība kategoriski iebilst pret šādu papildu funkciju piešķiršanu bez iepriekšējas diskusijas ar jomas speciālistiem un konceptuāli nepiekrīt papildus sloga piešķiršanai Sociālajiem dienestiem, jo tas var pasliktināt citu svarīgu pakalpojumu kvalitāti.

 

Reklāma
Reklāma

Biedrība norāda uz riskiem — pieaugošu klientu skaitu, nepietiekamu finansējumu un sociālo darbinieku noslodzi, kā arī iespējamām problēmām attiecībās ar klientiem. Biedrība aicina rūpīgāk izvērtēt finansiālo un administratīvo ietekmi un uzskata, ka informatīva vēstule par iespēju vērsties Sociālajā dienestā būtu pietiekama. Tāpat biedrība ir gatava sadarboties, lai kopīgi rastu risinājumus.

 

Vēl citi viedokļi: sāktu parādu atmaksu, ja šī summa būtu saprāta robežās

Kāds Latvijas iedzīvotājs, vēlēdamies palikt anonīms, izteica bažas par ieslodzījuma vietā esošajiem tēviem, kuri cenšas atbalstīt savus bērnus, taču kļūst par parādniekiem tikai tāpēc, ka viņiem nav iespēju socializēties un pelnīt naudu, lai segtu uzturlīdzekļus. Viņš skaidroja: "Cilvēks izcieš vairāku gadu sodu, pa šiem gadiem iekrājot parādu, līdz ar to, pēc soda izciešanas laika atgriezties oficiālā darbā pelnīt iztikai naudu ir gluži neiespējami, jo gandrīz viss tiks maksāts uzturlīdzekļu garantiju fondam parādu segšanai."

 

Vēl kāds cits pauda: " Labprāt sāktu parādu atmaksu, ja šī mēneša maksājamā summa būtu saprāta robežās, un vēlētos, lai tiktu noņemti parādnieka liegumi, kamēr tiek veikti maksājumi. Ja parādnieks vienošanos lauž un nemaksā, tad uzliek atpakaļ liegumu. Jo šobrīd šie liegumi liedz daudz nepieciešamu darbību, lai pilnvērtīgi strādātu un pelnītu.Visus parādniekus nevar vērtēt pēc vieniem svariem, jo, piemēram, mans parāds izveidojās smagu dzīves apstākļu dēļ, nevarēju pelnīt veselības dēļ un piekritu, lai pieprasa no manis uzturlīdzekļus, jo cerēju, ka varēšu pēc atveseļošanās atmaksāt."

 

"Es gribētu piebilst, ka būtu labi, ja UGF redzētu arī citu parādu apmērus. Jo tas arī ļoti ietekmē to, vai cilvēks izvairās no parādu segšanas vai vienkārši reāli nespēj visus parādus kopīgi segt vienlaicīgi," lasāms vēl kādā viedoklī. 

 

Par plānotajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas datiem šobrīd gandrīz 42 tūkstošiem parādnieku ir parāds pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu, no tiem vairāk nekā 25 tūkstošu parādnieku vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Proti, vecāki nepilda Civillikuma 179. pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Vairāk nekā 17 tūkstošu parādnieku vietā ikmēneša uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda ir izbeigta (piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības), taču parādnieki nav seguši parādu Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija katru mēnesi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksā vidēji 4,1 miljonu euro, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 34 tūkstošus bērnu. Kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus euro. 

 

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju ir izstrādājusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, lai motivētu vecākus pildīt likumā noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segt parādsaistības pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu.

 

Tāpat ir konstatēts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā nav noteikta Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas funkcionālās padotības forma, kā arī konstatēts, ka praksē esošā vienošanās noslēgšana par kārtību, kādā veicami uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumi, ir apgrūtinoša Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai un parādniekiem.

 

Likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" izstrādāts ar mērķi pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem –, kā arī segt parādsaistības pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Tāpat minētajā likumprojektā ietverti citi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pilnveidojumi.

 

Pieņemot minēto likumprojektu, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā tiks nostiprināta iesniedzēju un parādnieku, kā arī vecāku, kuru vietā uzturlīdzekļi pieprasīti, datu apstrāde Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā atbilstoši Vispārējās datu aizsardzības regulas prasībām. Tāpat Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieki saņems papildu atbalstu parādsaistību pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu nokārtošanai, Uzturlīzekļu garantiju fonda administrācijai sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm. Vienlaikus Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas rīcībā nonāks plašāka informācija par parādniekiem no kredītinformācijas birojiem, proti, ziņas par kreditora nosaukumu un reģistrācijas numuru. Tāpat kārtība, kādā noslēdzama vienošanās gan par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanu, gan par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu atmaksu, tiks padarīta vienkāršāka un saprotamāka.

 

Plašāk ar anotāciju iespējams iepazīties šeit. 

Saistītie raksti