PVO: no vardarbības cietušajām sievietēm vispirms jāsaņem droša vide un medicīniskā palīdzība, tikai pēc tam jāvēršas policijā

PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Karina Zālīte, atklājot sanāksmi, norādīja: “Saskaņā ar PVO 2023. gada datiem, aptuveni katra trešā sieviete savas dzīves laikā vismaz reizi ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību no intīmā partnera vai kāda cita. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latviju apliecina šos rādītājus. Politikas veidotājiem ir jārēķinās, ka faktiskie apmēri, visticamāk, ir daudz lielāki, jo statistikā nav iekļauti citi vardarbības veidi, piemēram, sieviešu slepkavības, cilvēku tirdzniecība un psiholoģiskā vardarbība. Lai gan vardarbību pieredzējušās sievietes vēršas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, pašu vardarbības faktu viņas bieži neatklāj. Tādēļ atbalsts tiek sniegts novēloti vai netiek sniegts vispār, radot nopietnas īstermiņa un ilgtermiņa veselības sekas.”

Veselības aprūpei jākļūst par drošu pirmo kontaktpunktu

Diskusijas laikā PVO starptautiskie eksperti uzsvēra, ka visām valstīm, arī Latvijai, nepieciešama skaidra un oficiāli apstiprināta sistēma, kas nosaka veselības aprūpes palīdzības modeli vardarbībā cietušām sievietēm. Šai sistēmai jābūt saskaņotai ar PVO ieteikumiem un cilvēktiesību principiem. Tāpēc eksperti atzinīgi novērtēja to, ka darbu jau uzsākusi Veselības ministrijas vadītā starpsektoru darba grupa.

PVO dzimumu līdztiesības, taisnīguma un cilvēktiesību eksperte Melānija Haida (Melanie Hyde) uzsvēra: “Veselības aprūpes darbinieki nereti ir pirmais un dažkārt vienīgais kontakta punkts vardarbībā izdzīvojušajām sievietēm. Tādējādi veselības aprūpes sistēma ir vārti ne tikai uz medicīnas aprūpi, bet arī uz citu sistēmu pakalpojumiem. Vardarbība joprojām ir ļoti stigmatizēta, tādēļ daudzas sievietes bieži vēršas pēc palīdzības citu veselības problēmu – piemēram,  depresijas, traumu, alkohola un citu vielu lietošanas vai hronisku neizskaidrojamu gremošanas traucējumu – dēļ, taču pašu vardarbības faktu mediķiem bieži neatklāj baiļu vai kauna dēļ. Tāpēc, jo zinošāka un labāk apmācīta būs veselības aprūpes komanda, jo vairāk sieviešu saņems dzīvību glābjošu aprūpi tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams.”

Jāmaina palīdzības sniegšanas secība

Darba sesijā klātesošie organizāciju pārstāvji uzsvēra sistēmisku problēmu: Latvijā daudzi palīdzības pakalpojumi  kļūst pieejami tikai pēc tam, kad sieviete iesniegusi oficiālu sūdzību policijā. Taču daudzas to nedara – kauna, baiļu, sabiedrības nosodījuma dēļ, baidoties no iespējamās vardarbības turpināšanās vai bažās par bērnu aprūpi un savu juridisko statusu. Ar papildu šķēršļiem saskaras sievietes ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti, vecāka gadagājuma sievietes un tās, kuras ieradušās no citām valstīm, jo viņām palīdzības saņemšanu apgrūtina arī diskriminācija un pieejamības problēmas.

PVO eksperti uzsvēra, ka starptautiskās vadlīnijas neiesaka noteikt vispārēju obligātu ziņošanu policijai par intīmo partneru vardarbību. Šāda prasība var apdraudēt sieviešu autonomiju un konfidencialitāti, kā arī atturēt atklāt vardarbības faktu veselības aprūpes sniedzējiem, tā liedzot saņemt savlaicīgu palīdzību. Ja valstī pastāv juridiska prasība ziņot, PVO iesaka veselības aprūpes darbiniekiem vispirms sievieti par to informēt, lai viņa varētu pieņemt pārdomātu un apzinātu lēmumu. Ja sieviete vēlas vērsties policijā, veselības aprūpes sniedzējs var palīdzēt – ziņot viņas vārdā vai atbalstīt tās, kas izlemj ziņot pašas.

Pasākumā PVO eksperti norādīja uz starptautiski atzītu principu – vispirms sievietei jāsniedz droša vide un medicīniskā palīdzība un tikai tad jāļauj pašai izlemt, vai vērsties policijā. Šāda pieeja būtiski palielina iespēju, ka cietušās saņems savlaicīgu aprūpi un aizsardzību, kā arī uzlabo vardarbības gadījumu dokumentēšanu un izmeklēšanu.

Latvijai jāizvēlas piemērotākais specializēto palīdzības centru modelis

Sanāksmē tika aplūkoti vairāki starptautiski piemēri ar dažādiem specializēto centru modeļiem sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības – sākot ar Norvēģijas diennakts centriem slimnīcu tuvumā līdz Igaunijas reģionālajiem centriem. Eksperti norādīja, ka nevienas valsts modelis nav pilnīgs un katram ir savas priekšrocības un ierobežojumi. Tieši tāpēc Latvijai svarīgi izvēlēties tādu centru modeli, kas atbilst pieejamo speciālistu un pakalpojumu kapacitātei, veselības aprūpes kvalitātei, finansiālajai ilgtspējai un Latvijas sociālkulturālajai realitātei. Šādam centram jau no pirmās dienas jānodrošina:

• skaidrs protokols veselības aprūpes speciālistiem;
• drošība, privātums un konfidencialitāte;
• koordinēti pakalpojumi un nosūtījumu sistēma (arī ārpus veselības aprūpes);
• speciāli apmācīts personāls;
• vide, kurai cietušās uzticas.
   

Zināms, ka Veselības ministrija darbu pie pirmā specializētā centra izveides uzsāks tuvākajos mēnešos.

PVO pārstāvniecības Latvijā rīkotajā darba sesijā piedalījās Veselības, Labklājības un Tieslietu ministriju pārstāvji, Tiesībsargs, slimnīcu pārstāvji, Nacionālā psihiskās veselības centra un Rīgas Stradiņa universitātes eksperti, pārstāvji no tiesībsargājošajām iestādēm, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, kā arī nevalstiskās organizācijas: centrs drošai bērnībai “Dardedze”, Latvijas Autisma apvienība, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, biedrība “Papardes zieds”, biedrība “Centrs MARTA”, biedrība “Skalbes”.