Pelnrušķīti - miskastē?

Dzēsts lietotājs

Man Pelnrušķīte un citas pasakas liekas ļoti jaukas un lasu tās saviem bērniem. Nepiekrītu, ka vienīgais ko pasaka iemāca ir tas, ka vajag sakarus un būt smukai un tad viss no gaisa nokritīs. Kā tad, piemēram, paliek ar to, ka Pelnrušķīte smagi strādāja dienu no dienas un bija laipna un izpalīdzīga un par to tika attalgota iegūstot princi? Pasakā iekšējais skaistums tiek parādīts kā ārējais izskats, jo bērnam tā vieglāk saprast un nošķirt labo no ļaunā. Ļauns= neglīts un labs= skaists. Neesmu redzējusi nekur skaistu raganu. Pasakas ir un palie

Dzēsts lietotājs

pasakas ir un paliek pasaka

Dzēsts lietotājs

Bet pasakā nav skaidri saredzama sakarība starp smago strādāšanu un atlīdzību. Smagā strādāšana nepadarīja Pelnrušķīti skaistu, tieši otrādi - viņa bija noskrandusi un netīra..

Dzēsts lietotājs

Manuprāt ir gan, jo mātesmeitas bija slinkas, nelaipnas un nedabūja neko, jo bija sliktas. Mēs, pieaugušie pārāk iedziļināmies lietās. Bērnu skatījums uz dzīvi ir daudz vienkāršāks un lietas uztver savādāk kā mēs. Kad pārrunājam pasakas ar bērniem, tad uz jautājumu kāpēc Pelnrušķite dabūja princi, bet mātesmeitas nē, atbilde ir - tāpēc, ka Pelnrušķīte bija laba. Ne reizi nav atbildēts, ka tāpēc ka bija "blats pie krustmātes" vai ka viņa bija smuka. Tad jau visas pasakas ne tikai nemāca neko labu, bet ir arī diskriminējošas, jo princis vienmēr izglābj princesi nevis otrādi un lielākā daļa princešu ir baltādainas, ko dažs labs varētu uzskatīt par rasismu.

Dzēsts lietotājs

Nē, rasisms ir tas, ka tu lasi tikai balto cilvēku pasakas. ;) Bija kādreiz, manā jaunībā, tāda sērija, kas publicēja dažādu tautu pasakas. Bija arī kādas trīs grāmatas ar melno pasakām. Un ķīniešu/japāņu, un arābu... Bingo! :)

Dzēsts lietotājs

Zinu to grāmatu sēriju, esmu lasījusi, sauc " pasaules tautu pasakas"

Dzēsts lietotājs

Tikai viens sīkums: princis redzēja Pelnrušķīti, jo viņai bija skaista kleita, ja viņa uz balli būtu aizgājusi skrandās viņu patriektu un čaklums un laipnība viņu, diemžēl neglābtu. :(

Dzēsts lietotājs

Neesmu redzējusi minēto grāmatu, bet mums mājās ir manas bērnības pasaka, arī ar ilustrācijām. Par blatu pie krustmātes mums doma nebija, kad to lasījām. Bet taisnība ir Valdim Melderim par to, ka bērniem patīk ilustrācijas. Manējie arī gribēja ātrāk redzēt nākamo lapu utt. ar ilustrācijām. Tad pirms lasīšanas bija n-tās reizes jāskatās bildes un arī pēc lasīšanas (ja vien kāds jau nebija aizmidzis). Es domāju, ka nevajag pārdzīvot. Bērni pieaugs un nebūs vairs Bārbiju "bums" (tas no pieredzes). Ja skolā būs kārtīgas literatūras stundas, nāksies ar bērniem pārrunāt, ko tad īsti pasakas mums māca (tas atkal no pieredzes).
1 2 3

Saistītie raksti

Kategorijas