Bērzs un Mellene. Vecāki lūdz, lai viņu bērnu vārdus iekļauj kalendārā

Ik gadu Kalendārvārdu ekspertu komisija saņem vairāk nekā 100 iesniegumu ar lūgumu iekļaut latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā jaunus personvārdus. To vidū bieži minēti vārdi, kas aizgūti no citām valodām, piemēram, Keita un Kevins, bet gadās arī dažādi vecāku pašu izdomāti personvārdi, piemēram, Bērzs un Mellene.

FOTO: Shutterstock.com

Valsts valodas centra galvenais lingvists un Kalendārvārdu ekspertu komisijas pārstāvis Agris Timuška intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka lēmumus par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā pieņem Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija.

Tās pārstāvji - valodnieki, statistiķi,  juristi - tiekas reizi četros gados, izskata visus iesniegumus par jaunu vārdu iekļaušanu kalendārā un pieņem lēmumus par katru vārdu. Pēdējā komisijas sēde bija 2018.gadā, bet šogad paredzētā tikšanās Covid-19 pandēmijas dēļ pārcelta uz 2022.gadu.

 

Ik gadu komisija saņem vairāk nekā 100 iesniegumu par jaunu vārdu iekļaušanu kalendārā. Nereti daļa ieteikto vārdu atkārtojas.  
 

Kāpēc vairumu vārdu neiekļauj tradicionālajā kalendārā?
"Protams, lielākā daļa priekšlikumu parasti netiek atbalstīti, un lēmums ir tāds, ka tiek ieteikts papildināt kalendāru ar ne vairāk kā 10-15 jauniem vārdiem," Timuška teica un paskaidroja, ka vairums iesniegumos minēto vārdu neatbilst kādam no noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, kritēriji ir vārda cilme, labskaņa, tradicionalitāte, iederība latviskajā vārdu došanas tradīcijā u.c.
 

Modes vārdi, ko vecāki neatlaidīgi vēlas iekļaut kalendārā

Speciālists minēja vairākus tā saucamos modes vārdus, kurus vecāki neatlaidīgi un bieži vēlas iekļaut kalendārā, bet ko komisija noraida. Piemēram, meitenēm tie ir Keita, Ketija, Vanesa, bet puišiem -  Mikaēls, Mikijs, Kevins. Lielākoties tie ir angļu valodā populāri personvārdi.

Vecāki vēlas iekļaut latviešu kalendārā arī dažādus starptautiskus vārdus, piemēram, Tea, Mia, Lea. "Tie it kā atbilst latviešu valodas normām, bet pilnīgi skaidrs, ka nav mums raksturīgi tādi vārdi." Puišiem šajā vārdu grupā ir Mario, Maikls, Maiks, Marats.
 

Citi izvēlas vecos stabilos vārdus

Timuška piekrita, ka laika gaitā latviešu bērniem raksturīgie vārdi mainās. Vienlaikus ir daudz vecāku, kuri izvēlas bērniem dot seno laiku vārdus, piemēram, Emīlija, Sofija, Anna, Marta, kas pēdējās desmitgadēs nav bijuši tik ļoti populāri.

Kā seni, bet populāri vārdi mūsdienās puišiem ir Roberts, Kārlis, Gustavs, Emīls, Aleksandrs. Arī Jānis ir iecienīts vārds, bet ne tik ļoti, kā kādreiz un kā iepriekš minētie zēnu vārdi. 

 

 

Daļa vecāku vēlas bērniem dot vārdus, kuros pēc iespējas nav garumzīmju un mīkstinājuma zīmju. 

 

 

Bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm

Vēl viena tendence, ko speciālisti novērojuši, ir tāda, ka daļa vecāku vēlas bērniem dot vārdus, kuros pēc iespējas nav garumzīmju un mīkstinājuma zīmju. Iespējams, tas saistīts ar apsvērumu, lai bērna vārdu starptautiskā vidē varētu vieglāk izrunāt un uzrakstīt.

Arī izteikti krieviskus vārdus vecāki ik pa laikam vēlas iekļaut latviešu kalendārā, piemēram, Vjačeslavs.


Lai arī nav nevienas Ārvaldas, vārdu no kalendāra ārā neņem

Timuška pastāstīja, ka pēdējos gados nav saņemts neviens iesniegums, kurā kāds vecāks lūgtu vārdu izņemt no kalendāra. "To mēs arī principā neatbalstām."

Pirms vairākiem gadiem speciālisti secināja, ka Latvijā nav reģistrēta neviena sieviete ar vārdu Ārvalda, bet, tā kā šis vārds ir gana sens un latvisks, to tomēr saglabāja kalendārā ar cerību, ka kāds vecāks kādreiz dos savai meitai šo vārdu.
 

Otto neiekļauj kalendārā

Viņš atzina, ka daļu vārdu kalendārā neiekļauj pareizrakstības kritēriju dēļ. Piemēram, Otto nav iekļauts kalendārā. "Tā kā tas neatbilst latviešu pareizrakstības normām, tas nekādi nebūtu atbalstāms."

Reklāma
Reklāma

 

Pašu vecāku izdomāti vārdi

Starp komisijai adresētajiem iesniegumiem ir tādi, kuros lūgts kalendārā iekļaut pašu vecāku izdomātus personvārdus, piemēram, zēna vārdu Bērzs un meitenes vārdu Mellene. "Bērns varētu nejusties apmierināts ar šo vārdu, manuprāt."

Puišu vārdu Veins labskaņas dēļ varētu iekļaut kalendārā, bet speciālists skaidroja, ka to varētu pārprast. Arī Salvadors ir it kā skaists un labskanīgs vārds, bet ir skaidrs, ka latviešiem tas ir pilnīgi neraksturīgs vārds.

Arī meiteņu vārda Sabīne dažādie rakstības varianti, piemēram, Sabina, Sabīna speciālistu ieskatā nav atbalstāmi. Eksperti uzskata, ka pilnībā pietiktu ar populāro vārdu divām modifikācijām, piemēram, Kristīne un Kristīna.

 

Speciālisti pārsteigti par vecāku izdomu

Dažkārt iesniegumos minētie vārdi pārsteidz pat speciālistus. Piemēram, meitenes vārds Saka vai zēna vārds Kails. Abi personvārdi bērniem var radīt nepatīkamas situācijas.

Saka var asociēties ar zirglietām, ko dēvē par sakām, kā arī darbības vārdu sacīt. Savukārt Kails mudina domāt par pliku cilvēku. Lai gan Kails ir angļu valodā bieži sastopams vārds, latviešu valodā tas īsti labi neskan. "Kādam bērnam šie vārdi ir doti, un uz to pamatojoties, vecāki lūdz tos iekļaut kalendārā."
 

Bille un Saule iekļūst kalendārā

2018. gada Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdē nolēma apstiprināt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā trīs sieviešu vārdus un četrus vīriešu vārdus: Bille, Ģedimins, Audra, Saulis, Saule, Daivis un Ritums.
 

Kāpēc vienā datumā ir viens gaviļnieks, bet otrā - četri?

Timuška skaidroja, ka, izvēloties datumu, kurā jauno vārdu iekļaut kalendārā, ņem vērā vairākus apstākļus, piemēram, lai tas būtu radniecīgs pēc cilmes ar kādu esošu vārdu vai arī tieši pretēji - pilnīgi neradniecīgs.

Pie latviešu tradicionālajiem vārdiem, piemēram, Līga un Jānis, necenšas pievienot vēl kādu jaunu vārdu. Bet, piemēram, pie vārda Katrīna pievieno līdzīgas vārda versijas.

 

Ir arī paplašinātais vārdadienu saraksts

Kopumā latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā ir ap 1000 vārdu, bet pārējie, kas neatbilst šī kalendāra kritērijiem, bet nav galīgi nepieņemami, ir iekļauti paplašinātajā vārdadienu sarakstā. "Pašus nepieņemamākos arī tajā neliekam, bet pārējos tur iekļaujam."

Bet, ja personvārds nav ne tradicionālo vārdu kalendārā, ne paplašinātajā kalendārā, cilvēks savu vārda dienu var svinēt 22.maijā, kas noteikta par kalendārā neiekļauto vārdu svētkiem.
 

Pirmie vārda dienu kalendāri jau 18.gadsimtā

Pirmie latviešu personvārdu kalendāri radušies jau 18.gadsimtā, kad vācu mācītāji veidoja savām draudzēm kalendārus un sarakstus ar atļautajiem vārdiem, kādus zemniekiem drīkst likt.

Tradīcija pamazām attīstījās, un 20.gadsimtā tika veidoti daudz un dažādi kalendāri. Katrai draudzei un konfesijai bija savi kalendāri. Tad radās vārda dienu datumu atšķirības, kad viens vārds dažādu konfesiju kalendāros var tikt svinēts dažādos datumos.